Plānotas izmaiņas saimnieciskās darbības izdevumu iegrāmatošanā

Pirmdien, 6. novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Tas nosaka vairākas izmaiņas saimnieciskās darbības izdevumu iegrāmatošanā. Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas būs jāapstiprina valdības sēdē.

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, nodokļa maksātājs - saimnieciskās darbības veicējs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos būs tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī tiek noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā (tie ir:

• darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;
• nekustamā īpašuma nodoklis;
• pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma par IIN 11.⁵ pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;
• kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai).

Noteikumu projektā ir noteikts, ka, kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības izdevumos pilnā apmērā ir iekļaujami noteiktie atsevišķie (izņēmuma) izdevumu veidi, savukārt pārējie saimnieciskās darbības izdevumi ir iekļaujami izdevumos tādā apmērā, kas kopā ar noteiktajiem atsevišķajiem (izņēmuma) izdevumu veidiem nepārsniedz 80% apmēru no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tai pat laikā, maksātāja saimnieciskās darbības zaudējumi ir sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, nepārsniedzot likumā noteikto saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojuma apmēru.

Savukārt maksātājs, kurš kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, pēc likuma 11.¹ pantā noteikto korekciju veikšanas, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Maksātājs taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus sedz hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, kas tiek noteikts, ievērojot saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru.