Imigrācijas likumā būs stingrāki nosacījumi jaunuzņēmumu pieprasītajām uzturēšanās atļaujām

Saeima 23. aprīlī trešajā lasījumā ir atbalstījusi būtiskus un apjomīgus Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā. Jaunā likuma redakcija paredz vairākas būtiskas izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā, informācijas sniegšanas prasībās un procesa digitalizācijā, salīdzinot ar līdzšinējo Imigrācijas likuma regulējumu. Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam.

Likuma grozījumi ievieš ģeogrāfiskus ierobežojumus tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar darbību jaunuzņēmumos. Turpmāk uz šādu atļauju (uz laiku līdz trim gadiem) varēs pretendēt ES, OECD dalībvalstu pilsoņi, kā arī Andoras, Lihtenšteinas, Monako un Sanmarīno pilsoņi. Šīs valstis tiek pielīdzinātas ES, NATO un OECD dalībvalstīm, lai vienādotu imigrācijas procedūras un atvieglotu ieceļošanu personām no valstīm ar zemu riska līmeni.

Jaunie noteikumi ir vērsti pret "fiktīvu" uzturēšanās pamatu izmantošanu un cīņu pret viltus darba līgumiem vai uzņēmumiem, kas faktiski neveic saimniecisko darbību. Valdība vēlas nodrošināt, lai imigrācijas process būtu caurskatāmāks un lai uzturēšanās atļaujas saņemtu personas, kas patiešām sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nevis izmanto valsti tikai kā "vārteju" ieceļošanai citās ES...