#SIF_MAF2021

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? Krīze "sita" atšķirīgi Viena no lielākajām Covid–19 laika krīzes atšķirībām no iepriekšējās ekonomikas krīzes, ko izraisīja globālās finanšu sistēmas krahs 2008. gadā, ir tā, ka pandēmijas ietekme dažādās ekonomikas jomās ir bijusi ļoti atšķirīga un ne visās — negatīva. Daļā nozaru tā ir pat stimulējusi strauju apgrozījuma pieaugumu. Portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā kopumā 39% respondentu atbildējuši, ka viņu uzņēmumā apgrozījums samazinājies (16,7% aptaujāto tas samazinājies ievērojami jeb kritums...

Portāls BilancePLZ trim Latvijas banku ekonomistiem uzdeva četrus jautājumu blokus, aicinot sniegt komentāru par to, kā Latvijas ekonomika izgājusi cauri Covid-19 krīzei pēdējo divu gadu laikā: 1) Kāda kopumā šajā laikā bijusi Latvijas ekonomiskā attīstība, kādi faktori to ietekmējuši, un kāda situācija ir šobrīd? 2) Kāda ir mūsu valsts attīstības dinamika, ja ieliekam to kontekstā ar tuvāko kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas attīstību, kā arī Eiropas Savienību (ES) kopumā? Vai esam spējuši turēt līdzi, apsteigt vai tomēr atpaliekam? Kas ir bijuši galvenie cēloņi, kāpēc dinamika ir tieši tāda? 3) Kāda bijusi valsts un tās atbalsta pasākumu loma Latvijas ekonomikas attīstībā šajā laikā? Vai atbalsts kopumā vērtējams kā pietiekams un efektīvs, vai citur tas bijis lielāks/mazāks? Vai ekonomikas attīstību ietekmējusi arī pērn veiktā nodokļu reforma? 4) Kāda bijusi eksporta loma Latvijas ekonomikas attīstībā šīs Covid-19 pandēmijas laikā? Kādi bijuši krīzes laika izaicinājumi eksporta jomā un vai tos izdevies sekmīgi pārvarēt? Kā mainās eksporta...

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...

Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras 2020. gadā sasniedza mērena Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, vērtējot apdrošināšanas nozares darbības rezultātus. Kopējais prēmiju apjoms 2020. gadā samazinājās par 1,1%, atlīdzības – par 7,1%. Tikai 2021. gada trešajā ceturksnī pēc piecu mēnešu krituma un stagnācijas nozare atgriezās pie izaugsmes ar 2,9% parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu. Iepriekšējos gados Latvijas apdrošināšanas tirgus bija piedzīvojis stabilu 7-11% izaugsmi. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijis 420,3 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 96,2 miljoniem eiro un 1,8% pieaugumu, kam cieši uz pēdām seko veselības apdrošināšana ar 89,3 miljoniem eiro un 8,4% pieaugumu. Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem, kas ir uzrādījis stabilu izaugsmi visā pandēmijas laikā. Atlīdzībās klientiem deviņos mēnešos apdrošinātāji ir izmaksājuši 254,5 miljonu eiro – tas ir par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā šajā laika periodā. Savukārt citas Eiropas valstis Covid-19 pandēmija un valdību rīcība...

Ne visās uzņēmējdarbības jomās Covid–19 krīze ir nozīmējusi darbības sašaurināšanu, apgrozījuma kritumu un galvassāpes. Žurnāla Bilance interviju ciklu ar Latvijas uzņēmējiem par pandēmijas laika pieredzi noslēdzam ar pozitīvu stāstu no nozares, kurai ar kovidu saistītie ierobežojumi veicinājuši tikai ieguvumus, vienlaikus gan arī šajā biznesā viss nav tik vienkārši, kā no malas varētu izskatīties, — saruna ar pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu. Daudziem interneta veikaliem pandēmijas laiks bijis kā medusmaize, jo saraustītā klātienes tirdzniecība vērsusi patērētāju skatienus tiešsaistes virzienā. Kā, sākoties kovida krīzei, to varēja just pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Kā mainījās Svaigi.lv klientu uzvedība, produktu pieprasījums? Pats kovida krīzes sākums mūsu biznesā iezīmējās ļoti skaidri. Tajā pašā dienā, kad valstī pirmoreiz izsludināja ārkārtas stāvokli, mēs uzreiz redzējām izmaiņas mūsu pircēju uzvedībā — sistēmā sāka ienākt daudzi pasūtījumi, viens pēc otra. Tā pavisam noteikti bija reakcija uz nedrošības izjūtu — neviens no mums tobrīd nezināja, kas notiks tālāk. Pasūtījumu...

Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ veic pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā Covid-19 pandēmijas laiks ietekmējis Latvijas uzņēmumu darbību. Aicinām līdz 22. decembrim aizpildīt anonimizētu aptauju (nav jānorāda ne vārds, ne uzņēmuma nosaukums), lai kopīgi gūtu iespējami plašāku un objektīvāku priekšstatu par to, kā krīzes laikā mainījies Latvijas uzņēmumu apgrozījums, kāda bijusi valsts noteikto uzņēmējdarbības ierobežojumu ietekme, kā palīdzējis valsts sniegtais atbalsts un kā biznesu ietekmē jaunā nodokļu reforma. Aptauja pieejama šeit. Projektu “Covid-19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformu ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Aicinām piedalīties aptaujā par Jūsu uzņēmuma Covid-19 pandēmijas laika pieredzi” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2021

Sabiedriskā ēdināšana ir tā nozare, kurā Covid–19 ierobežojumi bijuši publiski visredzamākie — sākot ar izretinātiem galdiņiem līdz ēdienu izsniegšanai tikai līdzņemšanai vai pat slēgtām un bankrotējušām ēstuvēm. Osvalds Pupa ir ēdināšanas uzņēmums, ko izveidojuši vietējie — šefpavārs Oskars Paltiņš un menedžeris Valdis Ērglis. Laika gaitā viņiem izdevies radīt jau piecu ēdnīcu tīklu — četras Rīgā un viena Siguldā. Tiekamies ar abiem uzņēmējiem žurnāla Bilance interviju ciklā, lai skaidrotu, kā krīzes viļņi šūpojuši viņu loloto biznesu un ēdināšanas nozari kopumā. Kāds bija Covid–19 krīzes sākums ēdināšanas nozarē — pirmā pandēmijas ietekme, ar ko saskārās jūsu uzņēmums? Tas sākās pēkšņi. Sākumā ziņas par vīrusa izplatību Ķīnā un citviet pārāk nopietni neuztvērām, jo šķita, ka būs līdzīgi kā ar iepriekšējām epidēmijām, kas Latviju neietekmēja. Taču, kad 2020. gada martā valdība pieņēma lēmumus par ierobežojumiem, sākumā pat nevarējām saprast, kas notiek, — agrāk pusdienlaikā pie durvīm stāvēja apmeklētāju rinda, tagad restorānā vairs bija tikai daži cilvēki......

Šāgada februārī Finanšu ministrija izplatīja ziņu, ka, par spīti Covid–19 pandēmijai un citiem negatīvajiem faktoriem, 2020. gadā kopumā Latvijas eksports spēja nedaudz pieaugt. Viena no Latvijas industrijas un eksporta vadošajām nozarēm ir kokmateriālu apstrāde, un viens no tās flagmaņiem — akciju sabiedrība Latvijas Finieris, kas eksportē 95 procentus saražotā bērza saplākšņa produkcijas uz 70 pasaules valstīm. Lai skaidrotu, kādi izaicinājumi Covid–19 krīzes laikā bijuši jāpārvar eksportētājiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā par pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā šoreiz tiekamies ar AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi. 2020. gada marts — vīruss sasniedz Latviju, bet pasaulē tas plosās jau vairākus mēnešus. Vai šajā laikā Latvijas Finieris jau saskaras ar izmaiņām biznesā? Vai tirgū rodas kādi sarežģījumi — samazinās pieprasījums, apgrūtinās un sadārdzinās loģistikas ķēdes,vai — varbūt tieši pretēji — kokmateriālu, bērza saplākšņa tirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kur viss iet uz augšu? Latvijas Finieris kā eksportējošs uzņēmums tiešām izjuta pandēmijas ietekmi...

2021. gads Latvijas lauku tūrisma un viesmīlības biznesā ir bijis krietni sliktāks nekā 2020. gads, apliecina Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) vadītāja Asnāte Ziemele. Galvenais iemesls šādai situācijai - pērn bija krietni ierobežotākas ceļošanas iespējas braucieniem ārpus Baltijas robežām. "Pērn mēs visi dzīvojām "Baltijas burbulī" un tas ļoti palīdzēja Latvijas lauku tūrisma nozarei, jo cilvēki ceļoja tepat, Latvijas ietvaros. Savukārt šogad tie, kas vēlas ceļot, un ir vakcinēti, dodas uz ārzemēm, tāpēc vietējā piedāvājuma konkurētspēja ir krietni sarukusi. Īpaši tas jūtams pēc siltās sezonas beigām, kad vairs nav ērti ieturēt maltīti ārpus telpām, tāpat ļoti ierobežotas kļūst pasākumu organizēšanas iespējas. Protams, arī šogad ir daļa uzņēmumu, kam veicies ļoti labi, taču to ir daudz mazāk nekā pērn. Šobrīd, rudenī, pat var teikt, ka klientu vairs nav gandrīz nemaz," skaidro A. Ziemele. Šogad krietni samazinājies ne tikai vietējo, bet arī kaimiņzemju - Lietuvas un Igaunijas tūristu skaits, kuri arī lielākoties izvēlējušies baudīt Eiropas...

Kultūras nozare Covid–19 pandēmijas laikā piedzīvojusi vairākus pārbaudījumus. Atkarībā no kultūras žanra to dažādā pakāpē skāruši gan publisko pasākumu ierobežojumi un aizliegumi, gan jaunās nodokļu izmaiņas autoratlīdzību un sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā, kas īpaši aktuālas tieši radošajām personām. Teātra sfērā izteikti iezīmējas šie abi faktori, tāpēc žurnāla Bilance interviju ciklā par Covid–19 pandēmijas un nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā uz sarunu aicinājām Ģertrūdes ielas teātra producenti Maiju Pavlovu. Kādas bija pirmās Covid–19 pandēmijas sekas, ar kurām saskārāties profesionālajā darbībā? Kad 2020. gada martā tika ieviesta ārkārtējā situācija, aizliedzot visus publiskos pasākumus, bija jāatceļ izrādes, jāatmaksā biļešu nauda. Kā tas ietekmēja Ģertrūdes ielas teātra darbību? Situācija tolaik bija ārkārtīgi neskaidra. Mēs nezinājām, kas notiks. Pirmajā brīdī bija liels uztraukums. Spilgtā atmiņā bija palikusi vēl iepriekšējā krīze, tāpēc mūsu pirmā reakcija bija sākt apsvērt, kādas izmaksas — algas un citus izdevumus — varam samazināt. Tāpat sākām domāt rīcības scenārijus situācijā, kad visas norises...

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem. Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste: Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu...

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas - tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei. Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā...

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 16. septembrī lēma, ka nodevu 1 EUR par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā ieviesīs no 2023. gada 1. janvāra. Iepriekš bija plānots to ieviest jau no 2022. gada sākuma. Galīgais lēmums par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā”, kas pieņemti 2019. gada 25. septembrī, vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Izmaiņas noteikumos rosinātas, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem – personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs. Saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne stingru ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei. Šādos apstākļos nepieciešams atbalstīt tūrisma nozares atgūšanos un novirzīt tūristu mītnei pieejamos finanšu līdzekļus darbības atjaunošanai un klientu piesaistei, secina domes komiteja....

Par vienu no pirmajiem upuriem Covid–19 krīzē krita tūrisma joma — starpvalstu robežas tika slēgtas, aviosatiksme ierobežota, "nebūtiskā" ceļošana aizliegta. Šķiet, šajā nozarē būtu jāpaveras vienai vienīgai bēdu ielejai. Tomēr nav tik vienkārši, jo viesmīlības nozare nav homogēna, tajā darbojas dažāda profila uzņēmumi. Par to, kāds šis laiks bijis tiem naktsmītņu saimniekiem, kas orientējas uz vietējo klientu, Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla trešajā intervijā stāsta viesnīcas Roja un restorāna Otra puse vadītāja, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle Zane Vaivode. Daudzas viesnīcas jau no 2020. gada agra pavasara piedzīvoja rezervāciju atcelšanas vilni. Kā Covid–19 krīzes pirmais vilnis skāra viesnīcas "Roja" darbību? Lauku tūrisma biznesā vīrusa sezonalitāte līdz šim spēlējusi mums par labu. Viesnīcu "Roja" mums nav nācies slēgt ne brīdi — kopš atvēršanas 1995. gadā esam izgājuši cauri trim krīzēm. Arī šoreiz nebija sajūtas, ka visa pasaule brūk kopā, drīzāk uztvērām to kā kārtējo izaicinājumu, domājot, ko...

Vienus no skarbākajiem ierobežojumiem pandēmijas laikā nācies piedzīvot mazumtirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. No 2020. gada decembra līdz 2021. gada aprīļa sākumam bija slēgta lielākā daļa klātienes nepārtikas preču veikalu. Kā šādu situāciju biznesā var pārdzīvot? Cik lielā mērā iespējams klātienes tirdzniecību aizstāt ar tirdzniecību attālināti, un cik pilnvērtīgu kompensāciju sniedz valdības piedāvātie atbalsta instrumenti? Par šiem un citiem jautājumiem Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla otrajā intervijā runājam ar būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes locekli Denisu Petrovu. Kādas izmaiņas Covid–19 pandēmijas laiks ieviesa uzņēmuma Kurši ikdienas darba organizācijā? Kā izjutāt krīzes laika ietekmi uz jūsu uzņēmumu un būvmateriālu tirdzniecības jomu kopumā? Šeit jārunā atsevišķi par pirmo pandēmijas vilni 2020. gada pavasarī un otro — pagājušajā ziemā. Pirmajā vilnī būvmateriālu tirdzniecība netika ierobežota, un mēs turpinājām strādāt. Izaicinājums gan bija nepieļaut vīrusa izplatīšanos veikalu darbinieku vidū. Jau pirms valdības ieviestajiem standartiem uzņēmumā bija izstrādāts drošas iepirkšanās koncepts, kas...