Ministru kabinets vakar, 22. aprīlī, skatīja jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu tiesiskajiem standartiem atbilstošu no procesuālā viedokļa vienkāršu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, kas nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Likumprojekts noteic, ka naudas sods un aizrādījums ir vienīgie pamatsodi. Tādējādi no pamatsodiem tiek izslēgti administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus un administratīvais arests. Tāpat likumprojekts vairs neparedz administratīvā pārkāpuma procesā tādu dokumentu kā administratīvā pārkāpuma protokols. Process paredz vairāku lēmumu pieņemšanu, un svarīgākie no tiem ir lēmums par procesa uzsākšanu, lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un lēmums par procesa izbeigšanu. Vēl svarīga procedūra, ko paredz jaunais likums, ir vienošanās noslēgšana administratīvā pārkāpuma procesā. Saskaņā ar likumprojektā piedāvāto regulējumu, ja persona atzīst savu vainu, kā arī piekrīt sodam, amatpersona ir tiesīga piedāvāt personai noslēgt vienošanos. Ja persona piekrīt...
