0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTISākam plānot jauno gadu ar savu atvaļinājumu!

Sākam plānot jauno gadu ar savu atvaļinājumu!

Par grāmatveža lomu uzņēmumā, digitalizāciju, birokrātiju un profesijas prestižu sarunājas žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa un SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Kāda ir grāmatveža loma uzņēmumā? Varu vērtēt no diviem skatupunktiem: gan no ārpakalpojuma grāmatveža, gan uzņēmuma grāmatveža puses, jo man ir abas šīs pieredzes un mana kopējā pieredze grāmatvedībā ir vairāk nekā divdesmit četrus gadus. Šajā laikā grāmatveža loma ir būtiski mainījusies. Kādreiz grāmatvedis apstrādāja pagātnes datus, taisīja atskaites noteiktos termiņos VID un dažreiz vadībai, šodien grāmatvedim ir jāspēj strādāt pārsvarā onlainā, ja viņš grib palikt…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lilita Beķere, LRGA valdes priekšsēdētāja vietniece
Lilita Beķere, SIA Numeri valdes locekle
Foto: Jānis Deinats

Bilance Aktuāla sarunaPar grāmatveža lomu uzņēmumā, digitalizāciju, birokrātiju un profesijas prestižu sarunājas žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa un SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere.

Kāda ir grāmatveža loma uzņēmumā?

Varu vērtēt no diviem skatupunktiem: gan no ārpakalpojuma grāmatveža, gan uzņēmuma grāmatveža puses, jo man ir abas šīs pieredzes un mana kopējā pieredze grāmatvedībā ir vairāk nekā divdesmit četrus gadus. Šajā laikā grāmatveža loma ir būtiski mainījusies. Kādreiz grāmatvedis apstrādāja pagātnes datus, taisīja atskaites noteiktos termiņos VID un dažreiz vadībai, šodien grāmatvedim ir jāspēj strādāt pārsvarā onlainā, ja viņš grib palikt grāmatvedības pakalpojumu tirgū. Arī uzņēmuma iekšējam grāmatvedim jāspēj strādāt ar ikdienas datiem. Nav vairs runas par pagātnes datiem, tie nevienu neinteresē, jo laiks rit strauji un uzņēmumiem ir jāpieņem ātri lēmumi, tāpēc uzņēmumi prasa operatīvo informāciju. Ienākot tehnoloģijām, ļoti mainījās grāmatvežu funkcijas. Šodien uzņēmumam grāmatvedi vajag kā konsultantu un sabiedroto biznesā. 

Beidzot uzņēmēji sākt saprast, ka grāmatvedības uzskaite nav vajadzīga tikai VID, bet primāri pašam uzņēmējam, lai viņš saprastu, kas notiek ar viņa uzņēmumu. Tāpēc finanšu informācijai jābūt ļoti operatīvai. Šodien grāmatvedim ļoti svarīga ir prasme komunicēt, ir jāmāk runāt gan ar savu darba devēju, vadītāju, klientu par to, ko nosaka normatīvais regulējums, jāspēj ieteikt labāko variantu, kā atspoguļot vienu vai otru darījumu, kādu dokumentāciju sagatavot, tātad grāmatvedis ir nokļuvis arī konsultanta lomā.

Uzņēmuma grāmatvedis vai ārpakalpojums, pozitīvais un negatīvais?

Ne vienā, ne otrā gadījumā nav tikai balts vai melns, katram uzņēmumam ir savs ceļš un sava izvēle. 

Pozitīvais — uzņēmuma grāmatvedis strādā tikai vienam uzņēmumam un ļoti labi to pārzina, iedziļinās detaļās. Negatīvais ir tas, ka bieži vien grāmatvedis 80% laika velta 20% reālam darba apjomam, pazūd fokuss uz galveno, apaug ar papīriem, negrib pieņemt jaunas lietas, tehnoloģijas, nav ar ko parunāt, esi viens pats, un te nav runas par uzņēmumiem, kur ir grāmatvedības nodaļa. Protams, ir sociālie tīkli, kur grāmatveži uzdod neskaidros jautājumus un kur bieži vien var izlasīt pilnīgas muļķības. Lai izprastu nodokļus, tomēr ir jālasa likumi, un tad jau var padiskutēt ar kolēģiem, bet ir pilnīgi bezatbildīgi paļauties uz citu grāmatvežu teikto un uzskatīt, ka nav jālasa likumi, jo ir taču Facebook. Grāmatvežu komandā strādāt ir labāk, tad ir vairāk grāmatvežu, ir savstarpējā komunikācija, var apmainīties viedokļiem, bet mīnuss ir tas, ka, pieaugot darba apjomam, neizvērtējam efektivitāti (tas pats 80% un 20% princips), pieņemam vēl kādu grāmatvedi, pārklājas pienākumi, zūd efektivitāte. Vajadzētu pārskatīt pienākumus, vai tiešām viss, ko darām, ir jādara un vai vajag tik daudz grāmatvežu? Bet kas tad to pārskatīs uzņēmumā? Galvenais grāmatvedis? Laikam jau ne.

