0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIReģistrēšanās nosacījumi pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

Reģistrēšanās nosacījumi pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

Lilita Beķere, SIA Numeri vadītāja un partnere

Jebkurai personai Latvijā, uzsākot saimniecisko darbību, veicot preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekami darījumi, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja izpildās reģistrācijas nosacījumi.  Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka gadījumus, kad ir jāreģistrējas un kad var nereģistrēties.  Lielākoties visas preces un pakalpojumi Latvijā ir aplikti ar PVN. Standarta PVN likme ir 21%, pazeminātā likme — 12% un 5%, kuru piemēro atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Dažas konkrētas preces un pakalpojumi…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Reģistrēšanās nosacījumi pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
Foto: © luckybusiness – stock.adobe.com

Jebkurai personai Latvijā, uzsākot saimniecisko darbību, veicot preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekami darījumi, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja izpildās reģistrācijas nosacījumi. 

Lilita Beķere, SIA Numeri vadītāja un partnere
Lilita Beķere,
SIA Numeri vadītāja un partnere
Foto: Aivars Siliņš

Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka gadījumus, kad ir jāreģistrējas un kad var nereģistrēties. 

Lielākoties visas preces un pakalpojumi Latvijā ir aplikti ar PVN. Standarta PVN likme ir 21%, pazeminātā likme — 12% un 5%, kuru piemēro atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Dažas konkrētas preces un pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN likmes un, eksportējot no Latvijas, nodokļu likme ir 0% vai vispār netiek atrunāta likumā.

Šajā rakstā parunāsim par reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā, ja tiek sniegti pakalpojumi, nevis notiek preču realizācija. Pēdējā laikā sabiedrībā ir izraisījušās diskusijas, jo daudzi uzņēmumi un arī pašnodarbinātas personas ir atklājušas, ka tiem draud sankcijas no Valsts ieņēmumu dienesta puses sakarā ar to, ka tie nav reģistrējušies kā PVN maksātāji, kā to nosaka likuma regulējums. Kā tāda situācija varēja izveidoties? 

Šķetinot regulējumu, varam secināt, ka reģistrācijas prasības par PVN maksātājiem Pievienotās vērtības likumā nosaka šādi panti:

55. pants — nosaka vispārīgos noteikumus nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Tas paredz, ka nodokļa maksātājs reģistrējas pirms tam, kad:

  1. veic ar nodokli apliekamos darījumus;
  2. saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu;
  3. sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts, un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs.

Šie ir pamatprincipi, kas nosaka nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Iesniegšanas process un tālākās prasības ir detalizētāk aprakstītas citos likuma pantos, piemēram, 56. pantā, kas nosaka, kuras personas ir jāreģistrē PVN maksātāju reģistrā, un 66. pantā, kas apraksta vispārīgo kārtību reģistrācijai.

Likumā ir noteikti vairāki gadījumi, kad personai nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Šajā rakstā minēsim tikai vienu konkrētu gadījumu.

Iekšzemes nodokļa maksātājs var nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (59. pants 1. daļa). Šī paša panta 4. daļa nosaka, ka netiek piemērots reģistrācijas slieksnis — 50 000 eiro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu:

(1) Ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:
  1. pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
  2. pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;
  3. pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.
Praksē tas nozīmē, ka, gadījumos, ja uzņēmums pārdod preces vai sniedz pakalpojumus tikai Latvijas teritorijā, nekādu problēmu nav. Gaidām, kad pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu apjoms sasniegs likumā noteikto reģistrācijas slieksni un tad reģistrējamies PVN maksātāju reģistrā. Problēma rodas gadījumā, ja sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā (ES) reģistrētam uzņēmumam, vai arī saņem pakalpojumus no cita ES reģistrēta uzņēmuma. Šajā gadījumā likuma normas nosaka, ka nav reģistrācijas sliekšņa, respektīvi, Latvijas uzņēmumam jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no tā, vai tā apgrozījums ir vai nav sasniedzis likumā noteikto reģistrācijas slieksni. Šis fakts tagad ir izraisījis daudz jautājumu, jo katram mazajam tirgotājam, kurš tirgo savu preci Amazon vai kādā citā tiešsaistes platformā, ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam, jo tiešsaistes platformas sniedz pakalpojumu. Šī pakalpojuma saņemšana, saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļas prasībām, uzliek pienākumu reģistrēties kā PVN maksātājam Latvijā. Arī tad jāreģistrējas, ja uzņēmēji izmanto Facebook vai kādu citu sociālo mediju, lai reklamētos.

Igaunija šim jautājumam ir izmantojusi vienkāršāku pieeju. Arī viņiem ir jāreģistrējas ka PVN maksātājam, ja uzņēmums sniedz vai saņem pakalpojumus ES. Igaunijā ir termins ´Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona ar ierobežotu atbildībuª. Termins ietver personu, kura ir vai kurai ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājai ar ierobežotu atbildību. Parasti nodokļu maksātājs ar ierobežotu atbildību maksā PVN tikai par preču un pakalpojumu iekšzemes iegādi Kopienā (un arī par preču importu), bet viņš nepieskaita PVN pie precēm vai pakalpojuma, ko pārved, kā arī tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli. Līdz ar to situācija Igaunijā gadījumā, kad uzņēmums vai pašnodarbināta persona, kas nav reģistrēta kā PVN maksātāja saņem pakalpojumus no ārvalstu uzņēmēja, uzņēmums jāreģistrē kā persona ar ierobežotu PVN atbildību, kurai ir pienākums deklarēt un maksāt apgriezto PVN bez tiesībām to atskaitīt kā priekšnodokli. 

Ņemot vērā manu pieredzi grāmatvedības un nodokļu jomā, pieņemu, ka mums Latvijā ir ļoti daudz mazo uzņēmēju, kuri šo PVN reģistrēšanās pantu nav izpratuši pilnībā, un tagad var būt situācija, kad iznāks par šo kļūdu dārgi maksāt. Tāpat man joprojām nav īsti skaidrs, kāpēc mūsu kaimiņi šāda veida situācijas, kuras skar mazos uzņēmējus, var atrisināt ar daudz loģiskāku pieeju. Vai viņi domā plašāk par mūsu likumdevēju? Man ir klusas aizdomas, ka tā lielākā atšķirība ir, ka mūsu kaimiņiem igauņiem svarīgs ir iedzīvotājs un uzņēmējs, bet mums — nodokļu summa, ko nodokļu maksātājs samaksā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada maija (509.) numurā.

Jums arī varētu interesēt: