Ekspertu ziņojumam

Kā norit šogad uzsāktais ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas process? Kas ir galvenās grāmatvežu kļūdas pieteikumu iesniegšanā, izplatītākās neskaidrības un biežāk uzdotie jautājumi? Kopš 2021. gada 1. jūlija izsniegtas 340 licences ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem, kuru kopskaits pārsniedz 6000, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Viņa aicināja neatlikt licencēšanos uz pēdējo brīdi, tādējādi pārslogojot sistēmu. Viens no biežākajiem grāmatvežu uzdotajiem jautājumiem - vai uzņēmumā ikvienam grāmatvedim jāsaņem licence? "Nē, tā tas nav. Uzņēmumā ir jābūt vienam licencētam atbildīgajam grāmatvedim, kurš veiks darījumu uzraudzību, vērtēs klientu līdzekļu izcelsmi un citus nepieciešamos pasākumus. Protams, ja ārpakalpojumus sniedz fiziskā persona kā saimnieciskās darbības veicējs, tad skaidrs, ka viņam arī jāsaņem licence," skaidroja A. Rudzīte. Licences izskatīšana standarta situācijā notiekot mēneša laikā, tomēr termiņš var tikt pagarināts līdz pat četriem mēnešiem. Bieži vien iesniegumu izskatīšana ieilgstot, jo pievienotajos dokumentos konstatējamas dažādas nepilnības. Par licences pieteikuma izskatīšanu maksājama nodeva...

Uzņēmums reģistrējies par PVN maksātāju septembrī. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir ar PVN neapliekamo darījumu sniegšana, taču jau ir zināms, ka no novembra tiks uzsākta arī ar PVN apliekamo pakalpojumu sniegšana. Atbilde PVN likuma 98. panta 7. daļa sniedz atbildi uz šo jautājumu: "Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas periodā priekšnodokļa atskaitīšanai izmanto šā panta otrajā un sestajā daļā noteikto priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību, pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa un valsts budžetā maksājamā nodokļa apmēru." Vai, veicot gada PVN proporcijas aprēķinu, tajā jāiekļauj: a. viss periods, kurā uzņēmums bija reģistrēts PVN reģistrā (neatkarīgi no tā, ka pirmajos divos mēnešos nav sniedzis apliekamos pakalpojumus). Nosakot gada proporciju, priekšnodokli varēs atskaitīt arī par tiem periodiem, kuros sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi; b. vai tomēr aprēķins būtu veicams, aprēķinā iekļaujot tikai to periodu, no kura ir uzsākta apliekamo pakalpojumu sniegšana, un priekšnodokli par periodu, kurā sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi,...

Valdība 14. decembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrija izstrādātos grozījumus Komerclikumā un ar tiem saskaņotos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuru galvenais mērķis ir reformēt akciju sabiedrību līdzšinējo regulējumu, lai nodrošinātu to caurspīdīgumu, radot pieeju informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem. Rosinātie likumu grozījumi vēl būs jāizskata Saeimai. Kā norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Latvijas Nacionālajā risku novērtējumā tieši necaurspīdīguma dēļ pašreizējā akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies atzīmi, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek...

Senāta Krimināllietu departaments 15. decembrī krimināllietā (Nr. SKK-153/2021 (15830110509)) par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par noteikto sodu pieciem apsūdzētajiem. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, un valsts labā no viņiem piedzītas kaitējuma kompensācijas 91 717,58 eiro, spriedums atstāts negrozīts. Izskatot apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzībās norādītos juridiski nozīmīgos apstākļus par apsūdzētajiem noteiktā naudas soda apmēru un par apsūdzēto iespējām samaksāt naudas sodu. Lietā apsūdzētajiem tiesas noteiktie naudas sodi bija no 23 līdz par 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka, nosakot naudas soda apmēru, bez atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtējuma, tiesai jāizvērtē arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums un vainīgā mantiskais stāvoklis. Savukārt vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41. panta ceturtajai daļai nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties...

