Saeima ceturtdien, 15. novembrī, lems par likumprojektu "Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā", kas izdara likumā nepieciešamās izmaiņas, saskaņojot to ar Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normām un tādējādi harmonizējot normatīvo regulējumu maksātnespējas jomā. Grozījumi paredz izslēgt no likuma vairākas normas. Viena no tām ir norma par maksātnespējas iestāšanās dienas noteikšanu. Šāda norma likumā vairs nav nepieciešama, jo Maksātnespējas likums vairs neparedz juridiskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanas stadiju un Civilprocesa likumā ir notikusi atteikšanās no tiesas pienākuma noteikt maksātnespējas iestāšanās dienu, paredzot, ka maksātnespējas iestāšanās diena ir maksātnespējas procesa pasludināšanas diena. Lieka likumā kļuvusi arī norma par to, ka, gadījumos, kad krimināllietas ietvaros ir uzlikts arests mantai, tiesa, kas ierosina maksātnespējas lietu, nelemj jautājumu par kredītiestādēs parādnieka kontos esošo naudas līdzekļu, viņam piederošo publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu. Šādai normai vairs nav juridiskās noslodzes, jo ir mainījies juridisko personu maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums un ar Maksātnespējas likuma stāšanos spēkā ir...