Nodokļu piemērošana darījumiem ar kriptovalūtu

Nodokļu piemērošana kriptovalūtu darījumiem ir jauna. Tās prakse vēl arvien mainās, parādās dažādas interpretācijas. Tomēr - kādi ir galvenie nodokļu piemērošanas pamatprincipi kriptovalūtu darījumiem?

Direktīvā 2018/8431 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu definīcija, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajās vadlīnijās „Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu”. Proti, virtuālās valūtas ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Svarīgi, kā tā nav nauda, tas nav likumīgs maksāšanas līdzeklis. Kriptovalūta nav banknote, monēta vai elektroniskā nauda. Kriptovalūta nav arī finanšu instruments. Virtuālā valūta tiek dēvēta arī par kriptovalūtu. Turklāt pasaulē ir vairāk nekā 6000 to veidu. Populārākās ir bitkoini (Bitcoin), ēteri (Ethereum),...