Par ārpakalpojumiem runājot, lielākais mīnuss ir tas, ka bieži vien grāmatveži neiedziļinās klienta uzņēmumā, veidojas virspusēja pieeja. Un tas tāpēc, ka, nosakot pakalpojuma apjomu un cenu, tiek izdarīti kļūdaini pieņēmumi par darba apjomu. Rezultātā nespējam iekļauties laikā un iznāk strādāt ar zaudējumiem. Pluss ir tas, ka, izvēloties labu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju, uzņēmums var sakārtot arī savus iekšējos procesus. Jo ārpakalpojumi strādā uz rezultātu, veicam tikai grāmatveža pienākumus un darām tos darbus, kuri ir atrunāti līgumā, nevis kā uzņēmumā, kur grāmatvedis ir arī personāla daļa un sekretāre. Ja uzņēmums un grāmatvedības pakalpojuma sniedzējs to apzinās, ka katram ir sava stingri nodalīta loma un pienākumi, tad sadarbība ir ļoti veiksmīga. 

Ārpakalpojuma izmantošanas gadījumā klienta rīcībā ir profesionāļu komanda. Ja viens grāmatvedis nevar atrast risinājumu, tad palīgā nāk arī citi pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma speciālisti. Un vēl, pie esošā speciālistu trūkuma uzņēmumam nav jādomā, kur sameklēt grāmatvedi, ja esošais nolēmis aiziet. Nav jāiekārto darba vieta un jādomā par grāmatvežu atvaļinājumiem un slimībām.

Grāmatvedība tiek kārtota uzņēmumam, tomēr nereti mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka grāmatvedība ir lieka birokrātija, līdz ar to visam var pacelt cenas, bet grāmatvedim algu ne. Tam tā noteikti nevajadzētu būt. Ārpakalpojumā nododam to, kas nav uzņēmuma pamatdarbība, un, ja sadarbība tiek izveidota, balstoties uz abpusēju izpratni par pienākumiem, tad kopējais darbs ir ļoti veiksmīgs. Pluss ir komanda, ja klientam vajag nodokļu konsultāciju, arī to var dabūt ārpakalpojuma uzņēmumā.

Grāmatvedim ir ļoti daudz jāzina, jo Latvijas tirgus ir neliels, līdz ar to vienam grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumam apkalpošanā ir dažādu nozaru uzņēmumi. Tas prasa ļoti plašas zināšanas un izpratni par dažādām tautsaimniecības nozarēm. Darbs ir sarežģīts, jo nemitīgi jāmācās un jāapgūst daudzas jaunas lietas, jābūt plašām zināšanām nodokļu jomā. 

Grāmatvedības birojos grāmatveži mācās no gadījuma uz gadījumu, klients maksā par grāmatveža zināšanām. Klients ir gatavs maksāt, ja saprot, ka kopējais ieguvums ir augstāks.

Kopumā valstī ir grāmatvežu trūkums un uzņēmumiem negribas ķēpāties ar speciālistu meklēšanu. Noslēdzot līgumu par ārpakalpojumu, tā jau ir ārpakalpojuma uzņēmuma problēma, kur ņemt grāmatvežus, pakalpojums jānodrošina jebkurā gadījumā.

Kādos gadījumos tu ieteiktu ārpakalpojuma un kādos uzņēmuma grāmatvedi?

Nav vienas atbildes. Katra situācija ir jāvērtē atsevišķi. Jaunam uzņēmumam būtu jāizvēlas ārpakalpojums, jo, paņemot grāmatvedi, ir jānodrošina darba vieta, tehnoloģijas, programmatūra. Bet arī ārpakalpojuma sniedzēji ir dažādi. Ja uzņēmums nav PVN maksātājs, tad jāmeklē mazāks pakalpojuma sniedzējs, kurš nav PVN maksātājs. Jāizvērtē pakalpojuma sniedzēja kvalitāte, jānoskaidro, vai pakalpojuma sniedzējs ir licencēts. Bieži vien sākuma stadijā tiek izmantoti radi, draugi, paziņas grāmatvedības veikšanai, bet tad jāskatās, vai tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ja uzņēmums nevar grāmatvedim nodrošināt pilnu darba laiku, tad nav jēgas ņemt savu grāmatvedi. Uz nepilnu slodzi pieņemot, ir tas pats, kas ārpakalpojums, jo tad grāmatvedis strādā vēl citos uzņēmumos. 

Šeit nav vienas pareizās atbildes, katrs gadījums ir atšķirīgs.

Kā tu vērtē sadarbību ar VID?

Viens no uzņēmuma pienākumiem ir maksāt nodokļus. Salīdzinot agrāko un tagadējo laiku, jāatzīst, ka sadarbība noteikti ir uzlabojusies. No savas pieredzes varu teikt — ja uzņēmums ir godprātīgs nodokļu maksātājs un atrodas labajā sarakstā, VID attiecas ļoti labi. Ja esi melnajā sarakstā, tad arī no VID pretimnākšanu nesagaidīsi. Var publicēt sociālajos tīklos, cik slikti VID pret mums izturas, bet bieži vien tas nav bez pamata.

Arī mums ir bijušas prasības iesniegt papildu dokumentus, lai izvērtētu darījumus, bet uztveram to mierīgi, strīdamies, ja vajag, bet kopumā sadarbību vērtēju kā labu. Pārejot uz EDS, mums ir daudz ātrāka komunikācija. Var uzrakstīt jautājumu VID, ja ir neskaidrības, un saņemt atbildi. Ne vienmēr VID sniegtās atbildes apmierina, tad «jārok dziļāk», bet kopumā viss iet uz labo pusi.

Birokrātija Latvijā?

Tā, kā mēs tagad strādājam, nav bijis nekad, grāmatvežiem ir uzkrauts pamatīgs slogs. Likumi ir interpretējami, klienti saprot savādāk, ir daudz pretrunīgas informācijas. Visgrūtāk ir ārzemju partneriem izskaidrot, kā Latvijā rēķina algas, tāpat ir sarežģīti izskaidrot, kā un par ko maksājam un kad nemaksājam UIN. 

Lai noslēgtu līgumu ar klientu un saprastu, kurai riska kategorijai tas pieder, uzņēmumā ir speciāls darbinieks, kas veic klientu izpēti, citādi netiekam galā. Arī uzņēmuma grāmatvežiem nevajag aizmirst par nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas (NILL) novēršanas prasībām. Pamatā kā likuma subjekti ir minēti ārpakalpojuma grāmatveži, bet likumā ir punkts, kas nosaka, ka arī citām personām, kuru rīcībā ir nonākusi informācija par pārkāpumiem NILL jomā, tātad arī iekšējiem grāmatvežiem, par šādiem gadījumiem ir jāziņo. 

Tas pats attiecas arī uz Sankciju likumu un klientu pārbaudēm. Iekšējai kontrolei jābūt katrā uzņēmumā. Lielos uzņēmumos līgumi netiek slēgti, kamēr klienti netiek pārbaudīti, un to dara attiecīgi speciālisti, kuri ir atbildīgi par darījumu partneru pārbaudi, bet mazos uzņēmumos tas parasti ir grāmatveža darbs. Mēs ļoti daudz laika tērējam šīm procedūrām. 

Sadarbībā ar zvērinātiem revidentiem atkal ir savas prasības. Revidentu darba apjoms arī ir palielinājies. To mēs redzam un jūtam, jo grāmatvežiem jāsagatavo atbildes uz revidentu jautājumiem.

No valsts institūciju puses ir mētāšanās, jo neviens īsti negrib uzņemties atbildību. Rezultātā arī grāmatvežu darbs tiek apgrūtināts, jo, tikko ir gadījums, kad kāds par kaut ko publiski skaļi pasūdzas, tā ierēdņi metas mainīt likumus un noteikumus, nespēj izanalizēt riskus un ieguvumus, bet vienkārši nogriež vai maina noteikumus spēles vidū. Bieži vien rodas iespaids, ka ierēdņi ļoti cenšas attaisnot, kāpēc viņi ir tur, kur ir, un pamatot savu noderīgumu. Tas ir absurds.

Grāmatveža darbs ir grūts?

Jā, noteikti! Cilvēki bieži izdeg, jaunie nav gatavi tik daudz strādāt. Sākoties kovida pandēmijai, no valsts puses komunikācija bija haotiska, uzņēmēji nesaprata, ko darīt, un zvanīja mums, jautāja, vai atlaist vai paturēt darbiniekus, kādus atbalstus būs iespējams saņemt. Es piestrādāju gan kā psihologs, gan koučs. Kaut gan tā nav mana kā grāmatveža atbildība, bet nespēju citādi, jo grāmatvežiem ir darbs, kamēr uzņēmumam ir bizness un notiek darījumi. Ja gribu, lai klients turpina biznesu, man viņš ir jāatbalsta. Pēdējie divi gadi bija psiholoģiski un emocionāli ļoti smagi. Tāpēc jaunie negrib uzņemties tādu atbildību — kāpēc uztraukties, ka kaut kas nav iesniegts vai ar klienta biznesu neiet tā, kā vajadzētu, vai uzņemties atbildību par kļūdām, jo grāmatvedis bieži vien ir tieši tas, no kura prasa atbildību. Likumi un noteikumi tiek mainīti, nav saprotami. Tāpēc pašlaik labi grāmatveži ir ļoti pieprasīti, bet nav no kā izvēlēties. 

