Pienākums konkretizēt darba vietu, ja darbinieku var nodarbināt dažādās vietās

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā spriedumā lietā SKC–192/2025 sniedzis nozīmīgas atziņas par darba devēja pienākumu konkretizēt darbinieka darba vietu gadījumos, kad darba līgumā paredzēta iespēja darbinieku nodarbināt dažādās vietās, un uzteikuma termiņa aprēķināšanu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā.

Lietas apstākļi

Starp darba devēju un darbinieci bija noslēgts darba līgums, atbilstoši kuram darbinieces darba vieta atradās uzņēmuma struktūrvienībās vai klientu telpās saskaņā ar darba devēja noslēgtajiem līgumiem.

Darba devējs vērsās tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, norādot, ka darbiniece būtiski pārkāpusi darba līguma noteikumus — bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nav ieradusies darbā. Savukārt darbiniece iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, pamatojot to ar apstākli, ka faktiskā situācija bijusi uzskatāma par dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, jo viņai netika piešķirti darba uzdevumi un norādīta konkrēta darba vieta. Tāpat darbiniece lūdza piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā sakarā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma un...