Prasmes digitālajā laikmetā

Cilvēks piedzimst kā balta lapa. Augot mācās staigāt, runāt, lasīt, rakstīt, rēķināt. Iegūst zināšanas, izglītību, apgūst profesiju. Visu, ko cilvēks iemācās, var nosaukt vienā vārdā — apgūst prasmes. Katrā gadsimtā ir nepieciešamas noteiktas prasmes. Pirmatnējam cilvēkam svarīgi bija prast nomedīt meža zvēru, iekurt uguni ar diviem akmeņiem. Tās, kas bija svarīgas pirms pieciem tūkstošiem gadu, vairs nav aktuālas patlaban. Mūsdienu cilvēkam jāapgūst pavisam citas prasmes, turklāt katram amatam, katrai profesijai tās ir atšķirīgas. Tomēr ir arī tādas prasmes, kas nepieciešamas katram, neskatoties uz profesiju un ieņemamo amatu.

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt.

Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst...