SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni piedzīvoja svārstības, tomēr tie saglabāja stabilu kursu, vēlreiz apliecinot, ka ilgtermiņa uzkrāšanā svarīgākais nav izvairīties no kritumiem, bet spēt iziet tiem cauri.Enerģijas cenu kāpums – domino efekts tirgosPlaša mēroga militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radīja tūlītēju ietekmi uz globālajām izejvielu plūsmām. Kuģu satiksmes faktiska apturēšana Hormūza šaurumā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu. Brent naftas cenas ceturkšņa laikā pieauga par vairāk nekā 90%, radot ķēdes reakciju visā ekonomikā. Augstākas enerģijas izmaksas palielināja inflācijas riskus, vājināja patērētāju pirktspēju un lika investoriem atteikties no cerībām uz drīzu procentu likmju samazināšanu.No tehnoloģijām uz...

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti. Papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu. Pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.Pensiju otrajā līmenī uzkrāto līdzekļu priekšlaicīga izņemšana radīs pensijas kapitāla iztrūkumu, brīdināja Tkačevs, piebilstot, ka nabadzības novēršanai būs jāceļ darbaspēka nodokļi. Vienlaikus solidaritātes sistēma var pilnvērtīgi funkcionēt tikai augošas demogrāfijas apstākļos, un šī attiecība neatgriezeniski pasliktinās.Atsaucoties uz Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem, viņš akcentēja,...

Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktajā analīzē. Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.Latvijā minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, kas patlaban ir 550 eiro.Igaunijā izmaiņas ir plašākas: atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielinās par 60 eiro un sasniedz 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, ka Latvijā minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā "uz rokas" saņem aptuveni 660 eiro, kamēr...

Saeima 5. martā noraidīja opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinājumu ļaut iedzīvotājiem pirms pensionēšanās pilnībā vai daļēji izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.LPV piedāvāja paplašināt iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto pensiju kapitālu, tostarp ļaujot to saņemt pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Vienlaikus tika rosināts noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma informēt cilvēkus par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām.LPV klāstīja, ka viņu piedāvājums paplašināšot cilvēku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.LPV arī vēlējās noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informēt cilvēkus par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas.Balsojumos par abiem likumprojektiem tika savāktas nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem "Stabilitātei" deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosinājusi noteikt darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni akūtas saslimšanas gadījumā no vienas līdz trim darba dienām kalendārajā gadā bez darba nespējas lapas noformēšanas, paredzot pienākumu darba devējam par šīm dienām saglabāt darba samaksu. Arodbiedrība uzskata, ka šāds modelis novērstu slimu cilvēku atrašanos darbavietā un mazinātu ģimenes ārstu administratīvo slogu.Labklājības ministrija (LM) tomēr secinājusi, ka jauns regulējums Darba likumā par vienas dienas prombūtni slimības dēļ nav nepieciešams, jo jau patlaban nodarbinātie var pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot darbnespējas lapu.Tomēr LBAS ieskatā šādi darbiniekam tiek radīts "dubultais sods". Proti, ja darbinieks izmanto vienu neapmaksātu dienu, bet veselības stāvoklis neuzlabojas un nākamajā dienā tiek atvērta slimības lapa, viņš zaudē ienākumus gan par sarunāto dienu, gan par pirmo darba nespējas lapas dienu, ko darba devējs saskaņā ar likumu neapmaksā. Tādējādi darbinieki finansiālu apsvērumu dēļ varētu izvēlēties nekavējoties vērsties pie ārsta, nevis...

Otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem, norāda Finanšu ministrija (FM), komentējot sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savāktos parakstus aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu.FM uzsver, ka valsts fondēto pensiju jeb otrais pensiju līmenis ir būtiska Latvijas pensiju sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem papildu ienākumus vecumdienās un mazināt nākotnes nabadzības risku. Otrais pensiju līmenis ir veidots kā ilgtermiņa uzkrājuma mehānisms, kurā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai kapitāls laika gaitā pieaugtu.Tāpat FM norāda, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus jau tiek vērtēts kritiski, jo daļai iedzīvotāju tas nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu un palielināt sociālās nodrošināšanas riskus.Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvā norādīts, ka patlaban visiem pēc 1971. gada dzimušajiem obligāti tiek ieturēti 6% no...

Izmaksājot slimības pabalstu par darbnespējas periodu, kas sākas vai turpinās no 2026. gada 1. janvāra, piemērojamais maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 eiro. 2025. gadā tas bija 510 eiro.Pabalstam piemērojamie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu apmēri, kā arī pensionāra dalītā neapliekamā minimuma apmērs un IIN likme nemainās.Piemērs:Par periodu no 2026. gada 14. janvāra līdz 2026. gada 23. janvārim piešķirts slimības pabalsts par slima bērna kopšanu 480,97 eiro apmērā.Neapliekamais minimums ir 177,42 eiro, kas aprēķināts no 550 eiro atbilstoši laikposmam, par kuru piešķirts slimības pabalsts.Summa, no kuras tiek ieturēts IIN, ir 303,55 eiro (480,97 − 177,42).IIN 25,5% tiek ieturēts no 303,55 un ir 77,41 eiro.Izmaksājamais pabalsts ir 403,56 eiro (480,97 eiro − 77,41 eiro).Ja slimības pabalstu izmaksā par darbnespējas periodu, kas ir sācies līdz 2025. gada 31. decembrim, par šo periodu piemēro maksātāja mēneša neapliekamo minimumu 510 eiro. Savukārt, par periodu pēc 2026. gada 1. janvāra piemēro mēneša neapliekamo minimumu 550 eiro.Piemērs:Par periodu...

Labklājības ministrija sagatavojusi pārskatu par izmaiņām sociālajā jomā 2026. gadā. Tās stāsies spēkā gan no 2026. gada 1. janvāra, gan 1. aprīļa un 1. jūlija. Izmaiņas noteic likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumu paketē veiktās izmaiņas, kā, piemēram, Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kā arī jau iepriekš pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", tāpat arī grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" u.c. No 2026. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 780 eiro. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts būs 600 eiro (bija – 421,17 eiro). Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam būs 298 eiro mēnesī (bija...

Saeima 6. novembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja valdības iesniegtos grozījumus deviņos likumos, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību. Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas...

No 2027. gada darba devējiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) piešķīris valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumu, būs jāveic pilnas iemaksas pensiju apdrošināšanai par noteiktām darba ņēmēju grupām, rosina Labklājības ministrija (LM). Valdība 28. oktobrī iepazinās ar LM sagatavoto ziņojumu "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru". Tajā atzīmēts, ka izveidojusies situācija, kad no vienas puses normatīvie akti atļauj darba devējiem pieteikties VSAOI samaksas termiņa pagarinājumam, taču no otras puses šāda darba devēju tiesību īstenošana rada tiešas negatīvas sekas uz darba ņēmēju pensiju apdrošināšanu tajos gadījumos, kad darba ņēmējs atbilstoši likumam nav brīvprātīgi veicis VSAOI pensiju apdrošināšanai par laikposmu, par kuru darba devējs faktiski nav veicis VSAOI. Darba ņēmēji spiesti paši maksāt darba devēja nesamaksāto daļu Veidojas situācija, kurā VID darba devējam piešķirtā VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma dēļ darba ņēmējam pašam ir jāiemaksā darba devēja nesamaksātās VSAOI, taču darba...

Valdībā 28. oktobrī atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz ieviest vairākas izmaiņas vecāku pabalstos, tostarp attiecībā uz priekšlaicīgi dzmušajiem, paternitātes pabalstiem, pabalstu izmaksām trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nodarbināti Latvijā. Novērsīs atšķirīgu attieksmi pret priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem Viens no priekšlikumiem, ko rosina LM, vecāku pabalsta periodā ieskaitīt tikai dzemdību atvaļinājumu, nevis visu maternitātes pabalsta saņemšanas laiku pēc dzemdībām. Patlaban likums paredz - ja pēc bērna piedzimšanas vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram, piecas nedēļas pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir piecas nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par piecām nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu. Vienlaikus kopš 2022. gada 1. augusta vecāku pabalsta izmaksas periodu...

Valdība 7. oktobrī apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 "Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda", kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30 eiro mēnesī. Lēmuma mērķis ir stiprināt valsts atbalstu ģimenēm un bērnu labklājībai. Izmaiņu īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nebūs nepieciešams – pateicoties veiksmīgai ieturējumu reformai, izdevies palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjomu, tādēļ izmaksas tiks nodrošinātas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas budžeta. Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam uzturlīdzekļi būs 155 eiro mēnesī (pašlaik 125 eiro), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām līdz 21 gada vecumam – 180 eiro mēnesī (pašlaik 150 eiro). Vecāki uzturlīdzekļus jaunajā apmērā saņems no 2026. gada februāra, jo izmaksas tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi. Valsts garantētie uzturlīdzekļi ir fiksēta summa, kas tiek izmaksāta katru...

Valdība no 2026. gada 1. janvāra plāno būtiski palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus ģimenēm ar bērniem, tostarp par ārpusģimenes aprūpē esošajiem un adoptētajiem bērniem. Labklājības ministrija skaidro, kā šīs plānotās izmaiņas skars jau esošos pabalstu saņēmējus. Ja valsts sociālais pabalsts vecākiem vai bērna aprūpes nodrošinātājiem (aizbildnim, audžuģimenei, adoptētājam) ir piešķirts 2025. gadā un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad nākamgad pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā. Vairumu valsts sociālo pabalstu izmaksā par esošo mēnesi, līdz ar to pabalstu jaunajā apmērā vecāks vai aprūpētājs saņems jau janvārī. Savukārt bērna kopšanas pabalstu izmaksā par iepriekšējo mēnesi, tas nozīmē, ka vecāks pabalstu jaunajā apmērā saņems februārī, kad tiks izmaksāts pabalsts par janvāri. Piemēram, bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam tiks pārrēķināts no 2026. gada 1. janvāra: janvārī izmaksās pabalstu par 2025. gada decembri, un tas būs 171 eiro; februārī izmaksās jauno apmēru par janvāri, un tas būs 298 eiro....

Bērna piedzimšanas pabalstu no 2026. gada cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva. Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro. Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Pabalstus pārskatīs ik pēc diviem gadiem Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM. Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Nākamgad tiks...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 9. septembrī pārrunāts par plānotajām izmaiņām darba nespējas lapu izrakstīšanā. Veselības ministrijas (VM) dati liecina, ka pērn Veselības inspekcijā (VI) tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības. Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023. gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības. Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no "nelaimes gadījums darba vietā" uz "cits cēlonis". No visām darbnespējas lapām pērn uz 1 līdz 3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu...