Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova, Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Centrālā vēlēšanu komisija bija atteikusies nodot parakstu vākšanai likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredzēja piešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem. Izskatījis lietu tiesas sēdē, Senāts nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai. Senāts nonāca pie secinājuma, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai (kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību), jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības „nulles variantam”, kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts. Likumprojekts neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos...
