Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana, pārdodot zemi

Latvijas uzņēmums SIA 2007. gadā nopirka zemesgabalu ar projektu un būvatļauju būvdarbu veikšanai. Izvērtējot tirgus situāciju, uzņēmums neveica būvdarbus uz zemes un būvatļauja netika pagarināta. Kā rīkoties, pārdodot zemesgabalu, ar PVN piemērošanu, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, bet nav pagarināta?

Atbilde

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 1. panta 1. apakšpunktā ir definēts, ka apbūves zeme ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009. gada 31. decembra. 

Saskaņā ar šo punktu zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta:

1. līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc 2009. gada 31. decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta,
2. pēc 2009. gada 31. decembra, bet ir mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu.

Tā kā šajā gadījumā būvatļauja ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, saskaņā ar PVN likumu tā nav uzskatāma par apbūves zemi. 

PVN likuma 52. pantā noteikts, ka ar nodokli neapliek nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu¹. Līdz ar to tāda zemes gabala pārdošanai, kas nav uzskatāma par apbūves zemi, jo būvatļauja izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, piemēro PVN atbrīvojumu saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļas 24. apakšpunktu. 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada aprīļa (460.) numurā