Par 100 eiro kukuļa pieņemšanu piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, juridiskajai personai piemēroto sodu jāpārskata

Latvijs Republikas Senāta Krimināllietu departaments 10. oktobrī pieņēma lēmumu lietā Nr. SKK-54/2024 (11860005619) un atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai.

Vienlaikus Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro piedziņas – piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam.

Lietas apstākļi

Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās ar darbinieku – sagādnieku – un, izstāstot situāciju, prasīja aizvest naudu. Policists ar sagādnieku tikās norunātajā vietā, kur saņēma 100 eiro.

Piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu sodu

Policistam par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika piespriesta brīvības atņemšana uz 3 gadiem un 6 mēnešiem, atņemot tiesības uz 3 gadiem ieņemt ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus valsts pārvaldē.

Transportlīdzekļa vadītājs un viņa priekšnieks par kukuļdošanu, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, notiesāti nosacīti ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, nosakot pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Abiem atņemtas tiesības uz 2 gadiem nodarboties ar komercdarbību, kas saistīta ar kravu pārvadājumiem.

Sagādnieks par starpniecību kukuļdošanā notiesāts nosacīti ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, nosakot pārbaudes laiku uz 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Senāta atzīto apelācijas instances tiesa, secinot, ka apsūdzētie autopārvadājumu uzņēmuma darbinieki noziedzīgos nodarījumus ir izdarījuši darba devēja interesēs, nebija izvērtējusi vairākus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā.

Senāts sodu juridiskajai personai atceļ

Senāts norādīja, ka piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pamata, ja nav pierādīta juridiskās personas (SIA) saikne ar noziedzīgu nodarījumu vai ar noziedzīgo nodarījumu izdarījušo fizisko personu.

SIA pārstāvis norādījis, ka lietā konstatēts, ka automašīna nebija SIA īpašumā un SIA nebija arī šīs automašīnas turētājs, līdz ar to autoceļu lietošanas nodeva bija jāmaksā vai nu uzņēmumam, kam piederēja šī automašīna, vai arī automašīnas vadītājam. Pienākums autoceļu lietošanas nodevu maksāt tieši pārvadātājam Autoceļu lietošanas nodevas likumā tika iekļauts tikai 2019. gada 13. aprīlī, proti, jau pēc noziedzīgā nodarījumā izdarīšanas. SIA šajā pārvadājumā bija tikai ekspeditors, kurš nav pārkāpuma subjekts.

Savukārt Senāts norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁴⁰ panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam) noteica, ka par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 180 līdz 360 eiro, bet pārvadātājam– no 500 līdz 1000 eiro. No šīs tiesību normas izriet, ka atbildība par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, bija noteikta gan transportlīdzekļa vadītājam, gan pārvadātājam.

Pirmās instances tiesa, kuras spriedumu apelācijas instances tiesa atstājusi negrozītu, pamatojoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem, tai skaitā liecinieka liecībām, konstatējusi, ka SIA  noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā nodarbojāsar kravu pārvadājumiem, un līdz ar to atzinusi, ka SIA bija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁴⁰ panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma subjekts.

Senāts norāda, ka lietā iegūto pierādījumu izvērtēšanu atbilstoši likumam veic tiesa, kas iztiesā lietu pēc būtības, un šīs tiesas atzinums, kas saistīts ar pierādījumu vērtējumu, kasācijas kārtībā nav pārbaudāms.

Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai, lai tā, izvērtējot visus jautājuma izlemšanai nozīmīgos apstākļus, pieņemtu tiem atbilstošu nolēmumu.

Kad var piespriest sodu juridiskajai personai?

Senāts lēmumā norāda, ka pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai ir atklāts Krimināllikuma 70.¹ pantā, kas noteic, ka par šā likuma Sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos prokurors var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:

• 1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;
• 2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;
• 3) īstenodama kontrolijuridiskās personas ietvaros.

No šī tiesiskā regulējuma izriet, ka, lai juridiskajai personai piemērotu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ir jākonstatē divu veidu apstākļi:

• 1) apstākļi, kas raksturo juridiskās personas saistību ar noziedzīgo nodarījumu:
  • a) nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs;
  • b) nodarījums izdarīts juridiskās personas labā;
  • c) nodarījums izdarīts juridiskās personas nepienācīgas pārraudzības rezultātā;
• 2) apstākļi, kas raksturo noziedzīgo nodarījumu izdarījušās fiziskās personas tiesisko saikni ar juridisko personu, proti, tā ir fiziskā persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:
  • a) balstoties uztiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;
  • b) balstoties uztiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;
• 3) īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros.

Ja nav juridiskās personas saiknes ar noziedzīgu nodarījumu vai ar noziedzīgo nodarījumu izdarījušo fizisko personu, piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pamata.

Lasiet arī:

• Ko paredz grāmatveža juridiskā atbildība
• Senāta atziņas par kriminālprocesu lietās, kurās panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu