Samazinātā PVN likme svaigiem augļiem un dārzeņiem palīdzējusi mazināt ēnu ekonomiku nozarē

Zemkopības ministrija atbalsta arī turpmāku samazinātās PVN likmes saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad norit diskusijas par augsto mazumtirdzniecības tīklu uzcenojumu un importa augļu un dārzeņu konkurenci. Zemāks PVN rada labākus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, jo samazinātas PVN likmes ietekme nav tik būtiska pret importa piedāvājumu, kā arī ir jācer, ka tāda likme arvien vairāk sekmēs pašmāju dārzeņu patēriņu, kas jau rada pozitīvas sekas vairākās nozarēs, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Kā norādīts minētajā ZM informatīvajā ziņojumā, augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijā šī nozare ir attīstījusies ievērojami, pieaugot gan augļkopības un dārzeņkopības platībām (+5%), gan arī saražotās produkcijas vērtībai (+46%), kā arī eksporta vērtībai (+77%).

Turklāt Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk kā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 100% un Latvija ierindojas trešajā vietā (aiz Luksemburgas un Slovēnijas), dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs Eiropas savienības dalībvalstu vidējā rādītāja, kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57% un Latvija ierindojas sestajā vietā. Kaut arī vietējās augļu, ogu un dārzeņu (tostarp kartupeļu) saražotās produkcijas vērtība ir pieaugusi, ir palielinājies arī importētās produkcijas apjoms. Līdz ar to, vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Tāpat secināts, ka kopš PVN samazinātās likmes ieviešanas vidējais atalgojums augļu, ogu un dārzeņu ražošanas nozarē ir palielinājies par 120 eiro jeb 19,8 % 2018. gadā, par 63 eiro jeb 8,6% 2019. gadā, par 36 eiro jeb 4,6% 2020. gadā, par 78 eiro jeb 9,4% 2021. gadā un par 40 eiro jeb 4,4% 2022. gadā. Kā apliecina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kopš samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas ir mazinājusies arī uzņēmēju darbošanās ēnu ekonomikā. PVD gan joprojām konstatē pārkāpumus, tāpēc nevar apgalvot, ka ēnu ekonomika augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā ir pilnībā izskausta.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par reģistrēto PVN maksātāju pārmaiņu dinamiku liecina, ka mazinās uzņēmēju darbošanās ēnu ekonomikā darījumos ar svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Ir novērojams, ka augļkopības un dārzeņkopības nozarē ik gadu palielinās reģistrēto nodokļu maksātāju skaits.

Laikā no 2018. līdz 2022. gadam ir uzlabojusies augļkopības un dārzeņkopības nozares kopējā nodokļu samaksa. Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto augļu, ogu un dārzeņu audzētāji, kuri kaut vienā 2022. gada periodā norādījuši ar samazināto 5% PVN likmi apliekamos darījumus, valsts budžetā samaksājuši nodokļus (neieskaitot PVN) apmērā, kas no 2018. līdz 2022. gadam palielinājušies par 8,6 milj. eiro jeb 39%.

Lielākoties tas saistīts ar darbaspēka nodokļu kāpumu, kas nozarē veido vislielāko nodokļa slogu: 2020. gadā 99% no kopējā nodokļu sloga veidoja tieši darbaspēka nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).