Neizmantotā potenciāla pilsēta

«Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā — Jelgava.

«Rēzekne pie Rīgas» 

Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gada sākumā pilsētā dzīvoja 54 701 cilvēks. Līdzīgi kā gandrīz visās lielākajās pilsētās, tas palēnām, bet nemitīgi sarūk, un, ja šī tendence turpināsies, tad jau tuvākajos gados Jelgavu varētu apsteigt Jūrmala, kur vērojams konstants populācijas pieaugums.

1 «Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2034. gadam», https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/06/ias_2_redakcija.pdf. 2 https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/rajoni-un-novadi/novads/jelgava.

Ekonomiski Jelgava sevi pozicionē kā «industriālu pilsētu ar attīstītu apstrādes rūpniecību»¹, kur dominē «kokapstrādes, pārtikas ražošanas, metālapstrādes, plastmasas pārstrādes nozares». Jelgavas uzņēmums ar pārliecinoši lielāko gada apgrozījumu ir SIA Agerona, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, lopbarības un tabakas vairumtirdzniecību (267 miljonu eiro apgrozījums 2023. gadā), kam seko daži detaļu un materiālu ražotāji (SIA AKG Thermotechnik Lettland un SIA Evopipes — attiecīgi 51 un 44 miljoni eiro), kā arī piena pārstrādes uzņēmumi SIA Piena Partneri un SIA Latvijas Piens, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība «IGATE», enerģētikas uzņēmums SIA Gren Latvija un citi². Jāpiebilst, ka vēl 2022. gadā Lursoft topā 2. vietā bija atrodams arī «viens no Ziemeļeiropā lielākajiem» plastmasas pārstrādātājiem AS ITERUM (pirms tam — PET Baltija) ar gandrīz 80 miljonu eiro apgrozījumu, bet pērn tas mistiski nozudis no TOP 20 un nav atrodams arī Olaines novada topā, kur tagad juridiski reģistrēta uzņēmuma adrese. 

Jelgavā ir daudzi priekšnoteikumi ļoti sekmīgai pilsētas attīstībai. Pilsētā ir rūpniecības iestrādes un tradīcijas, tā atrodas tikai 50 kilometru attālumā no Rīgas, un tajā darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU). Ņemot vērā šos faktorus, Jelgavai teorētiski vajadzētu būt starp Latvijas ekonomikas līderpilsētām. Bet par ko liecina nepielūdzamā statistika?

Jaunākie CSP dati par iekšzemes (vai pareizāk būtu teikt — iekšpilsētas?) kopproduktu Latvijas valstspilsētās pieejami par 2021. gadu. Šajā ekonomikas jaudas mērījumā Jelgava uz pārējo Latvijas valstspilsētu fona izskatās viduvēji. Tā ieņem 6. vietu, atpaliekot no Rīgas, Valmieras, Liepājas, Ventspils un Rēzeknes un apsteidzot (pavisam nedaudz) Jēkabpili, kā arī Daugavpili, Jūrmalu un Ogri.

Pozitīvāku ainu nesniedz arī citi ekonomikas veselību raksturojošie dati. Pēc vidējiem mēneša ienākumiem Jelgava ieņem 5. vietu starp valstspilsētām (2022. gadā tie bijuši 918 eiro uz rokas), pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas uz vienu iedzīvotāju — 4. vietu (1073 eiro 2022. gadā), pēc uzņēmumu saražotās produkcijas vērtības uz vienu iedzīvotāju — 6. vietu (15 142 eiro 2022.gadā). Uzņēmumos nodarbināto īpatsvars (no iedzīvotāju kopskaita), kas parāda privātā biznesa sektora aktivitāti, Jelgavā 2022. gadā bijis vien septītais lielākais starp valstspilsētām — 25,5%. Ārvalstu tiešo investīciju (uz 1000 iedzīvotājiem) piesaistes ziņā pēdējos piecos gados (2019–2023) Jelgava ieņem 5. vietu Latvijā (2,53 miljoni eiro), uzņēmumu skaitā uz 1000 iedzīvotājiem (3,8) — 4. vietu, bet piesaistītajā ES fondu finansējumā uz vienu iedzīvotāju pērn pat bijusi pēdējā (Ogres dati nav īsti salīdzināmi, jo pieejami par novadu, ne pilsētu) — 94 eiro. 

3 https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/11/Jelgava-skaitlos_2022_LV.pdf.

Vienīgais rādītājs, kur Jelgava būtu pieskaitāma pie Latvijas lielo pilsētu līderēm, ir bezdarba līmenis 3,6%, kas līdz ar Rīgu (3,5%), Ogri (3,2%) un Valmieru (3,6%) ir starp zemākajiem valstī (par Ogri un Valmieru pieejami tikai visa novada dati — visticamāk, pilsētās bezdarbs ir vēl mazāks). Turklāt tas drīzāk ir Jelgavas izdevīgās atrašanās vietas nopelns, jo vairāk nekā trešdaļa (!) no visiem pilsētā nodarbinātajiem iedzīvotājiem strādā... Rīgā. Interesants fakts — Jelgavā strādājošo jelgavnieku ir tikai nedaudz vairāk nekā Rīgā strādājošo jelgavnieku (12 910 jeb 39,4% pret 11 644 jeb 35,5%)³. Tiesa, šī migrācija nav pilnībā vienvirziena — Jelgavā strādā arī ap 2000 rīdzinieku (8% no pilsētā nodarbināto skaita). 

Datu sniegtā kopaina rada diezgan skaidru secinājumu par Jelgavu kā ekonomiski viduvēju Latvijas valstspilsētu, kura, iespējams, nebūtu pat vidusmēra līmenī, ja atrastos tālāk no Rīgas. Pētot statistiku, acīs iekrīt vairāki ļoti tuvie Jelgavas rādītāji ar Rēzekni (kuros Jelgava pat mazliet atpaliek) — IKP uz iedzīvotāju, uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz iedzīvotāju, uzņēmumos nodarbināto īpatsvars. Kļūst skaidrs — ja Rēzekne un Jelgava apmainītos ar ģeogrāfiskās atrašanās vietām, tad vietām apmainītos arī rādītāji, kuros Rēzekne atpaliek — augsto Rēzeknes bezdarbu (8,5%) un krietni zemāko vidējo algu (774 eiro) amortizētu Rīgas faktors. Tāpēc var sacīt, ka ekonomiskās attīstības ziņā Jelgava ir «Rēzekne, kas novietota pie Rīgas». 

Ekspertu vērtējums

Par Jelgavas ekonomisko attīstību vērtējumu piekrita sniegt Andra Zvirbule, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne, un Modrīte Pelše, fakultātes, kā arī tās paspārnē esošā Ekonomikas un finanšu institūta vadošā pētniece. 

«Jelgavas valstspilsētas ekonomisko attīstību vērtēju kā viduvēju. Pilsēta sevi pozicionē kā industriālu pilsētu ar attīstītu apstrādes rūpniecību, kuras dominējošās nozares ir metālapstrāde, mašīnbūve, kokapstrāde, pārtikas ražošana, kā arī plastmasas izstrādājumu ražošana un pārstrāde. Savukārt, ja vērtējam to no pelnošāko nozaru skatpunkta, tad pilsētā nav pārstāvēti uzņēmumi, kas plaši darbojas finanšu un informācijas tehnoloģiju jomā, arī enerģētikā strādājošo uzņēmumu varētu būt vairāk, īpaši ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos Jelgavā un apkārtējās teritorijās. Līdz ar ekonomikas pārorientēšanos uz zaļākām, videi draudzīgākām tehnoloģijām, šī ir perspektīva, Latvijā visai neattīstīta ražošanas un pakalpojumu joma.

Ja vērtējam Jelgavas valstspilsētā radīto IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, tas varētu būt augstāks. Galvaspilsētas tuvums ir gan priekšrocība, gan reizēm arī trūkums, daļa iedzīvotāju strādā Rīgā, Pierīgā, Jelgavas novadā vai līdzās esošajos novados. Jelgavā jau ilgu laiku pietrūkst kvalitatīva, mūsdienām atbilstoša dzīvojamā fonda, kas liek strādājošajiem meklēt dzīvesvietu ārpus Jelgavas, kur viņi deklarējas kā iedzīvotāji. Uzskatu, ka no loģistikas un uzņēmējdarbības aktivitātes viedokļa Jelgava, apvienojoties ar Jelgavas novadu, vairāk būtu ieguvēja, nekā zaudētāja.

Lai arī liela daļa no Jelgavas valstspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pelnoši, ar augstu pievienoto vērtību strādājoši uzņēmumi, uz esošo iedzīvotāju skaitu pilsētā šis rādītājs nav optimāls. Nelielās pilsētās pat viens uzņēmums var radīt vērā ņemamu ekonomisko pienesumu, kā tas ir Valmieras gadījumā ar AS Valmieras stikla šķiedra. Ārvalstu investīciju piesaistē Jelgavā dominē trīs līdz četras valstis. Šis ģeogrāfiskais ietvars ir ne pārāk plašs, pilsētai būtu daudz vairāk jāstrādā jaunu investīciju piesaistē, jo esošā infrastruktūra un iedzīvotāju skaits to atļauj,» norāda M. Pelše. 

«Jelgavas pilsētas ekonomiskā un uzņēmējdarbības attīstība vērtējama kontekstā gan ar Zemgales reģiona tendencēm, gan arī Rīgas un Pierīgas attīstības tendencēm. Ja runājam par Jelgavas pilsētas un Rīgas ietekmi, tad viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir darbaspēka plūsma. Rīgā strādā aptuveni 35% no visiem darbspējīgajiem jelgavniekiem, no kuriem aptuveni piektā daļa nokļūšanai uz Rīgu izmanto vilcienu. Līdz ar to infrastruktūras savienojamība un nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai noturētu stabilu un augošu iedzīvotāju skaitu Jelgavas pilsētā. Tieši šajā kontekstā Jelgavas pilsētas darbība ir aktīva, jo ar projektu palīdzību tiek sakārtotas degradētās teritorijas (Pilssala), veidota jauna infrastruktūra (Ziemeļu šķērsojuma izbūve), uzlabota jau esošā infrastruktūra (ielu un tiltu atjaunošana). 

(..) Tomēr Zemgales reģiona kontekstā Jelgavas pilsētas attīstību nosaka tās nozares, kas veido uzņēmējdarbības vidi gan reģionā, gan Jelgavā. Zemgales reģions izceļas ar lielāko rūpniecības (27,13% no kopējā IKP) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (14,46% no kopējā IKP) īpatsvaru pievienotajā vērtībā starp Latvijas reģioniem. Šāda tendence ir skaidrojama ar ģeogrāfiskajām, dabas resursu un infrastruktūras priekšrocībām, salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem. Savukārt mazāku īpatsvaru nekā citos Latvijas reģionos veido finanšu un apdrošināšanas darbības (14,72%), vairumtirdzniecība (14,98%) un valsts pārvalde un aizsardzība (20,94%). Tradicionāli Jelgavas pilsētai vairāk raksturīga uzņēmējdarbība, kas apkalpo gan reģiona vajadzības, gan arī konkurē Latvijas mērogā. Lielākais aktīvo uzņēmumu skaits Jelgavas pilsētā ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā (153 uzņēmumi), kravu pārvadājumos (140 uzņēmumi) un nekustamā īpašuma izīrēšanā vai pārvaldīšanā (123 uzņēmumi). Vēsturiski Jelgavas pilsēta ir bijusi apstrādes rūpniecības, rūpniecības un pārstrādes uzņēmumu flagmanis, un arī šobrīd Jelgavā darbojas vairāki sekmīgi uzņēmumi,» analizē A. Zvirbule.

Svētais grāls vai vīģes lapa?

Iemesli Jelgavas «buksēšanai», kā norāda arī eksperti, meklējami pilsētas ekonomikas nepietiekamajā produktivitātē. Apstrādes rūpniecība, lai gan it kā attīstīta, tomēr acīmredzami nepietiekami strādā augstas pievienotās vērtības virzienos. CSP dati rāda, ka tās kopumā saražotā produkcijas vērtība (2022. gadā — 352,8 miljoni eiro) Jelgavā atpaliek ne vien no mazliet lielākajām Daugavpils un Liepājas, bet arī no Ventspils. Arī pārējās potenciāli produktīvākajās ekonomikas nozarēs Jelgava lielākoties neizceļas — informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē 2022. gadā saražota produkcija tikai 5,5 miljonu eiro apmērā, būtiski atpaliekot no Jūrmalas, Daugavpils un Liepājas, kā arī minimāli no Valmieras un Ventspils (par Rīgu, protams, nerunājot, kas absolūtajos skaitļos Latvijā ir ārpus konkurences ikvienā nozarē). Citā tradicionāli «ienesīgajā sfērā» — finanšu un apdrošināšanas nozarē — 2022. gadā Jelgavā nopelnīts viens miljons eiro (tiesa, ārpus Rīgas faktiski arī citur nekas ievērības cienīgs nenotiek, ja par to neuzskata Liepājas 5 miljonus eiro vai Jūrmalas 3,8 miljonus eiro). Cerību stariņš Jelgavai gan pavīd «profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu» nozarē, kur ar saražotajiem 24,3 miljoniem eiro Jelgava 2022. gadā ieņēmusi 3. vietu starp ne–Rīgas pilsētām (aiz Liepājas un Jūrmalas). Tāpat Jelgava izceļas izglītības jomā, kur ar 5,3 miljoniem eiro ieņem pat pirmo vietu (protams, neskaitot Rīgu). Tiesa, minētie apjomi aizvien vēl ir pārāk mazi, lai spētu būtiski ietekmēt pilsētas lielos ekonomiskos rādītājus. Taču tie iezīmē virzienu, kurā Jelgavai vajadzētu skatīties. Sadarbība starp administratīvo, biznesa un akadēmisko (izglītības un zinātnes) sektoru ir viena no sekmīgas, modernas ekonomikas attīstības aksiomām. Šajā jomā Jelgavai ir liels neapgūtais potenciāls. 

4 Jelgavas domes, kā arī A. Zvirbules un M. Pelšes atbildes uz raksta autora uzdotajiem jautājumiem pilnā apjomā var lasīt šī raksta publikācijā portālā BilancePLZ.

Nav tā, ka pilsētas vadība šo potenciālu neapzinātos un perspektīvos virzienus neredzētu. Tomēr tā par tiem aizvien runā tikai nākotnes vēlamības izteiksmē un aizsedzas ar kādu lielu infrastruktūras projektu — lai visi labumi būtu iespējami, vispirms esot jārealizē šis projekts. Atbildot uz Bilances jautājumu, kādas ir Jelgavas ekonomiskās attīstības stratēģiskās prioritātes, kādos virzienos tā vēlas specializēties, un kā pilsētas ekonomikā līdz šim integrēta LBTU kapacitāte, Jelgavas dome ticami identificē pilsētas potenciāli stiprās puses: «Viedās specializācijas jomu attīstība: bioekonomika, viedā enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas», kā arī pašsaprotami uzsver, cik svarīgas ir uzņēmumu iespējas «sadarboties ar trešo lielāko Latvijas Republikas augstāko izglītības un zinātnes iestādi, kas ir viena no četrām Latvijas zinātņu universitātēm — Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU). LBTU veic nepārtrauktu zinātnisko darbu, gan sagatavojot jaunos zinātniekus, gan veicot dažādus pētījumus lielā daļā no viedajām specializācijas jomām.»⁴ Taču, kā jau minēts, to visu būšot iespējams attīstīt tikai tad, kad tiks īstenots kāds izšķiroši svarīgs ekonomiskās infrastruktūras projekts.

Šis projekts ir Zemgales industriālais parks (ZIP). To uzsākts attīstīt Jelgavas ziemeļrietumu daļā, bijušā lidlauka teritorijā. ZIP pieejamās brīvās teritorijas sasniedz vairākus simtus hektāru, tā infrastruktūras izbūves izmaksas abās kārtās patlaban plānotas ap 34 miljonu eiro apmērā. Pirmā kārta, kuras izbūve jau uzsākta, izmaksās 24 miljonus eiro, ko pamatā finansē Eiropas Savienība (ES). 

