Paredzams, ka Maksātnespējas likumā ieviesīs “ģimenes bankrotu”

Saeima 19.aprīlī otrajā lasījumā skatīja grozījumus Maksātnespējas likumā. Tostarp ierosinājumu vismaz par 12 mēnešiem - līdz diviem gadiem - saīsināt termiņu, kādā privātpersona var pabeigt savu maksātnespējas procesu. Tas likumprojektā bija iekļauts pēc Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) uzstājīga darba. Tāpat pēc LAKRA iniciatīvas notika balsojums par "ģimenes bankrota" atjaunošanu, ko iepriekš deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Pēc Saeimas sēdes LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst, ka balsojuma rezultātu grūti vērtēt kā apmierinošu.

"Ir labi, ka mums izdevies atjaunot "ģimenes bankrotu". Tas vienas ģimenes locekļiem ļauj maksāt vienu kopēju atlīdzību maksātnespējas procesa administratoram, vienas minimālās mēnešalgas apmērā, nevis katram savu. Klāt nākusi gan norma, ka "ģimenes bankrots" pieļaujams vien gadījumos, kad ģimenei ir kopīgas saistības vismaz 5000 eiro apmērā, kas iepriekš likumā nebija paredzēts. Taču pieņemam, ka šai normai ir objektīvs pamatojums un pret to neiestājamies. Tomēr tas ir arī mūsu vienīgais panākums. Ierosinājums no trim uz diviem gadiem saīsināt maksimālo termiņu, kādā fiziskas personas maksātnespējas process īstenojams, atbalstu neguva. Šī norma ir būtiska simtiem tūkstošu cilvēku, kuri varētu ātrāk atbrīvoties no bezcerīgām saistībām un kļūt ekonomiski aktīvi. No tā visa ieguvums būtu arī valstij, tādēļ deputātu piekāpšanās komercbanku lobija priekšā šķiet absurda," teic Jānis Āboliņš.

Sēdē deputāts Gaidis Bērziņš  uzsvēra, ka jau šobrīd īstenoti apmēram 6000 privātpersonu maksātnespējas procesi. Turklāt vēl pusotrs tūkstotis cilvēku  situāciju atrisinājuši, izmantojot banku piedāvāto vienošanos. Viņš arī uzsvēra, ka padarot maksātnespējas procesu pieejamāku un ātrāku, valsts būtiski kaitētu kredītiestādēm, jo lielākoties maksātnespējas procesā cilvēki savas saistības pilda, norādot minimālo algu. Deputātu uzdevums esot līdzsvarot iedzīvotāju un kredītiestāžu intereses, tādēļ jebkāds termiņu samazinājums būtu nepieļaujams. Jānis Āboliņš savukārt uzskata, ka deputāti neapjauš patieso valsts un tās iedzīvotāju finanšu situāciju .

Patlaban pie tiesu izpildītājiem aktīvā piedziņā ir 420 000 izpildlietu par kopējo summu virs 5,5 miljardiem eiro.

Saskaņā ar Latvijas Bankas kredītreģistru saistības ir 721 tūkstotim personu, no kurām saistību kavējumi ir 25% jeb 144 tūkstošiem personu. Tam klāt vēl būtu jāskaita visi cedētie kredīti, kuri šajā datu bāzē vairs neparādās, tāpat kā neparādās miljonos mērāmie dati par saistību kavējumiem no nebanku kreditētājiem.

"Iedzīvotāju parāda nasta ir mērāma miljardos, bet Saeimas deputāts operē ar dažiem tūkstošiem, kas nav pat "saujiņa" pozitīvo piemēru. Turklāt kā deputāts var pārmest faktu, ka vairums iedzīvotāju maksātnespējas procesu īsteno, pildot saistības no minimālās algas, ja valsts oficiālā statistika liecina - 54% strādājošo atalgojums ir minimālā alga? Kā šādos apstākļos deputāts no Saeimas tribīnes var sacīt, ka situācija strauji uzlabojas, bet "maigāki" maksātnespējas nosacījumi sagraus bankas?!" sašutis ir Jānis Āboliņš. Viņš akcentē, ka, bankai, kas gadā no maksātnespējas procesa saņem nedaudz virs 1700 eiro, ja pieņem, ka saistības tiek segtas no minimālās algas, nav faktiski nekas. Turpretim cilvēkam šis gads, kad viņš varētu atgriezties aktīvajā ekonomikā, ir būtisks, tāpat kā cilvēkam ir būtiski arī tie 1700 eiro. To ņemot vērā, LAKRA turpinās darbu, lai termiņš kādā maksātnespējas process īstenojams, tiktu saīsināts vismaz līdz diviem gadiem.