Samazinās materiāli nenodrošināto iedzīvotāju skaits, daudzbērnu ģimenēm ienākumi aug lēnāk

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pakļauti materiālai un sociālai nenodrošinātībai, katru gadu samazinājās, līdz 2024. gadā materiālā nenodrošinātība ir sasniegusi zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā – no visiem iedzīvotājiem kopā 5,3% bija dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti (2015. gadā – 15,4%), nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū attiecīgi 15,3% (2015. gadā – 38,3%), secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.- 2024. gadam izpildi". Ziņojums līdz 8. augustam nodots starpinstitūciju saskaņošanai un to vēl skatīs valdībā.

Kopš minimālo ienākumu reformas ieviešanas sākuma 2021. gadā iedzīvotāju ar minimāliem ienākumiem situācija ir uzlabojusies, gan palielinoties ienākumiem, gan uzlabojoties materiālajai situācijai. Pašreizējā minimālo ienākumu atbalsta sistēma ir uzskatāma par taisnīgu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, kas nodrošina regulāru minimālo ienākumu pieaugumu līdztekus pārējās sabiedrības ienākumu palielinājumam, norāda ministrija.

Minimālie ienākumi pieauguši par 66 eiro

Minimālo ienākumu līmenis kopš 2021. gada ir katru gadu palielinājies, trīs gadu laikā pieaugot par 66 eiro mēnesī vienai personai jeb par 24,09%. Jāpiebilst, ka minimālo ienākumu līmenis ir statistisks rādītājs. Tas ir noteikts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju, piemērojot ekvivalences skalu 1 un 0,7.

Grozījumi likumā "Par sociālo drošību” nosaka minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, t.i., minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Līdz kārtējā gada 1. februārim CSP tīmekļvietnē publicē aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam.

No 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu sliekšņus pārskata katru gadu; minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās.

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā savukārt nosaka garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, precizē mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijus, nosaka koeficientus GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai dažādiem mājsaimniecību veidiem. No 2023. gada 1. jūlija:

• GMI slieksnis ir 20% no ienākumu mediānas;
• trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50% no ienākumu mediānas;
• maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augtāku kā 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni jeb 50% no ienākumu mediānas.

Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus: pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā – koeficientu 1; - pārējām personām mājsaimniecībā – koeficientu 0,7.

Daudzbērnu ģimenēm ienākumi palielinās lēnāk

Ziņojumā arī norādīts, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, situācija ir uzlabojusies bērniem, nepilnām ģimenēm un pensijas vecuma personām, tomēr daudzbērnu ģimeņu situācija ir pasliktinājusies, jo būtiski lielākam daudzbērnu ģimeņu īpatsvaram ienākumi ir līdz minimālo ienākumu līmenim. Daudzbērnu ģimenēm situācija būtiski izmainījās 2023. gadā, kad mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi palielinājās ievērojami mazākā tempā nekā citiem mājsaimniecību veidiem. Taču, ņemot vērā, ka minimālo ienākumu reforma pilnībā stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tendence ir pozitīva un tās pilno ietekmi varēs vērtēt, sākot no 2026. gada.

Kopumā lielākais mājsaimniecību, kuru ienākumi ir zem minimālo ienākumu līmeņa, īpatsvars 2023. gadā bija viena vecāka ģimenes (15,9%), vīriešiem, kuri dzīvo vieni (15,1%), kā arī daudzbērnu ģimenes (13,4%). Savukārt zemākais mājsaimniecību, kuru ienākumi ir zem minimālo ienākumu līmeņa, īpatsvars 2023. gadā bija ģimenēs ar vienu vai diviem bērniem.

Uzlabojusies situācija Latgalē

Analizējot minimālo ienākumu reformas ietekmi reģionu griezumā, 2021.-2023. gadā vispozitīvākā ietekme bijusi vērojama Latgales reģionā. Iedzīvotāju ar minimālajiem ienākumiem īpatsvars Latgales reģionā šajā periodā ir samazinājies par 3 procentpunktiem (no 14,2% līdz 11,2%). Rīgas, Pierīgas un Vidzemes reģionos arī ir samazinājies šādu iedzīvotāju īpatsvars, tomēr mazākā mērā (attiecīgi Rīgas reģionā par 0,1 procentpunktu, Pierīgas reģionā – par 1,3 procentpunktu un Vidzemes reģionā – par 0,3 procentpunktiem). Savukārt Kurzemes un Zemgales reģionos ir pieaudzis iedzīvotāju ar minimāliem ienākumiem īpatsvars – attiecīgi par 1,8 un 1,5 procentpunktiem. 2023. gadā Vidzemes reģionā bija visvairāk iedzīvotāju ar minimālajiem ienākumiem, savukārt zemākais rādītājs bija Rīgas reģionā.