«Lai veicinātu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību piesaisti Jelgavai un ekonomikas veicināšanai ļoti nozīmīga ir Zemgales industriālā parka (ZIP) izveide bijušā Jelgavas lidlauka teritorijā. Plānots, ka ZIP teritorijā ienākušie uzņēmumi veidos jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē reģionā. (..) Attīstot ZIP un atbalstot tieši viedās specializācijas nozares, ZIP uzņēmumi spēs palielināt produktivitāti un spēju radīt vērtīgākus, inovatīvus un uz zināšanām balstītus produktus un pakalpojumus,» — tā Jelgavas dome pamato ZIP projekta izšķirošo lomu pilsētas ekonomikas modernizācijā.

ZIP izbūve, protams, ir atbalstāms un vērtīgs projekts, tomēr vai bez tā nav iespējams aktīvāk veicināt viedo specializāciju nozaru attīstību Jelgavā, tai skaitā biznesa sinerģiju ar LBTU? Vai tiešām vienas teritorijas apguve un piedāvāšana investoriem ir teju vienīgais veids, kā Jelgavas ekonomikai būtiski attīstīties, īpaši ņemot vērā, ka Jelgavā jau ir vairākas industriālajai attīstībai piemērotas teritorijas, kā tas uzsvērts arī domes sagatavotajā materiālā «Zemgales industriālā parka attīstības stratēģija»? Piedevām Jelgavā jau atrodas arī «viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā» — NP Jelgavas biznesa parks, kur «iespējams nomāt ražošanas telpas, noliktavu un biroju telpas», rakstīts vēl pērn sagatavotajā dokumentā. 

Dome tomēr uzsver, ka visas pārējās ražošanas teritorijas pilsētā jau esot aizņemtas un tieši ZIP izbūve būšot tas, kas sniegs investoriem nepieciešamo: «Jelgavā jau darbojas vairāki privāti biznesa parki — gan NP Jelgavas Biznesa parks, gan Lielupes industriālais parks u.c., kas piedāvā nomāt ražošanas telpas, noliktavu un biroju telpas, taču ražošanas telpas praktiski visas ir aizņemtas un jau tiek izmantotas dažādu uzņēmumu vajadzībām. Citās Jelgavas pilsētā esošajās industriālajās teritorijās nav pietiekami plašs potenciāls attīstībai — nav pieejamas lielas teritorijas jaunu uzņēmumu attīstībai, taču nopietni investori lielākoties vēlas paši izbūvēt savas ražotnes, un viņiem interesants ir zemes piedāvājums salīdzinoši lielā platībā. Tāpēc Jelgavas ekonomikai ļoti būtiska ir Zemgales industriālā parka attīstība bijušā Jelgavas lidlauka teritorijā, kurai ir vislielākais brīvo teritoriju ~350 ha platībā izmantošanas potenciāls.»

Ražošanas nozaru attīstībai, iespējams, nepieciešama vērienīga jaunu platību un infrastruktūras pieejamība, taču — kas traucē jau patlaban daudz sekmīgāk attīstīties vienai no Jelgavas domes pieminētajām viedās ekonomikas prioritātēm — informācijas un komunikācijas nozarei? Dažādu programmēšanas un IT biznesu uzplauksmei ne vienmēr nepieciešamas pat jaunas biroju ēkas, par industriālām teritorijām nerunājot.

Arī akadēmisko ekonomikas pētnieku skatījumā vienas specializētas teritorijas attīstība nevarētu būt uzskatāma par panaceju, kas atrisinās visas problēmas — svarīga ir aktīva, radoša rīcība dažādos virzienos. «Jāmeklē risinājumi un jārada iespējas biznesam Jelgavā, kas darbojas augstākas pievienotās vērtības vidē informācijas, elektronikas un enerģētikas tehnoloģijās. Atbilstoši šo nozaru vajadzībām jāpilnveido esošā infrastruktūra vai jārada tai jauna. Nav jau svarīgi, vai izveidotu teritoriju saucam par Zemgales biznesa parku vai kā citādi, vai iztiekam bez šādas īpašās teritorijas. Būtiski ir ļauties un pieņemt jaunus izaicinājumus un darīt ko savādāk, atbalstīt cilvēkus ar uzņēmēja gēnu, radīt modernas mājvietas strādājošajiem. Neaizmirstot arī ražošanas sfēras, kurās kā galvenos resursus izmanto Zemgalē izaudzētos un pieejamos izejmateriālus. Lieliska platforma tam ir LBTU, kur apvieno bioekonomikas nozares, inženierzinātņu un informācijas tehnoloģijas,» uzskata M. Pelše.

Jāizkāpj no pašapmierinātības limuzīna

Nav gluži tā, ka bez ZIP attīstīšanas un lielajām cerībām, kas uz to liktas, nekas cits mērķtiecīgs Jelgavas ekonomikas izaugsmes veicināšanā nenotiktu. Tomēr īstenotajiem pasākumiem ir pārāk mazs vēriens — tie būtu adekvāti kādas mazpilsētas, nevis Latvijas ceturtās lielākās pilsētas mērogam. Arī līdzšinējie sadarbības augļi starp pilsētu, akadēmisko sektoru un biznesu vairāk atgādina atsevišķas, retas odziņas, nevis lekni zaļojošus dārzus, un to nav spējis mainīt arī fakts, ka Jelgavā atrodas Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubators — vieta, kam teorētiski būtu jāsaved kopā ieinteresētie no visām pusēm. 

«Pašvaldība īsteno grantu programmu «Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem». Atbalsta programma dod iespēju uzņēmējiem saņemt no pašvaldības līdz 10 tūkstošiem eiro savu inovatīvu produktu vai pakalpojumu realizācijai. Pašvaldības budžetā šogad šim mērķim paredzēti 50 tūkstoši eiro. Pagājušajā gadā Jelgavā tika atbalstīti 9 uzņēmēji, kuri kopā no pašvaldības saņēma 49 tūkstošus eiro. Piemēram, SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs par grantu iegādājās programmatūru SEMA Holc Bau un kopā ar LBTU zinātniekiem paaugstināja savas produkcijas — koka paneļu māju — kvalitāti un eksportspēju,» norāda Jelgavas dome.

Grūti spriest, vai pērn pāri palikušie 1000 eiro liecina, ka labajam mērķim atvēlētais finansējums ir pietiekams (t.i., atbilstošs komersantu vājajam (?) pieprasījumam), vai tomēr pieprasījums varētu būt arī krietni lielāks, ja vien būtu pieejami lielāki līdzekļi. 

«Ja uzsveram universitātes lomu pilsētas izaugsmē, tad iepriekšējos gados aktīvi darbojoties studējošo biznesa inkubatoram HatchUp, savas biznesa idejas varēja attīstīt ne tikai universitātes studenti, bet arī Jelgavas pilsētas vidusskolēnu komandas. Turklāt ideju bankai savu problemātiku un iespējamo risinājumu meklējumos dalību varēja pieteikt arī Jelgavas pilsētas uzņēmēji. Universitātes tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļa aktīvi iesaistās jauno uzņēmēju konsultēšanā, kuras rezultātā top jaunu produktu prototipi. Sekmīgi norit sadarbība ar LIAA Jelgavas biznesa inkubatoru, kur biznesa inkubators sniedz iespēju studentiem iepazīties ar uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivitātēm un piedāvā grantu iespējas. Vairāki universitātes studenti un absolventi šādu iespēju ir izmantojuši un nodibinājuši savus uzņēmumus (Albertina butik; SANPO),» norāda A. Zvirbule.

Jelgavas dome arī uzsver, ka tā vienkāršojusi birokrātiskās procedūras, lai «uzņēmējs, griežoties pēc palīdzības pie pašvaldības, justos gaidīts». Tāpat tā sniedzot «palīdzību atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka pieejamības nodrošināšanā», piedāvājot profesionālās tālākizglītības iespējas, kā arī piedāvājot «konsultācijas, seminārus par uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, finansējuma piesaistes programmām, eksporta un digitalizācijas pakalpojumus, informāciju par uzņēmēju un zinātnieku sadarbību, pētījumiem, jaunu produktu izstrādi.»

