Operatīvās darbības likumā precizēs arī darījumu pārraudzību izsekojamās personas kontā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 20.oktobrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Operatīvās darbības likumā, kas paredz ieviest lielāku skaidrību regulējuma normās, kā arī panākt efektīvāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un kriminālsodu izpildes nodrošināšanu.

Izmaiņas likumā saistītas ar cilvēktiesību aizsardzības pilnveidošanu, grozījumos skaidri nosakot gadījumus, kad pieļaujami operatīvās darbības pasākumi, vakar deputātiem skaidroja likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas.

Likuma grozījumos paredzēts uzsvērt, ka operatīvā darbība nav veicama, ja tās mērķus un uzdevumus ir iespējams sasniegt ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Likumā būs noteikts, ka operatīvā darbība veicama, iespējami mazāk iejaucoties personu pamattiesībās.

Likumprojekts paredz papildināt regulējumu ar jaunu pantu, paredzot detalizētāku kārtību, kādā saņemams attiecīgās neatkarīgas institūcijas akcepts sevišķajā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem. Līdztekus likumā paredzēta kārtība, kādā saņemams tiesneša akcepts gadījumos, kad sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi ir sākti neatliekamos gadījumos. Jaunajā regulējumā cita starpā noteikts, ka turpmāk personas izsekošanai ilgāk par 30 dienām būs nepieciešama tieneša atļauja.