0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTINodokļu nomaksa pārrobežu darījumos

Nodokļu nomaksa pārrobežu darījumos

Inese Helmane

Mūsdienu apstākļos teju vai katrs komersants sadarbojas ar ārvalstu partneriem — eksportē vai importē preces un pakalpojumus. Slēdzot pārrobežu darījumus, svarīgs ir nodokļu aspekts. Šādā gadījumā būtiski izprast, kādi riski starptautiskajos darījumos ir aktuāli, kuras valsts nodokļu regulējums ir piemērojams un kādus var piemērot nodokļu atvieglojumus. Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā «Sadarbība ar ārvalstu partneriem: nodokļu aspekti» tika sniegts ieskats par biežāk sastopamajiem nodokļu riskiem, ko nepieciešams atcerēties pirms pārrobežu darījuma slēgšanas, kā arī sadarbības laikā. Pakalpojumu sniegšana ārvalstu nodokļu maksātājiem Sabīne Vuškāne, ZAB Cobalt nodokļu konsultāciju vadītājaFoto no ZAB…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nodokļu nomaksa pārrobežu darījumos
Ilustrācija: Arvis Villa

Mūsdienu apstākļos teju vai katrs komersants sadarbojas ar ārvalstu partneriem — eksportē vai importē preces un pakalpojumus. Slēdzot pārrobežu darījumus, svarīgs ir nodokļu aspekts. Šādā gadījumā būtiski izprast, kādi riski starptautiskajos darījumos ir aktuāli, kuras valsts nodokļu regulējums ir piemērojams un kādus var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā «Sadarbība ar ārvalstu partneriem: nodokļu aspekti» tika sniegts ieskats par biežāk sastopamajiem nodokļu riskiem, ko nepieciešams atcerēties pirms pārrobežu darījuma slēgšanas, kā arī sadarbības laikā.

Pakalpojumu sniegšana ārvalstu nodokļu maksātājiem

Sabīne Vuškāne,ZAB Cobalt nodokļu konsultāciju vadītāja
Sabīne Vuškāne,
ZAB Cobalt nodokļu konsultāciju vadītāja
Foto no ZAB Cobalt arhīva

Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne apskatīja situācijas, kad Latvijas uzņēmums sniedz pakalpojumus citas valsts nodokļu maksātājam.

Kas, pirmkārt, ir jāvērtē? Ir svarīgi, kur un kādā kapacitātē uzņēmums sniedz pakalpojumus. Vai tos ir iespējams sniegt no Latvijas jeb ir nepieciešama uzturēšanās ārvalstīs? Vai šī klātbūtne rada pastāvīgo pārstāvniecību? 

Ja ārvalstīs ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad tas nozīmē, ka no ienākuma, kas ir radies pastāvīgās pārstāvniecības darbības rezultātā, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Līdz ar to valstis savos normatīvajos aktos ir paredzējušas konkrētus kritērijus, kad tiek uzskatīts, ka valstī eksistē pastāvīgā pārstāvniecība. 

Pastāvīgā pārstāvniecība UIN vajadzībām ir, ja:

  • tai ir noteikta darbības vieta;
  • to izmanto pastāvīgi;
  • tā veic saimniecisko darbību.

«Pastāvīgās pārstāvniecības definīcijā ir ļoti daudz nianšu, kas ir jāņem vērā. Ir svarīgi, ar ko tieši uzņēmums ārvalstīs nodarbojas,» akcentēja S. Vuškāne.

Kad var rasties pastāvīgā pārstāvniecība

Pastāvīgā pārstāvniecība var rasties, ja uzņēmuma pārstāvis regulāri slēdz līgumus ar darījumu partneriem, atrodoties citā valstī. Iespējams, kompānijai ārvalstīs noteiktu laiku ir būvlaukums vai tiek sniegti digitāli pakalpojumi.

Tāpat ir jāskatās, vai ar biznesa partnera valsti Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubulto nepiemērošanu. Parasti konvencijās ir noteikumi par pastāvīgo pārstāvniecību, kas ir labvēlīgāki, nekā vietējos likumos. Tomēr jānoskaidro, kādas ir prasības konvencijas piemērošanai, piemēram, vai ir jāiegūst nodokļu rezidenta sertifikāts vai jāveic kādas citas darbības.

Ja Latvijas uzņēmums ārvalstīs strādā ilgstoši, tad, visticamāk, ir jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība. Ir vairāki varianti, kā to var reģistrēt: 

  • kā pastāvīgo pārstāvniecību;
  • filiāli;
  • meitas uzņēmumu.

Ir jāvērtē, kāda reģistrācijas forma uzņēmuma situācijā ir atbilstošākā.

Jānoskaidro dokumentu prasības

Jebkurā gadījumā atkarībā no izvēlētās reģistrācijas formas citā valstī ir jānoskaidro dokumentu prasības attiecībā uz saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Ir arī jānoskaidro, kā var sadalīt saimnieciskās darbības izmaksas, kuras ir attiecināmas uz saimniecisko darbību Latvijā un kuras — uz saimniecisko darbību ārvalstīs.

Tāpat būtiski saprast, kādi kritēriji izmantojami, lai attiecinātu peļņu uz pastāvīgo iestādi. Respektīvi, kāda daļa no projekta peļņas būs apliekama ārvalstīs un kāda Latvijā. 

Papildus tam ir jāvērtē, vai darbība ārvalstīs rada nepieciešamību reģistrēties attiecīgajā ārvalstī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vajadzībām.

Tipiski pastāvīgā iestāde PVN vajadzībām ir darbaspēka un tehnisko resursu klātbūtne, kas ļauj saņemt un sniegt pakalpojumus. Šādā gadījumā ir nepieciešama PVN reģistrācija ārvalstīs. Visbiežāk PVN reģistrācija būs nepieciešama, ja ārvalstīs veidojas pastāvīgā pārstāvniecība UIN vajadzībām, tomēr jāņem vērā, ka var būt arī situācijas, kad PVN reģistrācija ārvalstī ir vajadzīga, ja UIN vajadzībām neveidojas pastāvīgā pārstāvniecība.

Ja darījumu partneris ir PVN maksātājs

S. Vuškāne apskatīja situācijas, kad pakalpojumu sniegšanu ārvalstu sadarbības partnerim sniedz no Latvijas un pakalpojuma sniegšanā iesaistītie darbinieki uzturas Latvijā. Šādā gadījumā vērtē, kā piemēro PVN, izrakstot rēķinu savam ārvalstu darījuma partnerim. To nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmā daļa un PVN direktīvas 44. pants. Pēc vispārīgiem pakalpojumu sniegšanas principiem, pirmkārt, vērtē, vai darījumu partneris ir vai nav PVN maksātājs savā reģistrācijas valstī.

Ja partneris ir PVN maksātājs savā reģistrācijas valstī, tad par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata pakalpojuma saņēmēja mītnes vietu (pastāvīgās iestādes atrašanās vietu vai deklarēto dzīvesvietu, reģistrēto adresi). Šāds pakalpojums nav apliekams ar PVN Latvijā, bet gan sniegšanas vietā — saņēmēja atrašanās vietā ārvalstīs, kur PVN tiks piemērots reversajā kārtībā.

Ja darījumu partneris nav PVN maksātājs

Ja darījumu partneris ārvalstīs nav PVN maksātājs, tad par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata pakalpojuma sniedzēja mītnes vietu (pastāvīgās iestādes atrašanās vietu vai deklarēto dzīves vietu, reģistrēto adresi), un šādā gadījumā ir jāizraksta rēķins ar Latvijas PVN.

To nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta otrā daļa un PVN direktīvas 45. pants. 

Par to, kā konstatējams, vai darījumu partneris ir vai nav PVN maksātājs, ir skaidrots Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādāta redakcija). Nosacījumi iekļauti regulas 17.–24. pantos.

Pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu

PVN normatīvie akti Eiropas Savienībā (ES) paredz detalizētu regulējumu tam, kā noteikt, kur ir konkrētā pakalpojuma sniegšanas vieta. Būtisks ir pakalpojuma veids, kā arī pakalpojuma saņēmēja statuss. 

Visvairāk parasti ir jautājumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, jo tie vienmēr neatkarīgi no pakalpojuma saņēmēja statusa tiek aplikti ar PVN tajā valstī, kur šis īpašums atrodas. Respektīvi, ja sniedz pakalpojumus attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Vācijā, tad, visdrīzāk, pakalpojumiem būs piemērojams Vācijas PVN un PVN būs maksājams Vācijā. Savukārt par pakalpojumiem, kas sniegti attiecībā uz nekustamo īpašumu ārvalstīs, noteikti nebūs jāmaksā PVN Latvijā.

Specifisks regulējums ir paredzēts arī šāda veida pakalpojumiem

  • PVN par kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides u.tml. pasākumiem neatkarīgi no saņēmēja statusa ir jāmaksā faktiskā norises vietā.
  • PVN par pasažieru transporta pakalpojumiem neatkarīgi no saņēmēja statusa ir jāmaksā proporcionāli veiktajiem attālumiem.
  • PVN par starptautiskā pasažieru transporta pakalpojumiem neatkarīgi no saņēmēja statusa ir 0%.
  • PVN par preču transporta pakalpojumiem personai, kas nav nodokļa maksātājs, ES teritorijā ir jāmaksā tajā dalībvalstī, kur uzsāk transportēšanu. Savukārt, ja pakalpojums tiek sniegts ārpus ES, tad PVN jāmaksā tur, kur faktiski izmanto pakalpojumu.
  • PVN ar preču transportu saistītiem pakalpojumiem, kuri nav nodokļa maksātāji, ir jāmaksā tur, kur faktiski tiek sniegti pakalpojumi.
  • PVN par ar kustamo lietu saistītiem pakalpojumiem, kuri nav nodokļa maksātāji, ir jāmaksā tur, kur faktiski sniegti pakalpojumi.
  • PVN par starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti personām, kuras nav nodokļa maksātājas, ir jāmaksā tur, kur tiek veikts darījums, kurā iesaistās starpnieks.
  • PVN par transportlīdzekļu nomu — īstermiņa, nepārsniedz 30 dienas (kuģiem — 90 dienas) — neatkarīgi no saņēmēja statusa ir jāmaksā vietā, kur to nodod pakalpojumu saņēmējam.
  • PVN par transportlīdzekļu nomu — ilgtermiņa, pārsniedz 30 dienas (kuģiem — 90 dienas), kas nav nodokļa maksātāji, ir jāmaksā pakalpojumu saņēmēja mītnes vietā (kuģim — kur nodod saņēmēja rīcībā).
  • PVN par restorānu pakalpojumiem neatkarīgi no saņēmēja statusa ir jāmaksā tur, kur tie faktiski tiek sniegti. 
  • PVN par ēdināšanu uz kuģiem, vilcienos un gaisa kuģos no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, neapstājoties ārpus ES, neatkarīgi no saņēmēja statusa ir jāmaksā pārvadājuma sākumpunktā.

Darbinieki pakalpojumu sniegšanai ārvalstīs 

Sandija Novicka,ZAB Cobalt partnere, zvērināta advokāte
Sandija Novicka,
ZAB Cobalt partnere, zvērināta advokāte
Foto no ZAB Cobalt arhīva

Cobalt partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka vebinārā norādīja, ka, sniedzot pakalpojumus citas valsts sadarbības partneriem, var veidoties dažādas situācijas. Ja ir nepieciešams pastāvīgi nodarbināt darbiniekus ārvalstīs, tad parasti būs jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gan sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecīgajā valstī, jo, visticamāk, pakalpojums tiks sniegts, izmantojot darbiniekus, kas ir attiecīgās ārvalsts nodokļu rezidenti.

Šādā gadījumā uzņēmumam ārvalstīs ir jāreģistrējas kā ārvalsts darba devējam, lai maksātu algas nodokļus, vai arī ir jāvienojas ar darbinieku, ka darbiniekam tiek maksāta bruto (pirms nodokļu nomaksas) atlīdzība, un viņš pats reģistrējas attiecīgās valsts nodokļu iestādē un nomaksā nodokļus.

Nodokļu rezidences sertifikāti

Advokāte savā praksē novērojusi, ka diezgan bieži uzņēmēji aizmirst, ka par šiem citā valstī nodarbinātiem darbiniekiem, kuri ir citas valsts nodokļu rezidenti, no šiem darbiniekiem ir jāsaņem nodokļu rezidences sertifikāti. Tas ir būtiski, jo pretējā gadījumā saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», neskatoties uz to, ka personas ir citas valsts nodokļu rezidenti un fiziski darbu veic, atrodoties ārvalstīs, būtu jāmaksā nodokļi arī Latvijā.

Uzņēmumam par ārvalstīs nodarbinātiem darbiniekiem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam kā par darba ņēmējiem — viņi ir jānorāda kā personas, kas nav obligāti sociāli apdrošināmas. Tiesa, par šiem darbiniekiem ir jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva — tā nav liela, bet nereti to mēdz aizmirst.

Komandējumā nosūtīti darbinieki

Uz darba komandējumā nosūtītiem darbiniekiem attiecas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi». Tie nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar mācību, darba un dienesta komandējumiem, komandējumu izdevumu kompensācijas normas, kā arī kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem.

Par darbiniekiem, kas nosūtīti darba komandējumā, tiek maksāti nodokļi Latvijā parastajā kārtībā.

Ja darbinieks ir nosūtījumā

Sarežģītākas situācijas var veidoties ar nosūtījumā esošiem darbiniekiem. Pēc definīcijas — nosūtījums ir tad, ja darbs tiek veikts cita uzņēmuma labā. Salīdzinot ar komandējumu, tas parasti ir ilgstošāks periods, uz kuru uz ārvalstīm tiek nosūtīti darbinieki. 

Nosūtījuma gadījumā ir būtiski saprast, kurā valstī ir jāmaksā nodokļi. Atbilstoši nodokļu konvencijām noteikumi parasti ir šādi: ja darbinieks uzturas otrā valstī ne ilgāk par 183 dienām, tad uzņēmumam ir jāturpina maksāt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) Latvijā.

Jāatceras, ka, atbilstoši ES tiesību regulējumam, ja darbiniekam ir nosūtījums, ir nepieciešams A1 sertifikāts. Tas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā.

Situācijās, kad ienākuma nodokļi nav maksājami ārvalstīs, dalībvalstu kompetentās iestādes īpaši nekontrolē A1 sertifikāta nepieciešamību.

Ja uzturas ilgāk par 183 dienām

Ja darbinieks uzturas ārvalstī ilgāk par 183 dienām, tad uzņēmumam IIN ir jāmaksā attiecīgajā ārvalstī. Tātad darba devējam vai darbiniekam ir jāreģistrējas attiecīgās valsts nodokļu iestādē, lai varētu samaksāt algas nodokli.

Lai Latvijā turpinātu maksāt VSAOI, obligāti ir nepieciešams A1 sertifikāts. Pretējā gadījumā arī VSAOI ir jāmaksā ārvalstī.

Nereti uzņēmēji aizmirst, ka likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikts pienākums pirms nosūtījuma informēt Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka darbinieks tiek nosūtīts uz konkrēto ārvalsti un IIN tiks maksāts attiecīgajā valstī.

Tad, kad sūta darbiniekus uz citu valsti, vienmēr ir jāraugās, lai darbinieku klātbūtne attiecīgajā valstī neradītu pastāvīgās pārstāvniecības risku.

Ieturējuma nodoklis

Pirms tiek slēgts darījums par to, ka uzņēmums sniegs pakalpojumus kādam ārvalstu sadarbības partnerim, būtu jānoskaidro, vai atbilstoši tās valsts likumiem tajā brīdī, kad klients maksā atlīdzību, viņam nebūs pienākuma no tās ieturēt nodokli. 

Ja aplūko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) datus par ieturējuma nodokļiem, kas tiek piemēroti dažādās valstīs, tajā skaitā ES dalībvalstīs, tad var izdalīt trīs grupas:

  • maksājumi par intelektuālo īpašumu, kad ir īpaši jāpārliecinās, vai ir jāmaksā ieturējuma nodoklis;
  • vadības pakalpojumi;
  • tehniskie pakalpojumi (inženierpakalpojumi, IT pakalpojumi, dažādi konsultāciju pakalpojumi u.c.).

Varbūt iespējams nodokļu atbrīvojums

Ja jāpiemēro ieturējuma nodoklis, tad ir jāskaidro, vai ir iespēja, pamatojoties uz nodokļu konvenciju, nodokli nemaksāt — izmantot atbrīvojumu vai samazinātu nodokļu likmi. Tādā gadījumā ir jānoskaidro, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai sadarbības partneris varētu nepiemērot ieturējuma nodokli, izmantot atbrīvojumu vai maksāt samazinātu nodokļu likmi. jāuzzina, vai tā ir Latvijas nodokļu rezidenta apliecība vai kādi citi dokumenti.

Ja atbrīvojums nav pieejams tāpēc, ka konvencija to neparedz jeb tāda vispār ar attiecīgo valsti nav noslēgta, tad ir jānoskaidro, kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai pēc tam varētu samazināt Latvijā maksājamo UIN par ārvalstīs samaksāto nodokli. 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums nosaka, ka šādās situācijās ir nepieciešams ārvalstu nodokļu administrācijas izdots apliecinājums par gūto ienākumu un par šo ienākumu ārvalstī samaksāto nodokli.

Ir jāņem vērā, ka ārvalstīs samaksāto ieturējuma nodokli var izmantot, lai samazinātu Latvijā maksājamo nodokli tikai un vienīgi attiecībā uz dividendēm. Ja ir jāmaksā UIN par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, tad ārvalstīs samaksāto nodokli izmantot nevarēs.

Nodokļu jautājumi jārisina savlaicīgi

Advokātu birojs nodokļu nomaksas jautājumus aicina risināt savlaicīgi. Ideāli, ja līgumā jau pirms darījuma ir ietverti pušu pienākumi attiecībā uz nodokļu nomaksu. 

Pretējā gadījumā nereti veidojas situācijas, ka dokumentus sāk kārtot pēc tam, kad darījums ir noticis, pakalpojums ir sniegts. Tad var izrādīties, ka sadarbības partneris jau strādā pie citiem projektiem un konkrētais projekts jau ir aizmirsies. Vai arī — ja nodoklis jau ir ieturēts un samaksa izdarīta, tad interese ko mainīt nodokļu sakarā var būt vēl mazāka.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada maija (497.) numurā.