«Līdzšinējā pilsētas vadība ir darbojusies savas kompetences un pilnvaru ietvaros. Pašvaldības funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu. Taču atbalsta sniegšanas mehānismu klāsts normatīvā regulējuma ietvaros ir visai ierobežots, vairāk vai mazāk tas aprobežojas ar teritoriju izmantošanas noteikšanu teritorijas plānošanas dokumentos, dažāda veida infrastruktūras izveidi, pievadceļu izbūvi, kas, protams, nav mazsvarīgi. Taču pārējie atbalsta instrumenti ir maznozīmīgi, dažreiz pat saistīti ar risku tikt apsūdzētam darbībās par labvēlību vienam vai citam uzņēmumam,» domes paveikto tās iespēju robežās vērtē M. Pelše.

Nevar noliegt, ka Jelgava spējusi būtiski uzlabot pilsētvidi un realizēt vērtīgus projektus, ieguldot ES fondu līdzekļus — ir sakārtotas vairākas galvenās ielas, Pasta sala, vairāku industriālo parku teritorijas, rekonstruētas daļa mācību iestāžu. To atzīmē arī M. Pelše: «Līdzšinējie ieguldījumi infrastruktūras izveidē Jelgavas valstspilsētā uzņēmējdarbības attīstībai ir bijuši ievērojami, pateicoties ES fondu finansējumam,» vienlaikus gan pieminot arī Ziemeļu šķērsojuma būvniecības (ap 100 miljonu eiro vērts projekts) nepieciešamību, kas atslogotu pilsētas centra satiksmi. Tomēr Jelgava šajā ziņā nav unikāla — ieguldīt ES fondu līdzekļus pilsētvides kvalitātes uzlabošanā pēdējos padsmit gados vairāk vai mazāk spējusi gandrīz ikviena Latvijas pilsēta. Svarīgākais ir tas, kā ieguldījumus transformēt pēc iespējas augstākus ienākumus ģenerējošā pašas pilsētas ekonomikā, un ar to Jelgavai ir problēmas. 

Kā apliecinājumu ekonomiskās politikas efektivitātei Jelgavas pašvaldība izvirza nesen arī ekonomikas ministra Viktora Valaiņa izdaudzinātos Financial Times pielikuma FDI Intelligence pētījuma «Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni 2024» rezultātus. «Pētījumā pilsētu un reģionu pieteikumi tiek vērtēti piecās apakškategorijās: «Ekonomiskais potenciāls», «Cilvēkresursi un dzīvesveids», «Rentabilitāte», «Savienojamība» un «Draudzīgums uzņēmējdarbībai». Tā kā Jelgava 2024. gadā ir novērtēta kā 6. labākā mikropilsētu grupā, var secināt, ka Jelgavai šajās vērtējamajās kategorijās ir priekšrocība, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām,» raksta Jelgavas domes pārstāvji.

 Jānorāda gan, ka apzināti vai neapzināti, bet līdz galam nav izprasti pētījuma rezultāti un vēlamais uzdots par esošo. Jelgava mikropilsētu grupā neparādās TOP 10 nevienā no minētajām pētījuma piecām disciplīnām (kuras izvērtētas strikti saskaņā ar datiem par dažādiem ekonomiskajiem un infrastruktūras rādītājiem). Tops, kurā Jelgava ierindota 6. vietā, ir atsevišķa pētījuma kategorija — FDI Strategy, kurā vērtēta tikai un vienīgi investīciju piesaistes politika, turklāt tas ir žūrijas vērtējums, nevis apkopojot Eiropas pilsētas un to statistiku, bet tikai no pilsētu pārstāvošo investīciju piesaistes aģentūru iesniegtos pieteikumus. Šī kategorija drīzāk ir sabiedrisko attiecību skaistumkonkurss, ne objektīvs Eiropas mēroga salīdzinājums. Kopā uz visām piecām pilsētu izmēru kategorijām šajā disciplīnā bija saņemti tikai 64 pilsētu pieteikumi, tātad — vidēji nepilni 13 uz katru TOP 10. Varam tikai minēt, cik lielā konkurencē 6. vietu ieguvusi Jelgava (visticamāk, robežās no 10–15), bet fakts, ka mikropilsētu saraksta otrajā vietā, izgriežot pogas Jelgavai, iekļuvusi Ventspils, savukārt trešo vietu ieņem Panevēža; vēl ar izcilu investīciju stratēģiju izceļas Bosnija un Hercegovina, jo no šīs valsts desmitniekā iekļuvušas pat 3 pilsētas — Gradiška, Tešaņa un Kakaņa. 

Jelgavas dome atsaucas arī uz naudas trūkumu un nepietiekamo centrālās valdības atbalstu. «Nepieciešams pārskatīt nodokļu politiku un iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Šobrīd daudzās pašvaldībās finanšu situācija jau ir tuvu kritiskai. Saglabājot esošo nodokļu sadalījumu, var iestāties situācija, ka pašvaldība nespēs uzņemties saistības jaunu ES fondu projektu īstenošanai, jo nevarēs nodrošināt priekšfinansējumu un līdzfinansējumu. Kopumā valstī tas var draudēt ar ES fondu finansējuma neapgūšanu,» raksta domes pārstāvji. Tāpat Jelgava uzskata, ka būtu nepieciešams atbrīvojums no PVN samaksas tādiem lielajiem investīciju projektiem kā ZIP, kā arī aizņemšanās iespēju atvieglošana, samazinot pašvaldībām noteikto līdzfinansējumu aizņēmumiem Valsts kasē līdz pat nullei. 

Kritika valdības virzienā nav bez pamata — par spiedīgo finanšu situāciju (kas radusies, pašvaldībām uzliekot jaunas funkcijas, bet nepiešķirot papildu finansējuma avotus) patlaban runā arī citas Latvijas pašvaldības un tās apvienojošās organizācijas. Tomēr — kā lai neatceras šāgada pavasarī publiski izskanējušās ziņas par Jelgavas domes īpatnējo praksi autoparka iepirkumu jomā, kad pilsētas augstākajai vadībai tika iznomātas augstākās (mēram Andrim Rāviņam) un vidējās klases Volvo markas automašīnas (četrām citām vadošajām amatpersonām) uz trim gadiem par kopējo summu 210 117 eiro (vidēji nomas maksa par vienu automašīnu trīs gados — ap 42 000 eiro, kas ir tuvu jaunu auto (vidējās klases Volvo S60) iegādes cenai). Toreiz pilsētas izpilddirektore Irēna Škutāne intervijā TV3 Jelgavas finanšu stāvokli raksturoja ar vārdiem: «Mums Jelgavā nav tik slikti.» No «nav tik slikti» līdz runām par potenciāli draudošu nespēju segt ES fondu līdzfinansējumu pagājuši pāris mēneši.

Kopumā Jelgavas ekonomiskais profils labi izskatās, tikai raugoties virspusēji, uzķeroties uz sabiedrisko attiecību veidotāju trikiem un neiedziļinoties faktos. Ņemot vērā rakstā aplūkotos datus, nepārsteidz pilsētas ekonomikas plānotāju nevēlēšanās izvirzīt konkrētas sasniedzamo izaugsmes rādītāju vērtības Jelgavas ilgtermiņa stratēģijā — kā mērķi gan ekonomiski aktīvo komersantu skaita, gan vidējās mēneša algas, gan IKP uz vienu iedzīvotāju, gan darba vietu skaita u.c. kritērijos norādīti vien «pieaug» (domes eksperti šādu izvēli skaidro ar neprognozējamiem ārējiem faktoriem — ģeopolitisko situāciju, kredītresursu sadārdzināšanos, kā arī... pieejas trūkumu operatīvajiem rādītājiem, kas ir Valsts ieņēmuma dienesta un CSP rīcībā). 

Grūti noteikt, kas no visiem minētajiem ir galvenais cēlonis Jelgavas ekonomikas konkurētspējas problēmām, taču skaidrs, ka patiesā Jelgavas realitāte diemžēl ir visai patālu no Valsts prezidenta paustās. Valstspilsētai ir vēl daudz, ko darīt — gan pilsētvides kvalitātes uzlabošanā, gan ekonomikā.

