Publiskajos iepirkumos varētu mazināt zemākās cenas principa nozīmi

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Praksē pastāv vairāki iemesli, kāpēc bieži tieši zemākā cena tiek izmantota kā galvenais vērtēšanas kritērijs. Publiskā iepirkuma funkcija ir sadrumstalota starp virkni ļoti dažādu publisko organizāciju – sākot ar salīdzinoši lielām, kā, piemēram, reģionālās slimnīcas vai lielas pašvaldības, un beidzot ar ļoti mazām organizācijām un...