Ekspertu ziņojumam

AKTUĀLS TEMATS Depozīta sistēma tīrākai videi. Par aktuāliem jautājumiem tirgotājiem depozīta sistēmas ieviešanā informē LAURA ANTEINA, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece JURISTA PADOMS Depozīta maksa par vienreiz un atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu un PVN piemērošana. MADLENA DROZDOVA, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš nodokļu konsultante Ar vienu roku dod, ar otru – atņem. EVIJA KOLBERGA, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte Nodokļu piemērošana darījumiem ar kriptovalūtu. Skaidro AINA OKSEŅUKA, zvērinātu advokātu biroja Sorainen nodokļu menedžere un AIJA LASMANE, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošā nodokļu speciāliste Kas ir izpildu raksts, un kad tas nepieciešams. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore MAKSĀTNESPĒJA Fiziskām personām iespēja atbrīvoties no patēriņa kredītu parādiem. Par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma piemērošanu skaidro Inese Helmane Parādnieki pagaidām netiek tālāk par interesi. Komentē ZANE ERNŠTREITE, zvērināta notāre DATU AIZSARDZĪBA Whatsapp precedents liek pievērst uzmanību privātuma politikas izstrādei. Legal Hackers Riga organizētās diskusijas atziņas apkopojis Ikars Kubliņš TIESU PRAKSE Iedzīvotāju...

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs. Tāpēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada...

Ministru kabinets 1. februāra sēdē apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šāds risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857.50 EUR)....

Pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas valdība 1. februāra sēdē lēma pagarināt ALTUM atbalsta programmu “Atbalsts kultūras nozares komersantiem.” Līdz ar veiktajām izmaiņām atbalsta nosacījumos komersanti, kuri organizē pastāvīgu publisku mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu norisi un kuru darbību ietekmējuši Covid-19 izplatībai noteiktie drošības pasākumi, atbalstam ALTUM varēs pieteikties vēl līdz š.g. 30. jūnijam. Programmā palielināts arī vienam atbalsta saņēmējam/ ar to saistīto personu grupai pieejamais atbalsta apmērs - no līdzšinējiem 1 800 000 līdz 2 300 000 eiro. Tāpat programmā veiktas izmaiņas, lai līdz 24 mēnešiem pagarinātu pasākumu īstenošanas laiku un aizdevuma atmaksas uzsākšanu; atmaksas termiņu pagarinātu līdz 30 mēnešiem. Atbalsta programmas nosacījumu1 kopums papildināts arī ar nosacījumu - ja atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt atbalsta līgumā saistību izpildi, bet naudas plūsma vai saimniecības paredzēto attīstības plāns apliecina atbalsta saņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu nākotnē, ALTUM ir tiesīgs restrukturizēt aizdevumu, ja atbalsta saņēmēja plāns apliecina spēju atmaksāt aizdevumu nākotnes termiņā līdz 4 gadiem. Programmas...

No 1. februāra Valsts kase pievienojusies Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai – tas ļauj maksājumus valsts budžetā nodrošināti dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās, informē Latvijas Banka. Gan fiziskās, gan juridiskās personas šīs pārmaiņas jutīs, veicot maksājumus uz Valsts kasi, t.sk. valsts budžeta maksājumus (valsts nodevas, naudas sodus u.tml.) un maksājot par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Zibmaksājumi uz Valsts kases kontiem būs iespējami no to Latvijas kredītiestāžu kontiem, kuras nodrošina zibmaksājumu pakalpojumu: Citadele banka, Swedbank, EB banka, Signet Bank, BlueOrange Bank, Reģionālā investīciju banka, Baltic International Bank un LPB Bank, kā arī no citām kredītiestādēm Baltijas valstīs un vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA), kuras nodrošina zibmaksājumus, – kopumā vairāk nekā no 2000 kredītiestādēm. Paredzēts, ka tuvākajā laikā zibmaksājumus sāks nodrošināt arī Luminor Bank, tādējādi šie inovatīvie maksājumi būs pieejami faktiski visiem kredītiestāžu klientiem Latvijā. Eiropā un attiecīgi arī Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā ir noteikta...

Jāatzīst, ka ārkārtējā situācija ir nesusi arī labas lietas un viena no tām ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļuvis pieejamāks ar semināriem un skaidrojošo informāciju. Domājams, VID ir ieguvis labāku atgriezenisko saiti par savu sniegto informāciju, jo nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz uzdot jautājumu tiem ekspertiem, kuri konkrēto lietu pārzina vislabāk tieši VID struktūrā. Noskatoties novembra semināru "PVN un grāmatvedības piemērošana ēdienu piegādēm, izmantojot mobilās lietotnes", radās pārdomas un komentārs par seminārā piedāvāto grāmatvedības uzskaiti. Mūsuprāt, nekorekti ir piedāvāts, ka transportēšanas pakalpojums ēdināšanas uzņēmumam, kura ēdiens tiek piegādāts klientam, ir jāuzskaita kā "pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" un attiecīgi peļņas vai zaudējuma aprēķinā šīs izmaksas jāuzrāda postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas". Pietrūka arī komentāra, par kuru no PZA shēmām tiek stāstīts. Analizēsim piemēru, ja ēdināšanas uzņēmums sagatavo PZA, kas ir klasificēts pēc izdevumu funkcijām, kas ir viens no populārākiem PZA veidiem. Piemērs Klients, izmantojot mobilo lietotni, pasūta picu par 10 eiro,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 31.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – Lietuvas komercsabiedrības UAB „Baltic Engineers” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atteikt pieteicējai saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatāmajā lietā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nolemts neatmaksāt pieteicējai Lietuvas komercsabiedrībai UAB „Baltic Engineers” pievienotās vērtības nodokli, ko tā samaksājusi SIA „DAINA EL”, SIA „KOMUNIKĀCIJU PROJEKTĒŠANAS BIROJS” un SIA „Energy stream” par iekšzemē saņemtajiem ar veikala „IKEA” Rīgā projektēšanu saistītajiem pakalpojumiem. Proti, lietā ir strīds par pieteicējas kā citas dalībvalsts nodokļa maksātājas, kas neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu par Latvijā no citām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām saņemtajiem ar nekustamā īpašuma būvniecību saistītajiem pakalpojumiem. Apgabaltiesa atzina, ka pieteicējai šādu tiesību nav, jo tā Latvijā ir veikusi vismaz vienu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu. Apgabaltiesa secināja, ka šā iemesla dēļ pieteicējai bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

No 2022. gada 1. februāra stājas spēkā Eiropas Savienības regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina) un Šveices Konfederācijā. Turpmāk ieceļošanai minētajās valstīs vakcinācijas sertifikāts ir derīgs deviņus mēnešus, neatkarīgi no saņemtās vakcīnas nosaukuma (Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātām vakcīnām), informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Prasība par deviņu mēnešu jeb 270 dienu derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, savukārt prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē – ēdināšanas iestāžu apmeklēšanai, veikalu apmeklēšanai, pakalpojumu saņemšanai u.c. gadījumos, kad tiek prasīts uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu – katra valsts nosaka individuāli. NVD skaidro, ka citu valstu noteiktās prasības nav saistītas ar Latvijas Republikas likumdošanu un vakcinācijas sertifikātam noteiktajiem derīguma termiņiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstīs noteiktais sertifikāta derīguma termiņš izmantošanai iekšzemē var būt mazāks nekā ieceļošanai noteiktie deviņi mēneši. Līdz ar to pirms došanās...

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” pastāstīja par pašnodarbināto grāmatvedībā aktuālākajiem jautājumiem. Neskaidrības radušās zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuriem ir iespēja būt gan darba attiecībās ar savu saimniecību, gan arī maksāt sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajiem (vēl viena iespēja ir iecelt pārvaldnieku, nosakot viņam darba samaksu un maksājot VSAOI par viņu). “Statuss reizēm tiek mainīts pat gada vidū, un pēc tam ir grūti atšķetināt, par kuru periodu kādā veidā jāmaksā. Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka lauksaimniekiem pagājušā gada vidū mainījās nosacījumi sociālo iemaksu veikšanai, bet pēc tam ar atpakaļejošu datumu tika atgriezta iespēja aprēķināt sociālās iemaksas par gadu. Izmaiņas tomēr būtu jāveic pārdomātāk un savlaicīgāk,” vērtē I. Leibus. Pārpratumi laika gaitā veidojušies arī ar sociālo iemaksu uzrādīšanu pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā). “Ieviesusies prakse, kad pašnodarbinātie par sevi veiktās sociālās iemaksas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Kā veikt uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumām". Tajā norādīts, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizē, salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem. Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamo saistību un prasību atlikumu salīdzināšana pārskatā “Pārskata perioda apkopojums – salīdzināšana” pārskats atrodams VID EDS: sadaļā “Maksājumi” - “Nomaksas stāvoklis”: sadaļā “Pārskati” – “Budžeta maksājumu nomaksas stāvoklis un veiktie maksājumi”: Pārskatā jāizvēlas atlases poga “Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats”. ! Atlases pogu “VID iniciēta atlikumu salīdzināšana” izvēlas tajos gadījumos, ja uzņēmums no VID ir saņēmis uzaicinājumu veikt prasījumu un saistību...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla “Bilance“ ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” uzstājās ar prezentāciju par jauno Grāmatvedības likumu, kas stājies spēkā no 2022. gada. Atšķirībā no iepriekšējā likuma “Par grāmatvedību”, jaunajā ir noteikts grāmatvedības mērķis - sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmumu finansiālo stāvokli. Jaunajā likumā nedaudz vienkāršots saimnieciskā darījuma jēdziens - tas definēts kā jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī (pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas). Jēdziens “strukturēts elektroniskais rēķins” likumā tiek izmantots, lai nošķirtu atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavotu elektronisko rēķinu no jebkurā citā formātā sagatavota elektroniskā rēķina. “Man ir lūgums pievērst lielāku uzmanību šim strukturēta elektroniskā rēķina sagatavošanas procesam, jo nākotnē uzņēmumiem arvien biežāk nāksies saskarties ar šādiem rēķiniem,” uzsvēra A. Priede. Būtisks...

Šā gada 25. janvārī valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, precizēja nosacījumus tirdzniecības veikšanai epidemioloģiski nedrošajā vidē, novēršot tiesību normu dažādu interpretāciju un atsevišķos gadījumos īstenoto praksi izmainīt plauktu, tirdzniecības iekārtu un citu konstrukciju novietojumu telpā nolūkā sašaurināt fiziski apmeklētājam pieejamo tirdzniecības zāles platību līdz tādai, kas nepārsniedz 1500 m2 un kas būtu atbilstoši darbam epidemioloģiski nedrošajā vidē. Kā zināms, tirdzniecības vietas drīkst sniegt tirdzniecības pakalpojumu epidemioloģiski nedrošā vidē, ja to kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2. Vienlaikus praksē atsevišķi tirgus dalībnieki norādījuši uz neskaidrībām šīs tiesību normas piemērošanā, jo MK rīkojumā nav precīzi atrunāts, kas ir apmeklētājam publiski pieejamā telpas platība – visa tirdzniecības zāle vai tikai tā telpas daļa, kurā apmeklētājs fiziski var uzturēties atbilstoši tirdzniecības zāles iekārtu un plauktu izkārtojumam. Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem MK rīkojumā, precizēts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē...

Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu tieslietu audita ieteikumu ieviešanu. Grozījumi paredz pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nosakot jaunu procesuālo sankciju veidu – nodrošinājuma līdzekli. Esošā regulējuma pilnveide paredz nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ekonomikas un finanšu jomā. Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas paredz noteikt trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus: noteiktu darbību aizliegums; aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas; aizliegums veikt uzņēmuma pāreju. Vienlaikus grozījumi Kriminālprocesa likumā ļaus piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram gadījumos, ja tiek traucēta kriminālprocesa kārtība vai netiek pildīts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis. Lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti, grozījumi paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus pieteikumus, iesniegumus un lūgumus konkrētajā krimināllietā iesniegt tiesai ne vēlāk kā 10 darba dienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai. Tāpat grozījumi paredz, ja kriminālprocesā...

Pandēmijas dēļ ir attīstījies attālinātais darbs un līdz ar to arī ēdienu piegādes uz darbinieku mājām. Kā šādos gadījumos pareizi aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kārtot grāmatvedību? Par to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā stāstīja Pievienotās vērtības nodaļas daļas vadītāja vietnieks Edgars Bisenieks un VID Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Vebinārā izklāstītie piemēri aplūko situāciju, kurā ēdinātājs vienmēr ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kurš sniedz ēdināšanas pakalpojumus un pārdod ēdienu līdzņemšanai, izmantojot mobilo lietotni, lai klients saņemtu to savās mājās no restorāna vai kafejnīcas. Kurjers ir Latvijā nereģistrēts PVN maksātājs, kas no kafejnīcas uz klienta norādīto vietu transportē ēdienu vai nu ar velosipēdu, automašīnu, vai kādu citu pārvietošanās līdzekli. Mobilā lietotne ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kuram mobilā lietotne atbilstoši normatīvu prasībām būs reģistrēta kā struktūrvienība VID un kas ēdinātājam sniedz saskarnes pakalpojumu. Lai gan lietotne var savā vārdā pati pirkt ēdienu un pārdot to...

Trešdien, 26. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to caurspīdīgumu. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Reforma nodrošinās Uzņēmumu reģistrā piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, radot drošu uzņēmējdarbības vidi. Diemžēl līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija.” To apstiprina arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti, un šādu vērtējumu akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies tieši tās necaurspīdīguma dēļ. Tāpēc Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, lai sagatavotu reformu akciju sabiedrību tiesiskajā regulējumā. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju...