Sodu politika, ko īsteno tiesas attiecībā uz personām, kuras atzītas par vainīgām izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, raksturīga ar to, ka šīm personām reāla brīvības atņemšana, ar dažiem izņēmumiem, ja noziegums izdarīts neizciesta soda laikā, netiek piespriesta - secināts juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas tiesu prakses apkopojumā, ko profesore veikusi pēc Augstākās tiesas pasūtījuma sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Faktiski visos gadījumos tiesas šādus sodus motivējušas ar to, ka sods brīvības atņemšanas veidā būtu nesamērīgs ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu un tā personību, neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais šo izvairīšanos izdarījis un kādu zaudējumu valstij nodarījis. Pētījuma "Tiesu prakse lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas" ietvaros analizēti 87 krimināllietu materiāli, kurās saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 195.pantu apsūdzētas 63 personas un saskaņā ar KL 218. pantu - 83 personas. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laika posmā no 2008. gada...