Kā palīdzēt grāmatvedim neizdegt?

Ir trīs veidu izdegšana: pārslodze, rutīna, jēgas zudums. Visbiežāk ir pārslodze, tad galvenais ir atpūta, jo uzņemamies par daudz, nemākam definēt līgumā skaidrus noteikumus. Ja mēģini ar savu atbildības sajūtu izdarīt visu, ko klients grib, tad agrāk vai vēlāk būs izdegšana. Gada plāns jāsāk plānot ar savu atvaļinājumu, vismaz es mācos to darīt. Protams, ir bijis, ka mans ieplānotais atvaļinājums ir bijis jāatceļ, jo klientam ir radušās problēmas un tās steidzami jārisina. Grāmatvedības ārpakalpojumu biznesā ir milzīga konkurence, un man arī pašai gribas visu izdarīt pēc iespējas labāk, tāpēc nereti nākas ziedot brīvo laiku un atvaļinājumu. Bet es tiešām visiem un arī sev iesaku padomāt par sevi un brīvo laiku.

Rutīna rodas, veicot vienveidīgas darbības, un grāmatvedim vienkārši tas apnīk. Man ir izkristalizējies secinājums, ka rutīna vairumā gadījumu iestājas tikai uzņēmuma grāmatvežiem, jo ārpakalpojumos darbs ir tik dinamisks, ka rutīnai nav vietas, ir tikai izdegšana. 

Jautājumi par jēgu rodas tad, kad tevi nenovērtē. Bieži vien vadītāja vai klienta vienkāršs «paldies» liek grāmatvedim atgūt otro elpu. Jebkuram no mums ir ļoti svarīgi saņemt atgriezenisko saiti, novērtējumu. Jēgas zudumu jau var uzskatīt par profesionālu izdegšanu, un tad droši vien jāiet prom, jo, ja neredzi jēgu tam, ko dari, tad nekāda motivēšana no darba devēja puses diemžēl vairs nepalīdzēs.

Vai būt grāmatvedim ir prestiži?

Profesijas prestižs noteikti paaugstinās. Kādreiz grāmatvedis tika uzskatīts par administratīvo slogu, bet, mainoties situācijai, uzņēmējiem saprotot grāmatveža lomu un sajūtot atbalstu, prestižs pieaug.

Bieži cilvēki uzskata, ka par grāmatvedi var būt jebkurš, tāpēc arī ir daudz dažādu kursu, kur tiek piedāvāts kļūt par grāmatvedi. Tomēr par grāmatvedi nevar būt katrs, ja grib darbu veikt kvalitatīvi. Tā kā uzņēmumos ir dažādas biznesa metodes un ražošanas apjoms, tad arī viņiem ir vajadzīgi ļoti dažādi grāmatveži, un uzņēmumi izvēlas piemērotāko.
Kas jādara, lai uzlabotu grāmatveža profesijas prestižu?

Grāmatveža darbā ļoti strauji ienāk tehnoloģijas, kā rezultātā samazinās nepieciešamība pēc zemākas kvalifikācijas grāmatvežiem, tagad tiek novērtētas zināšanas. Arī atalgojums liecina par profesijas prestižu. 

Bieži vien uzņēmumi sūdzas par darbinieku trūkumu, bet ne vienmēr šie uzņēmumi ir gatavi darbiniekiem maksāt adekvātu atalgojumu. Tāpat mūsdienās uzņēmumam jādomā par darbinieku labbūtību uzņēmumā, jānovērtē viņu ieguldījums, jāpiedomā pie privātās un darba dzīves balansu, iespējām strādāt attālināti. Ir dažādi instrumenti, kā veicināt to, lai darbinieks uzņēmumā justos novērtēts.

Šodien ir mainījies fokuss no grāmatveža, kurš strādā, lai izpildītu VID prasības, uz to, ka grāmatvedis strādā, lai precīzi uzskaitītu uzņēmuma īpašumu un lai akcionāri nezaudētu savu naudu un arī reputāciju. Grāmatvedis ir partneris uzņēmuma finanšu uzskaitē un apsaimniekošanā. Uzņēmumam nevajadzēs tik daudz maksāt juristiem par tiesas procesiem, ja būs labs, kvalitatīvs, labi apmaksāts grāmatvedis. Šī izpratne lēnām mainās, un es ļoti ceru, ka tas piesaistīs arī jauno paaudzi grāmatveža profesijai.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: