0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPatentmaksātājiem jāizvēlas cits saimnieciskās darbības nodokļu režīms

Patentmaksātājiem jāizvēlas cits saimnieciskās darbības nodokļu režīms

Inese Helmane

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Patentmaksātājiem jāizvēlas cits saimnieciskās darbības nodokļu režīms
Ilustrācija: © James Thew – stock.adobe.com

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem.

Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

Samazināta patentmaksa

No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  1. ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;
  2. maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro;
  3. maksātājs nav algas nodokļa maksātājs;
  4. maksātājs savā saimnieciskajā darbībā nenodarbina citas personas.

Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā samazināto patentmaksu, vienlaikus nevar būt:

  • saimnieciskās darbības veicējs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot šā likuma 11. panta divpadsmito daļu) vai 11.1 pantu;
  • mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
  • pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (arī komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru samazinātās patentmaksas maksātājs maksā samazināto patentmaksu.

Kādās nozarēs var darboties?

Maksātājs var izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja viņš darbojas kādā no šādām saimnieciskās darbības jomām:

  • ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
  • apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
  • amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
  • floristika;
  • privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
  • mājas aprūpes pakalpojumi.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 36 "Kārtība, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā", kas stājās spēkā 2021. gada 21. janvārī, nosaka ne tikai kārtību, kādā reģistrē samazinātās patentmaksas maksātāju un kādā maksā samazināto patentmaksu, bet pirmajā pielikumā arī saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā samazināto patentmaksu.

17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā

Maksātājs var izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniedz 3000 eiro.

Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā.

Nodokļu režīma izvēle

Lai sekmīgi varētu turpināt saimniecisko darbību arī 2022. gadā, fiziskai personai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāveic reģistrācija kā saimnieciskās darbības veicējam, VID vebinārā stāstīja Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Vidzemes nodaļas galvenā nodokļu inspektore Nata Meģe.

Lai reģistrētos, vispirms ir jāizvēlas, kādu nodokļu nomaksas režīmu fiziska persona turpmāk piemēros:

  • vispārējo nodokļu režīmu;
  • mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu.

Tas gan neliedz nākotnē saimnieciskās darbības veicējam dibināt kādu komercsabiedrību, piemēram, sabiedrību ar ierobežotu atbildību, piebilda N. Meģe.

Vispārējais nodokļu režīms

Izvēloties vispārējo nodokļu režīmu, ir jāmaksā divi nodokļi un jāiesniedz divu veidu deklarācijas:

  • iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kuru nosaka no ienākuma (ieņēmumi mīnus izdevumi);
  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Arī iemaksas nosaka no ienākuma (ieņēmumi mīnus izdevumi).

IIN aprēķina reizi gadā, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. N. Meģe uzsvēra, ka ienākumi veidojas, ja no ieņēmumiem atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, kuri ir jāpamato ar attaisnojuma dokumentiem (kvītīm, čekiem, rēķiniem). Nodokļa maksātājam tiek piemērots arī diferencētais neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem, kā arī var saņemt attaisnotos izdevumus, ja tādi ir, par izglītību, medicīniskajiem un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

IIN progresīvās likmes

No 2022. gada ir spēkā šādas progresīvās IIN likmes:

  • gada ienākumam līdz 20 004 eiro — 20%;
  • gada ienākumam no 20 004 līdz 78 100 eiro — 23%;
  • gada ienākumiem virs 78 100 eiro — 31%.

Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējam VID ir jāiesniedz nākamajā gadā laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija iesniedzama no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

Sociālās apdrošināšanas veidi

Otrs maksājums vispārējā nodokļu režīmā saimnieciskās darbības veicējam ir VSAOI. 

Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, kas šis obligātais maksājums nonāks speciālā budžeta kontā, kas dos tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. 

Personām, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no saviem darba ienākumiem, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kurus izmaksā atkarībā no viņu veiktajām sociālajām iemaksām — jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo lielāks arī pabalsta, pensijas vai atlīdzības apmērs.

Ir vairāki sociālās apdrošināšanas veidi:

  • valsts pensiju apdrošināšana;
  • sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam;
  • sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
  • invaliditātes apdrošināšana;
  • maternitātes un slimības apdrošināšana;
  • vecāku apdrošināšana.

VSAOI maksājumi

Mēnesī gūtais ienākuma apmērs nosaka to, vai iemaksās jāveic lielā likme 31,07% vai tikai 10% (ja maksātājs ir pensionārs, tad — 29,36%). Iemaksu likme 31,07% ietver visus iepriekš minētos sociālās apdrošināšanas veidus (pensionāram nav apdrošināta invaliditāte un bezdarbs), bet 10% — tikai pensiju apdrošināšanu.

Robežšķirtne, lai pareizi aprēķinātu VSAOI, ir 500 eiro, t.i., Latvijā noteiktā minimālā alga.

