Par trauksmes cēlēju kontaktpunktu rosina noteikt KNAB

Kopš 2019. gada 1. maija, kad Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, līdz 2023. gada beigām saņemti 652 trauksmes cēlēju ziņojumi par pārkāpumiem visdažādākajās jomās, tomēr visbiežāk tie bijuši par izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un līdzekļu izšķērdēšanu. Tas atspoguļojas Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko 21. janvārī pieņēma valdība. Ziņojumā ir izvērtēta Trauksmes celšanas likuma ieviešana, ietekme un efektivitāte.

Trauksmes celšanas likumu ieviesa, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par darbā novērotiem pārkāpumiem, vienlaikus nodrošinot aizsardzību cilvēkam, kurš ir cēlis trauksmi. Trauksmi iespējams celt par darbā novērotu amatpersonu bezdarbību, par sabiedrības veselības apdraudējumu, būvniecības drošības riskiem un virkni citu pārkāpumu.

Trauksmes cēlējam, kurš ziņojis par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, likums paredz identitātes aizsardzību un citas aizsardzības garantijas, ja trauksmes celšanas dēļ radušās nelabvēlīgas sekas. Ja sekas ir radušās, trauksmes cēlējam var sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem un juridiskās atbildības, kā arī...