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies jauns Grāmatvedības likums, aizstājot pašlaik spēkā esošo, pirms gandrīz 30 gadiem pieņemto likumu "Par grāmatvedību". Ar jaunā likuma pieņemšanu nemainās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipi un prasības. Joprojām grāmatvedībā būs jāatspoguļo katrs darījums, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī, un tā, lai kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par darījuma gaitu. Par to, kādas būtiskākās izmaiņas gaidāmas, vebinārā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Kāds ir likuma izstrādāšanas mērķis? "Vecā" likuma izkārtojums neatbilst pašreizējās juridiskās tehnikas prasībām — nav pantu nosaukumu, numurētas pantu daļas, nav atsevišķu pantu, kuros ir terminu skaidrojumi, nav noteikts likuma mērķis, darbības joma. Likums nav ērti lietojams. Jaunajā Grāmatvedības likumā detalizēti ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus, kas nosaka grāmatvedības kontroles pasākumu veidus, grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas prasības, datorprogrammu un informācijas sistēmu programmatūras prasības. Astoņas nodaļas "Veco" likumu veidoja sešas daļas, bet jaunais Grāmatvedības likums sastāv...

2021.gada 7. decembrī izdoti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” (noteikumi), informē Valsts ieņēmumu dienests. 2022.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēto neapliekamo minimumu aprēķinās atsevišķi periodam: no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam, no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim. Atsevišķi par katru pusgadu aprēķināto minimumu summēs, lai noteiktu to par pilnu 2022. gadu. Diferencētā neapliekamā minimuma un VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma 2022. gadam aprēķinā izmantojamās vērtības: 01.01.2022.–30.06.2022. 01.07.2022.–31.12.2022. Maksimālais neapliekamais minimums 2100 eiro 3000 eiro Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu 3000 eiro 3000 eiro Apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu 10 800 eiro 10 800 eiro Koeficients 0,26923 0,38462 Noteikumu pielikumā var iepazīties ar aprēķina piemēriem. 2022.gadā un arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu būs 250 eiro...

Rīgas dome trešdien, 15. decembrī, pieņēma jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ieviešot jaunas atvieglojumu kategorijas, paplašinot īpašumu loku un iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus. Jaunā kārtība stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Atsevišķas normas stāsies spēkā no 2023.gada. Rīgas pašvaldība šā gada pavasarī izveidoja Nekustamā īpašuma nodokļa politikas komisiju, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus NĪN politikas pārskatīšanai un īstenošanai atbilstoši Rīgas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm. Tagad ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kas turpmāk regulēs šī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā. Noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas. Jaunās atvieglojumu kategorijas: personai par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka – 70%; personai par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas – 90%; personai par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības...

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums un veikta apmaksa par nostrādāto laiku līdz atvaļinājumam, kā arī atvaļinājuma nauda. Atvaļinājuma laikā darbinieks saslimst. Vai atvaļinājums automātiski pagarinās par slimības dienām? Vai nepieciešama rakstiska vai pietiek ar mutisku vienošanos? Kas notiek, ja darbinieks nevēlas pagarināt atvaļinājumu? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 150. panta sesto daļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Protams, grāmatvedim VID EDS ir pieejama informācija par darbinieka darbnespēju. Tomēr nekas nenotiek automātiski, jo darba devējam nav zināms, ko tieši darbinieks ir izvēlējies. Uzņēmuma darba kārtības noteikumos jāatrunā, vai izvēle par neizmantoto atvaļinājuma daļu jānoformē rakstveidā vai sazinoties elektroniski. Jebkurā gadījumā izvēlētajam lēmumam jābūt saskaņotam ar darba devēju. Ja darbinieks nevēlas pagarināt atvaļinājumu, grāmatvedim rūpīgi jāsaskaita neizmantoto atvaļinājuma kalendāra dienu skaits un jāfiksē uzņēmumā pieņemtajā kārtībā (piemēram, algas kartītē), lai varētu vēlāk tās izmantot. Vienlaikus par minētajā periodā apmaksātām atvaļinājuma dienām summa jāstornē, jo, piešķirot atvaļinājumu pēcāk, vidējā izpeļņa droši vien...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu arī darba algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Jau ziņots, ka VID 22. novembrī uzsāka pieteikumu pieņemšanu gan apgrozāmo līdzekļu granta, gan algu subsīdiju atbalsta programmās. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti.līdz ar to 17. decembrī VID uzsāks apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu, savukārt nākamnedēļ – algu subsīdiju piešķiršanu. Atgādinām, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums algu subsīdijas saņemšanai par 2021. gada oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Darba algas subsīdija pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs...

Ministru kabinets 14. decembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā". No 2022. gada 1. janvāra tiek noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām - 50 000 eiro. Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts nodevas apmēru procentuāli no nekustamā īpašuma vērtības. Maksimālā summa 50 000 eiro valsts nodevai par katru īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja fiziska vai juridiska persona iegūst nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā: nekustamais īpašums tiks iegūts uz līguma, tajā skaitā, dāvinājuma ceļā; uz tiesas lēmuma pamata nekustamā īpašuma izsoles gadījumā; nekustamo īpašumu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Valsts nodevas maksimālais apmērs ir noteikts arī Igaunijā un Lietuvā, tāpēc ar šādiem grozījumiem tiek vecināta vienlīdzīga konkurence nekustama īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs. Valsts nodevas apmēra ierobežojuma noteikšana samazinās arī administratīvās izmaksas komercīpašumu...

Ministru kabineta 14. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrija rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Grozījumi izstrādāti ar mērķi veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē iepriekš konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, normatīvais regulējums papildināts ar skaidrākiem nosacījumiem, kāda informācija...

Mūsdienās uzņēmumi (arī iestādes, organizācijas) visu nepieciešamo savas darbības nodrošināšanai cenšas iegādāties, par pirkumiem norēķinoties ar bezskaidras naudas pārskaitījumu. Taču joprojām samērā izplatīti ir arī norēķini skaidrā naudā (arī ar norēķinu karti) par pirkumiem mazumtirdzniecības tīklā. Šajā rakstā autors apskatīs šādu pirkumu uzskaites kārtību grāmatvedībā, kā arī norēķinu kārtību ar uzņēmuma (iestādes, organizācijas) darbinieku, turpmāk — avansa norēķinu persona. Ērtības labad uzņēmumus, iestādes un organizācijas raksta turpinājumā autors sauks vienā vārdā — uzņēmums. Atbilstoši 21.10.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 41. punkta prasībām uzņēmums izstrādā grāmatvedības organizācijas dokumentus. Grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā ietilpst arī grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek...

Brīvprātīgā darba likuma 3. pantā paredzēts, ka biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām, ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu. Vai biedrība var organizēt grāmatvedības darbu, uzdodot to brīvprātīgajam? Atbilde Brīvprātīgā darba likuma 2. pants satur skaidrojumu: (1) Brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Tātad — sabiedrības labā, nevis kādas organizācijas labā. Savukārt minētā likuma 4. pants nosaka: (4) Ar brīvprātīgā darba veicēju neaizstāj nodarbināto. Tādēļ uzskatu, ka grāmatvedis tomēr ir nodarbinātā persona, nevis brīvprātīgā, turklāt ar likumā noteiktu atbildību par darba kvalitāti. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu grantu programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Saņemts arī saskaņojums algu subsīdiju atbalsta programmai. Kā zināms, 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu apgrozāmo līdzekļu granta. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to pēc MK noteikumu spēkā stāšanās VID uzsāks atbalsta piešķiršanu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka tie uzņēmēji, kuriem atbalsts pienākas, to savlaicīgi saņems. “VID ir veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai tie uzņēmumi, kuriem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pienākas atbalsta līdzekļi Covid-19 krīzes pārvarēšanai, tos savlaicīgi saņemtu,” tā I. Jaunzeme. Uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums atbalsta saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Kā zināms, grants apgrozāmajiem līdzekļiem pieejams 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas,...

No 2021. gada 15. decembra vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam jābūt visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē (arī tiem, kuri nestrādā paaugstināta riska apstākļos), tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - valdības rīkojums). Grozījumi šajā rīkojumā, ko valdība pieņēma 7. decembrī, paredz, ka nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet kam vēl nav stājies spēkā vakcinācijas sertifikāts. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējams,...