Ja ienākums mēnesī sasniedz 500 eiro vai ir lielāks, tad VSAOI rēķina no vismaz 500 eiro un likme ir 31,07%. Taču iemaksu lielo likmi var veikt arī no lielākas summas, ne tikai no 500 eiro.

Savukārt, ja ienākumi pārsniedz 500 eiro mēnesī, tad no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un ienākumiem, no kā samaksātas pilnas VSAOI, tiek aprēķināti 10% pensiju apdrošināšanai.

Ja ienākumi mēnesī ir mazāki nekā 500 eiro, tad pilnas VSAOI nav jāmaksā — rēķina tikai 10% pensiju apdrošināšanai.

Piemērs

Annas ienākumi pirmajā ceturksnī ir šādi: janvārī 280 eiro, februārī 350 eiro, martā 560 eiro. Annai līdz 2022. gada 17. aprīlim par pirmo ceturksni VID EDS jāiesniedz pašnodarbinātā ziņojums par pirmo ceturksni. VSAOI objekts janvārī ir 280 eiro. Pensiju apdrošināšanai ir noteikta 10% likme, tātad iemaksas ir 28 eiro. Par februāri VSAOI objekts ir 350 eiro. Iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai ir 35 eiro. Par martu VSAOI objekts ir 500 eiro, no kura veic 31,07% iemaksas — 155,35 eiro. Par martu papildus jānorāda arī 60 eiro, no kuriem jāveic 10% iemaksas, — 6 eiro. Līdz ar to par pirmo ceturksni gan pēc 31,07% likmes, gan pēc 10% likmes aprēķinātās iemaksas kopā veido 224,35 eiro, kas jāiemaksā valsts budžetā līdz 23. aprīlim. Šis princips saglabājas arī pensionāriem, piemērojot likmi 29, 36% un/vai 10%.

VSAOI samaksas kārtība

Obligātās sociālās iemaksas deklarē, iesniedzot ziņojumu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam. Savukārt obligātās sociālās iemaksas samaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.

Ziņojumu iesniedz tikai par to pārskata ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem).

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms

Otrs veids, ko, reģistrējot saimniecisko darbību, var izvēlēties nodokļu maksātājs, ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms. Šajā gadījumā nodokli maksā tikai no ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka, strādājot MUN režīmā, netiek ņemti vērā izdevumi, tie nav atskaitāmi. 

MUN nodokļa likmes 2022. gadā ir:

  • apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā — 25%;
  • apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40%.

MUN ir apvienotais nodoklis, kas ietver gan sociālās iemaksas, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. No samaksātā nodokļa 80% tiek pārskaitīti nodokļu maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām, savukārt 20% ir IIN.

Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" MUN maksātājs ir pašnodarbinātais un viņa iemaksas ietver visus sociālās apdrošināšanas veidus.

MUN deklarācijas iesniegšana

MUN deklarācijā ir jānorāda tikai apgrozījumu jeb ieņēmumus.

Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, bet aprēķinātais nodoklis jāiemaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.

Piemērs

MUN apgrozījums 2022. gada 1. ceturksnī: janvārī — 280 eiro; februārī — 350 eiro; martā — 460 eiro. Kopā tas ir 1090 eiro. Aprēķinātais MUN 1090 × 25% = 272,50 eiro.

Minimālās iemaksas 

No 2021. gada 1. jūlija tika ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas attiecas uz pašnodarbinātajiem, kuri darbojas gan vispārējā nodokļu režīmā, gan MUN maksātājiem.

Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir 1500 eiro ceturksnī (500 eiro x 3 mēneši). Tas nozīmē, ka ceturksnī par darba ņēmēju jābūt nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām vismaz 511,35 eiro (500 x 34,09 % x 3). Personai tiek summēti visi ienākumi, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina (VSAA) minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un sniedz informāciju VID, kas dienas laikā šo informāciju EDS paziņos nodokļu maksātājam.

Varēs neveikt minimālās iemaksas

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka minimālās sociālās iemaksas arī 2022. gadā varēs neveikt, ja pašnodarbinātais — saimnieciskās darbības veicējs, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozēs un paziņos VID, ka viņa kā pašnodarbinātā ienākumi nesasniegs 1500 eiro ceturksnī.

Tādā gadījumā saimnieciskās darbības veicējam ir jāiesniedz VID iesniegums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem katra ceturkšņa sākumā:

  • līdz 17. janvārim par 2022. gada 1. ceturksni;
  • līdz 17. aprīlim par 2022. gada 2. ceturksni;
  • līdz 17. jūlijam par 2022. gada 3. ceturksni;
  • līdz 17. oktobrim par 2022. gada 4. ceturksni.

Iesniegumu par ienākumu prognozi var uzrakstīt EDS sadaļā "Sarakste ar VID", jāizvēlas kategorija "Paziņojums VID" un sadaļa "Rakstīt jaunu vēstuli".

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, ir pieejams strukturēts iesniegums, kas atrodas sadaļā "VSAOI dokumenti" un ir pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem.

Grāmatvedības uzskaite, iesniedzamie pārskati

Kāda saimnieciskās darbības veicējam ir grāmatvedības uzskaite un iesniedzamie pārskati abos režīmos — vispārējā un MUN režīmā?

Abos gadījumos ir jākārto ieņēmumu un izdevumu žurnāls un ir jāiesniedz atskaites par ceturksni. Vispārējā nodokļu režīmā strādājošajam katru ceturksni ir jāiesniedz pašnodarbinātā ziņojums, bet MUN režīmā — katru ceturksni MUN deklarācija.

Vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem ir jāiesniedz gada ienākuma deklarācija.

Piemērs

Pieņemsim, ka ieņēmumi mēnesī ir 1300 eiro. Par telpu nomu ir jāsamaksā 200 eiro, izdevumi par materiāliem, lai varētu veikt saimniecisko darbību, ir 250 eiro. Pašnodarbinātajiem alga (izņemtā peļņas daļa) ir 500 eiro, savukārt diferencētais neapliekamais minimums — 150 eiro. Šī piemēra robežās VID skaidro, kā maksājami nodokļi, ja strādā vispārējā nodokļu režīmā: Sociālo iemaksu objekts: 1300 – 250 – 200 = 850 eiro. Iemaksas no minimālā objekta: 500 × 31,07% = 155,35 eiro. Iemaksas pensijas apdrošināšanai:10% no (850 – 500) = 35,00 eiro. IIN (1300 – 250 – 200 – 150 – 190,35) × 20% = 101,93 eiro. Kopā nodokļi mēnesī: 155,35 + 35,00 + 101,93 = 292,28 eiro. Pēc nodokļu nomaksas paliek: 1300 – 450 – 292,28 = 557,72 eiro. Izmantotais piemērs, ja strādā MUN režīmā: MUN maksā no gūtajiem ieņēmumiem (1300 × 25%) = 325 eiro. Izdevumi MUN aprēķinam netiek ņemti vērā. MUN sadala: VSAOI – 80%, IIN – 20%. Pēc nodokļu nomaksas paliek (1300 – 450 – 325) = 525 eiro.

Saimnieciskās darbības uzsākšana

Pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Saimniecisko darbību var reģistrēt VID EDS. 

Sistēmai var pieslēgties gan ar VID piešķirto paroli (ja tāda ir), gan ar portālu www.Latvija.lv.

EDS sākuma darbvirsmā ir vairāki logi. Ir jāizvēlas norāde "Sagatavot dokumentu" un tālāk "No veidlapas". Tad atvērsies piedāvāto dokumentu saraksts. No tā ir jāizvēlas "Nodokļu maksātāja reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas". Tālāk no dokumentu saraksta ir jāizvēlas veidlapa "Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija". Pēc tā atvēršanas ir jāizvēlas veids, kādā reģistrēt savu saimniecisko darbību.

Tālāk, nospiežot pogu "Reģistrēties", atvērsies anketa, kuru ir nepieciešams aizpildīt, atbildot uz visiem desmit jautājumiem.

Reģistrācijas process

Tad, kad tas būs izdarīts, var sākt reģistrācijas procesu. 

Reģistrējoties ir jānorāda:

  • darbības periods kalendārā, piemēram, no 2022. gada 1. janvāra;
  • saimnieciskās pamatdarbības veids (pirms tam ir jāiepazīstas ar NACE 2 klasifikatoru Centrālās statistikas pārvaldes vietnē; tas ir četru ciparu kods);
  • nodokļu maksātāja statuss (jāizvēlas, vai būsiet MUN maksātājs vai pašnodarbinātā persona);
  • saimnieciskās darbības vieta (ir jāieraksta kadastra apzīmējums, kas ir zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators)).

Pēc iesnieguma veidlapas aizpildīšanas ir jānospiež poga "Pārbaudīt un saglabāt". Ja kļūdas pazīmes nav, tad jānoklikšķina uz pogas "Iesniegt". Pēc iesnieguma saņemšanas VID trīs dienu laikā dokumentu izskatīs un sniegs atbildi.

Pēc tam par to, ka fiziskā persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, arī sadarbības partneri var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē — Nodokļu maksātāju reģistrā.

Šo informāciju var atrast www.vid.gov.lv sadaļā "Noderīgi", VID publiskojamo datu bāze, izvēloties sadaļu "Saimnieciskās darbības veicēji", VID reģistrētās juridiskās personas un citas personas.

Ievadot saimnieciskās darbības veicēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, var uzzināt, ir vai nav persona reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada februāra (482.) numurā.