Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 10 mēnešiem.
Vairāki grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas stājās spēkā 6.martā, paplašina kredītbiroju iespējas apkopot informāciju par iedzīvotāju un uzņēmumu parādsaistībām.
”Jaunāko grozījumu mērķis ir novērst neskaidrības, precīzi pasakot, kādus tieši parādus drīkst nodot kredītinormācijas birojam katra Latvijas pašvaldība. Piemēram, tagad pašvaldības drīkst informēt kredītbirojus par visiem iedzīvotāju nodokļu parādiem, tajā skaitā par nekustamā īpašuma parādiem, kā arī par administratīvajiem sodiem,” uzsver Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Birojs” komercdirektors.
Tāpat arī likuma grozījumi paplašina to uzņēmumu klāstu, kuri drīkst nodot kredītbirojiem privātpersonu parādnieku datus, iekļaujot, piemēram, izglītības iestādes.
Atgādinām, ka likums paredz, ka Kredītinformācijas birojs ar parādiem saistītas ziņas glabā:1) piecus gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītinformācijas lietotājs, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas;
2) 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma...
24,99 € mēnesī ar 7 dienu
izmēģinājumu par 1,00 €
269 € gadā
12 mēnešu abonements
299 € gadā
12 mēnešu abonements