Jelgavas pašvaldības atbildes uz žurnāla "Bilance" jautājumiem

1) Par Jelgavas pilsētas ekonomikas stratēģiju. Kādas ekonomikas nozares Jelgavas pilsēta prioritāri vēlas attīstīt, un kāpēc? Kur primāri piesaistīt investīcijas, kāda veida biznesa projektus vairāk atbalstīt - respektīvi, kādai jābūt Jelgavas specializācijai? Jelgavas attīstības stratēģijā Jelgava akcentē, ka ir attīstīta rūpniecības pilsēta, bet rodas jautājums, cik augstu pievienoto vērtību šī rūpniecība sniedz, jo vienlaikus stratēģijā ir atzīts, ka vidējā alga pilsētā "ir būtiski zemāka nekā Rīgā, Valmierā, Ventspilī". Kā plānots attīstīt ekonomiku, lai celtos arī produktivitāte un vidējā alga? Un kā pilsētas ekonomikas attīstībā tiek integrēta LBTU kapacitāte - vai strādā kāds mehānisms un ir konkrēti piemēri, kad izglītības/zinātnes un biznesa sinerģija rezultējusies konkrētos, veiksmīgos uzņēmumos pilsētā?  

Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un platības, nacionālas nozīmes attīstības centrs un ekonomikas attīstības centrs Zemgalē un Latvijā. Jelgavā tradicionāli attīstās rūpniecība, pilsēta ir orientēta uz industrializācijas veicināšanu un atbalstošās infrastruktūras attīstību. Līdz ar to, balstoties uz pilsētas esošajiem resursiem un attīstības tempiem, Jelgavas ekonomikas specializācija ir bijusi apstrādes rūpniecība - pārtikas, kokapstrādes, mašīnbūves un metālapstrādes, plastmasu pārstrādes nozares. Jelgavā saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījums ar katru gadu pieaug, 2023. gadā sasniedzot 330,62 miljonus eiro (salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājums par 0,82% jeb 2,7 miljoniem). Eksporta īpatsvars 2023. gadā pieauga līdz 75,7% no produkcijas apgrozījuma (2022. gadā – 71,1%), savukārt, apgrozījums vietējā tirgū attiecīgi samazinājās – līdz 24,3% (salīdzinot ar 28,9% 2022. gadā). Apstrādes rūpniecībai joprojām ir potenciāls attīstībai, it īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina.

Lai veicinātu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību piesaisti Jelgavai un ekonomikas veicināšanai ļoti nozīmīga ir Zemgales industriālā parka (ZIP) izveide bijušā Jelgavas lidlauka teritorijā.  Plānots, ka ZIP teritorijā ienākušie uzņēmumi veidos jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē reģionā.  ZIP teritorijā īpaši tiek uzsvērta viedās specializācijas jomu attīstība: bioekonomika, viedā enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. Attīstot ZIP un atbalstot tieši viedās specializācijas nozares, ZIP uzņēmumi spēs palielināt produktivitāti un spēju radīt vērtīgākus, inovatīvus un uz zināšanām balstītus produktus un pakalpojumus. Uzņēmumiem būs iespēja sadarboties ar trešo lielāko Latvijas Republikas augstāko izglītības un zinātnes iestādi, kas ir viena no četrām Latvijas zinātņu universitātēm – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU). LBTU veic nepārtrauktu zinātnisko darbu, gan sagatavojot jaunos zinātniekus, gan veicot dažādus pētījumus lielā daļā no ZIP plānotajām viedajām specializācijas jomām. LBTU ir bioekonomikas un ar to saistīto nozaru pētniecības vadošais centrs Latvijā, kas nodrošina sadarbību ar publiskā un privātā sektora partneriem. Pašvaldības iestāde “Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs”, kura funkcijas ietver arī uzņēmējdarbības atbalstu, popularizē LBTU pētniecības piedāvājumu uzņēmējiem semināros, informatīvajās ekskursijās uz pētniecības laboratorijām, mudinot uzņēmējus izmantot LBTU iespējas.

Pašvaldības publiskajos pārskatos https://www.jelgava.lv/dokumenti/publiskie-parskati/ ekonomikas raksturojuma sadaļā tiek akcentēti uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu, kas lielākā daļa ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Piemēram, “AKG Thermotechnik Lettland”, “Evopipes”, “Universal Ltd”, Jelgavas tipogrāfija uz citiem. Uzskatām, Jelgava ir koka būvniecības galvaspilsēta, jo LBTU Meža fakultātē beidz profesionāli speciālisti un pilsētā ir vairākas spēcīgas koka māju ražotnes.

Diemžēl statistikas dati nesniedz informāciju par konkrētu nozaru pienesumu valstspilsētu pievienotajā ekonomiskajā vērtībā, pieejams tikai tās kopējais apjoms.

Jelgavas investīciju piesaistes politika ir vērsta uz pilsētas kā investīcijām pievilcīgas teritorijas konkurētspējas paaugstināšanu, ņemot vērā investoriem svarīgākos aspektus, ko var ietekmēt pašvaldība:

- birokrātisko procedūru vienkāršošana darbā ar pašvaldību, lai uzņēmējs griežoties pēc palīdzības pie pašvaldības justos gaidīts;

- palīdzība atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka pieejamības nodrošināšanā, piedāvājot pašvaldības profesionālās tālākizglītības iestādes “Zemgales reģionālais Kompetenču attīstības centrs”, profesionālās izglītības iestāžu – Jelgavas Tehnikuma un Jelgavas Amatu vidusskolas, kā arī LBTU iespējas;

- uzņēmējdarbības atbalsta piedāvājums no ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas, Zemgales uzņēmējdarbības centra, kas atrodas Jelgavā, un piedāvā konsultācijas, seminārus par uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, finansējuma piesaistes programmām, eksporta un digitalizācijas pakalpojumus, informāciju par uzņēmēju un zinātnieku sadarbību, pētījumiem, jaunu produktu izstrādi;

- pētniecības un inovāciju attīstības iespējas sadarbībā ar Jelgavas biznesa inkubatoru un LBTU;

- pašvaldība katru gadu stratēģiski iegulda pilsētas infrastruktūras attīstībā, un uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās publiskās transporta un inženiertehniskās infrastruktūras attīstība, kas veicina investoru un uzņēmēju interesi attīstīt savu uzņēmējdarbību Jelgavā. Piemēram, lielākie pēdējo gadu realizētie ielu infrastruktūras projekti ir Loka maģistrāles pilnīga pārbūve un rūpnieciskās zonas pie Prohorova, Neretas un Garozas ielu rekonstrukcija, kuros kopumā investēti vairāk kā 30 miljoni eiro.

- pašvaldība īsteno grantu programmu “Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem”. Atbalsta programma dod iespēju uzņēmējiem saņemt no pašvaldības līdz 10 tūkstošiem eiro savu inovatīvu produktu vai pakalpojumu realizācijai. Pašvaldības budžetā šogad šim mērķim paredzēti 50 tūkstoši eiro. Pagājušajā gadā Jelgavā tika atbalstīti 9 uzņēmēji, kuri kopā no pašvaldības saņēma 49 tūkstošu eiro. Piemēram, SIA “Zemgales tehnoloģiskais centrs” par grantu iegādājās programmatūru “SEMA Holc Bau” un kopā ar LBTU zinātniekiem paaugstināja savas produkcijas – koka paneļu māju – kvalitāti un eksportspēju.

“Financial Times” izdevuma “FDI Intelligence” pētījumā „Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni 2024″ pilsētu un reģionu pieteikumi tiek vērtēti piecās apakškategorijās: “Ekonomiskais potenciāls”, “Cilvēkresursi un dzīvesveids”, “Rentabilitāte”, “Savienojamība” un “Draudzīgums uzņēmējdarbībai”. Tā kā Jelgava 2024.gadā ir novērtēta kā 6. labākā mikropilsētu grupā, var secināt, ka Jelgavai šajās vērtējamajās kategorijās ir priekšrocība, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām.

Lai nodrošinātu turpmāko ekonomikas attīstību, pilsētā ir jāveicina jaunu darba vietu radīšana, jābūt atvērtai un ieinteresētai pret investoriem un uzņēmumiem, t.sk. jaunuzņēmumiem, jāsekmē apstrādes rūpniecības attīstība un zināšanu ietilpīgo sektoru attīstība, sociālās uzņēmējdarbības attīstība, kā arī jābūt labi sasniedzamai, ar sakārtotu sakaru infrastruktūru un pakalpojumiem, jānodrošina spēcīgas tranzīta un loģistikas funkcijas, mājokļu pieejamība un tieši šajos virzienos Jelgavas pašvaldība rūpīgi strādā.

2) Par sadarbību ar citām pilsētām/pašvaldībām. Kā Jelgava līdz šim īstenojusi ekonomisko sadarbību ar Rīgu, citām valstspilsētām un pilsētām, Jelgavas novadu? Varbūt arī pārrobežu - piemēram, Šauļiem? Kā tas palīdzējis veidot ekonomikas sinerģiju, resursu apmaiņu? Kādas ir nākotnes ieceres šajā ziņā?

Jelgavas valstspilsētai ar Jelgavas novadu ir kopīgi attīstības plānošanas dokumenti - Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2034. gadam  un attīstības programma 2023.–2029. gadam. Stratēģijā noteikta abu pašvaldību teritorijas ilgtermiņa attīstības vīzija, mērķi, prioritātes un kopīgs telpiskās attīstības redzējums. Programmā noteiktas valstspilsētas un novada vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi, kā arī rīcību kopums un investīciju projekti stratēģisko uzstādījumu īstenošanai. Kopīgi ar Jelgavas novadu tiek risināti  jautājumi atkritumu apsaimniekošanas un civilās aizsardzības jomā.

Civilās aizsardzības plānošanā un nodrošināšanā Jelgavas valstspilsētas pašvaldība sadarbojas ar Jelgavas novadu un valsts institūcijām, ir izveidota kopīga civilās aizsardzības komisija, bet 2022. gada rudenī apstiprināts Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada sadarbības teritorijas jaunais civilās aizsardzības plāns .

Izveidota kopīga iestāde – Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada Dzimtsarakstu nodaļa, kas maijā uzsākusi darbu mūsdienīgās telpās. Ēkas pārbūve un iekārtošana veikta ar valsts budžeta dotācijas daļēju atbalstu.

Jelgavas valstspilsētas dome un Šauļu apgabala administrācija (Lietuva) ir noslēgušas vienošanās protokolu “Par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu, tehnogēno avāriju, lielu ugunsgrēku un ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanā Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas pierobežas teritorijā”. Ar Šauļu pašvaldību ir īstenoti vairāki pārrobežu sadarbība projekti. Galvenokārt jomās par drošību un tūrisma attīstību.

Jelgavas valstspilsēta ir biedrības Latvijas lielo pilsētu asociācijas biedrs. LLPA darbība ir vērsta  uz valstspilsētu ilgtspējīgas, integrētas attīstības veicināšanu un starptautiskas konkurētspējas veicināšanu, kā arī savstarpēju sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā, pilnvērtīgi izmantojot katras valstspilsētas attīstības potenciālu un ekonomiskās priekšrocības.  

3) Par valsts atbalstu. Kā Jelgava vērtē centrālās valdības atbalstu pilsētas ekonomiskajai izaugsmei? Galvenā atbalsta programma ir sadarbība investīciju piesaistē ar Ekonomikas ministriju un LIAA. Kā šī programma darbojas, vai reāli palīdzējusi piesaistīt investīcijas? Vai tajā būtu kas uzlabojams? Kādi ir citi valsts atbalsta veidi, un kas vēl būtu nepieciešams (ņemot vērā citu valstu pieredzi, utml.)?

Uzskatām, ka centrālās valdības atbalsts pilsētas ekonomiskajai izaugsmei ir nepietiekams. Nepieciešams pārskatīt nodokļu politiku un iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Šobrīd daudzās pašvaldībās finanšu situācija jau ir tuvu kritiskai. Saglabājot esošo nodokļu sadalījumu, var iestāties situācija, ka pašvaldība nespēs uzņemties saistības jaunu ES fondu projektu īstenošanai, jo nevarēs nodrošināt priekšfinansējumu un līdzfinansējumu. Kopumā valstī tas var draudēt ar ES fondu finansējuma neapgūšanu.

Grūtības rada valdības pieņemtie lēmumi, kas pēc būtības ir atbalstāmi, taču rada pamatīgu papildu slogu pašvaldības budžetam, jo finansējums šo lēmumu izpildei netiek nodrošināts. Jaunais Pašvaldību likums nosaka virkni jaunu obligāto pienākumu bez papildu finansējuma pašvaldībām. Ja pašvaldībai tiek uzliktas papildu funkcijas un palielināti izdevumi, tam ir jāseko arī finansējumam.

Būtu nepieciešams atjaunot valsts investīciju programmu noteiktu attīstības projektu īstenošanai – izglītības iestāžu infrastruktūra, ielas u.tml.

Pašvaldībai būtu svarīgi, ja lielie investīciju projekti, piemēram, kā Zemgales industriālā parka projekts, būtu atbrīvoti no PVN samaksas, kas šim projektam ir 4 miljoni eiro.

Valsts investīcijas ir grūti pieejamas. Jelgavā tās ir piesaistītas Miera ielas rekonstrukcijas projektam.

Lai sekmīgi noritētu skolu reforma, nepieciešama programma skolu iekšējo tīklu sakārtošanai  digitalizācijas vajadzībām. Saņemot no Izglītības un zinātnes ministrijas bezmaksas datortehniku, skolas to nevar izmantot, jo nav sakārtoti skolu iekšējie tīkli.

4) Par finansējuma avotiem. Kā Jelgava risina finansējuma pieejamību pilsētas ekonomiskajai (t.sk. infrastruktūras) attīstībai? Kā veicas ar ES fondu piesaisti? Vai valstij vajadzētu dot lielākas aizņemšanās iespējas valstspilsētām (no pašas valsts un/vai komerctirgū)? 

Pēdējo trīs gadu laikā Jelgavas pašvaldība projektu veidā ir piesaistījusi investīcijas vairāk nekā 40,5 miljonus eiro apmērā.

Īstenojot ES projektus, pašvaldība kā finansēšanas avotu izmanto Valsts kases aizņēmumus. Šo projektu īstenošanai aizņēmumu var saņemt projekta attiecināmo izmaksu apmērā.

Citu investīciju projektu īstenošanai pašvaldības var aizņemties līdzekļus Valsts kasē saskaņā ar izsludinātā Valsts budžeta likuma noteiktajiem nosacījumiem. Piemēram,

• jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas paplašināšanai un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, ja ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem. Aizņēmumu var saņemt 90% apmērā no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā;
• izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, ja ir saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem. Aizņēmumu var saņemt 90% apmērā no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā;
• ceļu būvniecības projektiem, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu būvniecībai, ja ir saņemts Satiksmes ministrijas atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, 85% apmērā no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā;
• pašvaldība ne vairāk kā četriem prioritāriem investīciju projektiem var aizņemties 1,5 miljonu eiro, kur pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024.gadu, nav mazāks par 15%.

Jelgavas pašvaldība izmanto visas šīs aizņēmumu saņemšanas iespējas.

Pašvaldībām būtu nepieciešama lielāka brīvība aizņemšanās iespējām, neierobežojot tikai ar ES līdzfinansētiem projektiem. Uzskatām, ka pašreizējos finansēšanas apstākļos pašvaldībām līdzfinansējums ir noteikts par augstu (15-25%), būtu nepieciešama atļauja projektu realizācijai aizņemties finansējumu 100% apmērā.

Pašvaldībām ir iespēja aizņemties finanšu līdzekļus komercbankās, ja aizdevuma procentu likmes ir zemākas par Valsts kases noteiktajām. Šobrīd Valsts kasē aizņēmuma procenti ir zemāki kā komercbanku piedāvātie.

5) Par infrastruktūras attīstību. Kas ir pilsētā steidzamākie (jau notiekošie/ieplānotie?) darbi infrastruktūras uzlabošanas ziņā? Kas pilsētas infrastruktūrā vēl būtu primāri nepieciešams tieši biznesa vides/ekonomikas attīstībai? P.s. Cik īsti reālistiska ir "Ziemeļu šķērsojuma" (un līdz ar to - Zemgales industriālā parka) izbūve - kādas ir aprēķinātās izmaksas, kā tiks finansētas un kādā termiņā šis projekts var tapt?

Šobrīd aktuālākais ir Zemgales industriālā parka I kārtā plānotās infrastruktūras – Atmodas ielas, Meiju ceļa, Lapskalna ielas, Slokas ielas un inženiertehniskās infrastruktūras izbūve. Šo darbību veikšanai ir izsludināts būvdarbu iepirkums. Projekta īstenošanai ir apstiprināts Atveseļošanās fonda finansējums 20 miljoni eiro apmērā,  pašvaldības  līdzfinansējums - 4 miljoni eiro.  

Parka attīstība iespējama arī bez Ziemeļu šķērsojuma izbūves, jo sasaiste ar valsts un reģiona nozīmes autoceļiem tiks nodrošināta, izmantojot izbūvēto Atmodas ielu.

Tomēr pašvaldības plāni par Ziemeļu šķērsojumu joprojām paliek aktuāli – tilts ir nepieciešams pilsētas un iedzīvotāju drošībai, kā arī vides kvalitātei. Šai būvniecības iecerei ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un, rodoties finanšu iespējām, tā noteikti tiks realizēta. Pēdējās provizoriskās izmaksas tika lēstas ap 100 miljoni eiro. Kopumā vērtējams, ka ieguvumi būtiski pārsniegs potenciālās izmaksas (zaudējumus). Projekta īstenošana ir nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu nodrošināšanai.

Turpinās darbi ielu infrastruktūras sakārtošanā 2.un 3. līnijas apkārtnē, kur tuvākajā laikā plānota modernas pirmskolas izglītības iestādes būvniecība. Strādājam pie finansējuma piesaistes Miera ielai, kas ir būtisks starptautiska tranzīta ceļa posms.

Tuvākajā laikā plānota zemas īres dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšana, nodrošinot mājokļu pieejamību.

Pēc rekonstrukcijas pirmais mācību gads noslēdzies Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā, kas ir viena no modernākajām mācību iestādēm valstī. Te skolēni mūsdienīgā mācību vidē apgūst informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu un humanitāro zinātņu pamatus. Skolas pārbūvē un modernizācijā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

6) Kādi ir Jelgavas ekonomikas izaugsmes mērķi tuvāko 3-5 gadu laikā? (IKP uz iedzīvotāju, vidējā alga, biznesa aktivitāte...) Kādus rezultatīvos rādītājus plānots sasniegt? (stratēģijā ekon. rādītājos minēts tikai "pieaug" - kas var nozīmēt arī ļoti minimālu pieaugumu)

Ņemot vērā dažādus ārējos faktorus, t.sk. ģeopolitisko situāciju, kredītresursu sadārdzināšanos u.c., Jelgavas plānošanas dokumentos nav noteiktas konkrētas sasniedzamās attīstības rādītāju vērtības, taču plānots, ka uzlabosies būtiskākie ekonomikas izaugsmes rādītāji.

Pašvaldībai nav pieeja operatīvajiem rādītājiem, kas ir Valsts ieņēmuma dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā. Tie būtu nepieciešami izstrādājot plānošanas dokumentus un  prognozējot pilsētas attīstības tendences.

Andras Zvirbules, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekānes atbildes uz "Bilances" jautājumiem:

Jelgavas pilsētas ekonomiskā un uzņēmējdarbības attīstība vērtējama kontekstā gan ar Zemgales reģiona tendencēm, gan arī  Rīgas un Pierīgas attīstības tendencēm. Ja runājam par Jelgavas pilsētas un Rīgas ietekmi, tad viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir darbaspēka plūsma. Rīgā strādā aptuveni 35% ( aptuveni 11 650 jelgavnieki) no visiem strādājošajiem jelgavniekiem, no kuriem aptuveni 20% (aptuveni 2 400 jelgavnieki) nokļūšanai uz Rīgu izmanto vilcienu. Līdz ar to infrastruktūras savienojamība un nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem Jelgavas pilsētas jautājumiem, lai noturētu stabilu un augošu iedzīvotāju skaitu Jelgavas pilsētā. Tieši šajā kontekstā Jelgavas pilsētas darbība ir aktīva, jo ar projektu palīdzību tiek sakārtotas degradētās teritorijas (Pilssalas degradētās teritorijas sakārtošana), veidota jauna infrastruktūra (Ziemeļu šķērsojuma izbūve), uzlabota jau esošā infrastruktūra (ielu un tiltu atjaunotne).

Jelgavas iespējas un sekmes piesaistīt papildus finansējumu un veikt vides attīstību un uzlabošanu liecina piesaistīto ES fondu apjoms. Taču ES fondu finansējums uz 1 iedzīvotāju Jelgavas pilsētā ir bijis ar mainīgām sekmēm, un pagājušajā gadā tas sastādīja 94 tūkst.EUR uz vienu iedzīvotāju. Taču iezīmējas pozitīva tendence, ka Jelgavas pilsēta kopā ar Jelgavas novadu ir vieni no sekmīgākajiem ES fondu piesaistītājiem Zemgales reģionā. Sekmīga notiek arī Jelgavas sadarbība ar Šauļu un Jonišķu pašvaldībām, ko veicina arī sadarbība Interreg V-A Latvijas-Lietuvas programmā dažādu kopīgu kultūras, tūrisma un sociālo projektu realizācijai.

Jelgava ir bagāta ar tūrisma objektiem, un salīdzinot 2022. gadu ar 2019. gadu vietējo viesu skaits Jelgavā pieaudzis par 19 663 jeb par 72,74%. Jelgavas pilsēta papildus attīstītam kultūras tūrismam, šādi apskates objekti ir 32 jeb 72,73% no kopējo apskates objektu skaita  varētu piedāvāt un attīstīt arī solidaritātes tūrismu, kas  akcentē struktūrvienības, kas iesaistītas tūrisma produktu ražošanā un komercializācijā, šādi tūrisma objekti ir Karameļu darbnīca un alus darītava “VIEDI”, savukārt Jelgavas  novadā– keramikas darbnīca “UKU CERAMICS”, saldumu ražotne “Abra” u.c.

Tomēr Zemgales reģiona kontekstā Jelgavas pilsētas attīstību nosaka tās nozares, kas veido uzņēmējdarbības vidi gan reģionā, gan Jelgavā. Zemgales reģions izceļas ar lielāko rūpniecības (27,13% no kopējā IKP) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (14,46% no kopējā IKP) īpatsvaru pievienotajā vērtībā starp Latvijas reģioniem. Šāda tendence ir skaidrojama ar ģeogrāfiskajām, dabas resursu un infrastruktūras priekšrocībām, salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem. Savukārt mazāku īpatsvaru nekā citos Latvijas reģionos veido finanšu un apdrošināšanas darbības (14,72%), vairumtirdzniecība (14,98%) un valsts pārvalde un aizsardzība (20,94%). Tradicionāli Jelgavas pilsētai vairāk raksturīga uzņēmējdarbība, kas apkalpo gan reģiona vajadzības, gan arī konkurē Latvijas mērogos. Lielākais aktīvo uzņēmumu skaits Jelgavas pilsētā ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā (153 uzņēmumi), kravu pārvadājumos (140 uzņēmi) un nekustamā īpašuma izīrēšana vai pārvaldīšana (123 uzņēmumi). Vēsturiski Jelgavas pilsēta ir bijusi apstrādes rūpniecības, rūpniecības un pārstrādes uzņēmumu flagmanis, un arī šobrīd Jelgavā darbojas vairāki sekmīgi uzņēmumi - AS “PET Baltija”; AS “Latvijas piens”; SIA “Evopipes”; SIA “AKG Thermotechnik Lettland”; SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE”; SIA “Haugaard Baltic” un citi.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir Jelgavas pilsētas sastāvdaļa, pirmkārt veidojot pilsētas vidi, kas atbilst jauniešu prasībām- pilnveidojot universitātes pilsētiņu, kā arī piedāvājot komfortablu studiju vidi un ārpusstudiju laika pavadīšanas iespējas. Ja uzsveram universitātes lomu pilsētas izaugsmē, tad iepriekšējos gados aktīvi darbojoties studējošo biznesa inkubatoram HatchUp, savas biznesa idejas varēja attīstīt ne tikai universitātes studenti, bet arī Jelgavas pilsētas vidusskolēnu komandas. Turklāt ideju bankai savu problemātiku un iespējamo risinājumu meklējumos, dalību varēja pieteikt arī Jelgavas pilsētas uzņēmēji.  Universitātes tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļa aktīvi iesaistās jauno uzņēmēju konsultēšanā, kura rezultātā top jaunu produktu prototipi. Sekmīgi norit sadarbība ar LIAA Jelgavas biznesa inkubatoru, kur biznesa inkubators sniedz iespēju studentiem un iepazīties ar uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivitātēm un piedāvā grantu iespējas. Vairāki universitātes studenti un absolventi šādu iespēju ir izmantojuši un nodibinājuši savus uzņēmumus (Albertina butik; SANPO)

Modrītes Pelšes, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes Ekonomikas un finanšu institūta vadošās pētnieces atbildes uz "Bilances" jautājumiem:

1) Kā kopumā vērtējama Jelgavas ekonomiskā attīstība? Kas ir pilsētas (jau attīstītās) stiprās puses, un ko savukārt būtu nepieciešams attīstīt vairāk? Kas ir perspektīvākie virzieni, kuros Jelgavas ekonomikai būtu jāspecializējas? Jelgava sevi pozicionē kā rūpniecības pilsētu, tomēr tās IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī vidējā alga ievērojami atpaliek, piemēram, no Valmieras, kā arī Liepājas -  kāpēc tā un kā Jelgavā būtu iespējams celt ekonomikas produktivitāti? Cik sekmīgi notiek investīciju piesaiste?

Jelgavas valstspilsētas ekonomisko attīstību vērtēju kā viduvēju. Pilsēta sevi pozicionē kā  industriālu pilsētu ar attīstītu apstrādes rūpniecību, kuras dominējošās nozares ir metālapstrāde, mašīnbūve, kokapstrāde, pārtikas ražošana, kā arī plastmasas izstrādājumu ražošana un pārstrāde. Savukārt, ja vērtējam to no pelnošāko nozaru skatupunkta, tad pilsētā nav pārstāvēti uzņēmumi, kas plaši darbojas finanšu un informācijas tehnoloģiju jomā, arī enerģētikā strādājošie uzņēmumi varētu būt vairāk, īpaši ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos Jelgavā un apkārtējās teritorijās. Līdz ar ekonomikas pārorientēšanos uz zaļākām, videi draudzīgākām tehnoloģijām, šī ir perspektīva, Latvijā visai neattīstīta ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas iespēja nākotnē.

Ja vērtējam Jelgavas valstspilsētā radīto IKP uz vienu iedzīvotāju, salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, tad tas varētu būt augstāks. Galvalspilsētas tuvums ir gan priekšrocība, gan reizēm arī trūkums, daļa iedzīvotāji strādā ārpus pilsētas gan Rīgā, Pierīgā, gan Jelgavas novadā vai līdzās esošajos novados. Jelgavā jau ilgu laiku pietrūkst kvalitatīvs, mūsdienām atbilstošs dzīvojamais fonds, kas liek strādājošajiem meklēt dzīvesvietu ārpus Jelgavas, kur arī reģistrējas kā iedzīvotāji. Uzskatu, ka no loģistikas un uzņēmējdarbības aktivitātes viedokļa, Jelgava apvienojoties ar Jelgavas novadu, vairāk būtu ieguvēja, nekā zaudētāja.

Lai arī liela daļa no Jelgavas valstspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pelnoši, ar augstu pievienoto vērtību strādājoši uzņēmumi, uz esošo iedzīvotāju skaitu  pilsētā, šis rādītājs nav optimāls. Nelielās pilsētās, pat viens uzņēmums, var radīt vērā ņemamu ekonomisko pienesumu, kā tas ir Valmieras gadījumā AS Valmieras stikla šķiedra. Ārvalstu investīciju piesaistē Jelgavā dominē trīs līdz četras valstis. Šis ģeogrāfiskais ietvars ir ne pārāk plašs, pilsētai būtu daudz vairāk jāstrādā jaunu investīciju piesaistē, jo esošā infrastruktūra un iedzīvotāju skaits to atļauj.

2) Vai Jelgavā notiek sadarbība starp pilsētas vadību, biznesu un LBTU, lai veidotu zināšanu ietilpīgu, augstas pievienotās vērtības ekonomiku? Varbūt ir kādi konkrēti piemēri, kas noticis šādas sadarbības rezultātā - piemēram, nodibināti veiksmīgi uzņēmumi?

Šajā jautājumā nevarēšu sniegt plašus komentārus, jo neesmu piedalījusies sadarbības pasākumos starp pilsētas vadību, biznesu un LBTU. Noteikti šāda veida sadarbībai ir visi priekšnosacījumi. Pavisam droši varu teikt, ka Jelgavas valstspilsētas administrācijā, pilsētā reģistrētajos uzņēmumos un zinātniskajās institūcijās strādā ļoti daudzi mūsu universitātes absolventi, esošie studenti, arī pētnieki. Viennozīmīgi tā ir kā zināšanu un prasmju pārneses platforma: teritorija – bizness – universitāte.

3) Vai Jelgavas fiziskajā infrastruktūrā ir kādas būtiskas nepilnības, kas kavē biznesa attīstību? Piemēram, vai autoostas rajona sakārtošana, Zemgales biznesa parka izveide un pat Ziemeļu šķērsojuma izbūve radītu priekšnoteikumus būtiskam ekonomiskam uzrāvienam? Varbūt svarīgāk būtu sakārtot kādas citas vietas pilsētā? Vai arī infrastruktūras ziņā lielu attīstības šķēršļu nav?

Līdzšinējā pilsētas vadība ir darbojusies savas kompetences un pilnvaru ietvaros. Pašvaldības funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu. Taču atbalsta sniegšanas mehānismu klāsts normatīvā regulējuma ietvaros ir visai ierobežots, vairāk vai mazāk tas aprobežojas ar teritoriju izmantošanas noteikšanu teritorijas plānošanas dokumentos, dažāda veida infrastruktūras izveidi, pievadceļu izbūvi, kas, protams, nav mazsvarīgi. Taču pārējie atbalsta instrumenti ir maznozīmīgi, dažreiz pat saistīti ar risku tikt apsūdzētam darbībās par labvēlību vienam vai citam uzņēmumam.

Domāju, ka līdzšinējie ieguldījumi infrastruktūras izveidē Jelgavas valstspilsētā uzņēmējdarbības attīstībai ir bijuši ievērojami, pateicoties ES fondu finansējumam. Jā, ļoti pietrūkst pilsētā Ziemeļu tilta jeb jauna Lielupes šķērsošanas iespēja, kas satiksmi novirzītu no pilsētas centra. Ceru, ka ar lielu kavēšanos, bet reiz tas tiks uzbūvēts. Protams, bez šī tilta katrs gads nes zaudējumus pilsētas uzņēmējdarbības videi.

Jāmeklē risinājumi un jārada iespējas biznesam Jelgavā, kas darbojas augstākas pievienotās vērtības vidē informācijas, elektronikas un enerģētikas tehnoloģijās. Atbilstoši šo nozaru vajadzībām jāpilnveido esošā infrastruktūra vai jārada tai jauna. Nav jau svarīgi, vai izveidotu teritoriju saucam par Zemgales biznesa parku vai kā citādi, vai iztiekam bez šādas īpašās teritorijas. Būtiski ir ļauties un pieņemt jaunus izaicinājumus un darīt ko savādāk, atbalstīt cilvēkus ar uzņēmēja gēnu, radīt modernas mājvietas strādājošajiem. Neaizmirstot arī ražošanas sfēras, kurās kā galvenos resursus izmanto šeit pat Zemgalē izaudzētos un pieejamos izejmateriālus. Lieliska platforma tam ir LBTU, kur apvieno bioekonomikas nozares, inženierzinātņu un informācijas tehnoloģijas.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Neizmantotā potenciāla pilsēta» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada augusta (512.) numurā.

Jums arī varētu interesēt...