Cienījamie lasītāji!

Izveidoju mazliet savādāku piemēra interpretāciju aprīļa Bilancē Nr. 4 (484) raksta «Kā gada laikā precizēt neapliekamo minimumu» 7. lpp. (labajā slejā, augšā esošajai formulai).

Manuprāt, piemērs būtu korektāks šādā veidā:

2100 – 0,26923 × (800 × 6 – 3000) + 3000 / 6 × 3 – 0,38462 × (1000 × 3  – 3000 / 6 × 3) = 1615,39 + 923,07 = 2538,46 eiro

Faktiski par 2022. gada deviņiem mēnešiem darbinieka ieņēmumiem atbilstošs neapliekamais minimums ir 2538,46 eiro, bet grāmatvedis piemēroja to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktajā apmērā: (250 x 7) + (300 x 2) = 1750 + 600 = 2350,00 eiro — arī šajā gadījumā nav pamata uztraukumam (parāds neveidojas).

Ja darbinieks 2022. gadā būtu nostrādājis tikai deviņus mēnešus, negūtu citus apliekamus ieņēmumus un, piemēram, sasniedza pensijas vecumu, reģistrējās par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju vai kļuva par apgādājamo (šajos periodos prognozētais neapliekamais minimums netiek piemērots), viņa neapliekamo minimumu 2022. gadā vairs nekas nevarētu samazināt (nodokli — palielināt). Līdz ar to tikai neprecīza neapliekamā minimuma dēļ VID viņam atmaksātu IIN 20% apmērā no starpības starp minimumiem: 188,46 eiro (2538,46 – 2350,00), kas ir 37,69 eiro.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā.