BILANCES redaktore Vita ZARIŅA: Nestrādājam tikai algas dēļ, bet tomēr tā svarīga!

Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti?

Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana nevis viesnīcās, bet gan dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām, kas pievērsušās šādai saimnieciskajai darbībai, bieži nav izpratnes par to, kāda veida darījumus tās īsti veic un vai par tiem ir vai nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis, tāpēc šajā žurnāla numurā skaidrojam dažādas situācijas.

Skaidrojam arī, kas varētu notikt ar prasību par strukturēto e–rēķinu obligāto ieviešanu savstarpējos uzņēmumu norēķinos no nākamā gada. Tāpat pievēršamies mākslīgā intelekta regulējumam. Mākslīgais intelekts sniedz iespējas paveikt dažādus uzdevumus ātrāk un efektīvāk, taču ne katrs no mums zina, ka ir daži tā risinājumi, kas Eiropā ir pilnībā aizliegti, bet citi tiek klasificēti kā augsta riska, ierobežota riska vai zema riska. Lai pārzinātu, kā ar jaunajām tehnoloģijām nekaitētu savai komercdarbībai, būtu jāiepazīstas ar direktīvu, ko mēdz dēvēt par Mākslīgā intelekta aktu. Tāpat svarīgi ir zināt, kā, komercdarbībā slēdzot līgumus, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības uz līguma ietvaros radītiem darbiem, vienlaikus nepārkāpjot konkurences regulējumu. Tikpat svarīgi ir atcerēties par Darba likuma normu piemērošanu attiecībā uz darba ņēmējiem. Taču ir situācijas, kad darba strīdos un tiesvedībās jāvadās arī pēc Civilprocesa likuma normām. Tāda, piemēram, ir situācija, kad darbinieka labā no darba devēja tiek piedzīta neizmaksātā darba samaksa un par nokavēto maksājumu ir tiesības saņemt procentus. Šī juridiskā atziņa varētu būt saistoša arī grāmatvedībā.

BILANCES jūnija numurā lasiet

BILANCES E-žurnāli un ARHĪVS

ABONĒ!