EKONOMIKA

Partiju priekšvēlēšanu ekonomikas programmu padziļināta analīze parāda, ka uz 15. Saeimu pretendējošās desmit populārākās partijas (kuras jaunākajos SKDS reitingos pārvar 2%) vieno izpratne par valsts atpalicības un zemas produktivitātes problēmām, tomēr piedāvātie ceļi to risināšanai ir krasā pretstatā. Šajā pārskatā apkopoti galvenie secinājumi par biežākajiem solījumiem, kopīgo un atšķirīgo partiju programmās, kā arī ekonomiskās ideoloģijas orientāciju un to tuvību starp partijām.Kopīgie politikas virzieni un biežākie solījumiRūpīgi izvērtējot partiju piedāvājumus, atklājas viens temats, kas ir ietverts absolūti visu desmit politisko spēku programmās. Tā ir birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana, ko partijas plāno sasniegt gan ar procesu automatizāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu, gan administratīvā sloga noņemšanu vai pat krasu ministriju un ierēdņu skaita cirpšanu.Deviņas partijas savos pieteikumos skar nodokļu politiku, lai gan pieejas variē no krasas nodokļu likmju samazināšanas līdz pilnīgai sistēmas stabilitātei un prognozējamībai.Tāpat gandrīz visas (9) partijas uzsver pētniecību, inovāciju, augstas pievienotās vērtības lomu ekonomikā, tam seko automatizācijas un mākslīgā intelekta attīstība...

Lai arī līdz nākamā gada budžeta izveidei un iesniegšanai Saeimā ir palicis mazāk nekā mēnesis (plānots, ka tam jānotiek 15. oktobrī), tieši šis laiks solās būt karsts. No vienas puses, valdībai ir jāsamazina izdevumi un jāizvairās no lielās kritikas, ka pūliņi ir pārlieku mazi un valsts parāds tik aug, no otras puses – jādabū līdzekļi, lai nodrošinātu ne tikai aizsardzības vajadzības, bet arī kaut nedaudz apmierinātu neapmierinātās sabiedrības grupas un skaļākās partijas saņemtu vēl papildu plusus nākamā gada parlamenta vēlēšanās, darot „labos” darbus šajā pirmsvēlēšanu laikā. Patlaban iezīmējas trīs prioritātes, par ko vienojušās visas pie varas esošās partijas un kuras būtu grūti arī neatbalstīt valstiski domājošai opozīcijai, proti – papildu līdzekļi ir jāatvēl aizsardzībai, tāpat arī demogrāfijas problēmu risināšanai un izglītībai – konkrēti vienam pasākumam „Programma skolā”. Taču tas ir arī viss, par ko līdz šim, šķiet, izdevies vienoties. Tālākais sabiedrības un politiķu tirgus jau var noritēt daudz emocionālāk....

Žurnāla Bilance pētījuma ietvaros gandrīz gada garumā analizēta desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskā situācija, attīstības iespējas un šķēršļi, vietvaru plāni un īstenotā rīcība. Laiks apkopot galvenos secinājumus. Kuras valstspilsētas aktīvi izmanto savas iespējas un kuras — nīkuļo vai «peld pa straumi»? Kuras ir kopīgās un kuras — atšķirīgās iezīmes valstspilsētu ekonomiskās attīstības profilā, un kā iespējams risināt galvenos izaicinājumus, raugoties arī no valsts mēroga plānošanas viedokļa? Atjaunoti skvēriņi vēl nenozīmē sekmīgu attīstību Braukājot pa Latviju un aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur ārpus Rīgas notiek strauja attīstība. Reiz neapstrīdamo čempioni pilsētvides sakārtotības ziņā — Ventspili — nu jau gandrīz panākušas Valmiera, Kuldīga, strauji tuvojas Liepāja, taču arī citviet — no Ogres līdz Daugavpilij notikusi vērienīga ielu atjaunošana, jaunu un modernu sabiedrisko ēku būvniecība, publisko laukumu un parku labiekārtošana utt. Taču šis progress lielā mērā panākts, ieguldot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Protams,...

Žurnāla Bilance pētījums gandrīz gada garumā ir sniedzis ieskatu desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskajā situācijā, analizējot to attīstības iespējas, šķēršļus, kā arī vietvaru plānus un rīcību. Aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur notiek strauja attīstība. Redzam atjaunotas ielas, jaunas sabiedriskās ēkas un labiekārtotus laukumus. Taču šis vizuālais iespaids lielā mērā radīts, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Taču šis vizuālais izrāviens ne vienmēr nozīmē patiesu ekonomisko izaugsmi. Kad ES fondu naudas plūsma samazināsies, pilsētu spēja turpināt attīstību būs vēl vairāk atkarīga no pašu uzņēmējdarbības izaugsmes. Pētījumā kā aktīvākās un veiksmīgākās valstspilsētas sevi apliecinājušas Valmiera, Liepāja un Ventspils. To panākumus pierāda gan ekonomiskie rādītāji, gan mērķtiecīga vietvaru rīcība investīciju piesaistē un ražotņu attīstībā. Ir arī pilsētas, kas vēl tikai sāk mosties vai cenšas pārlauzt nelabvēlīgu iepriekšējo gadu mantojumu. Tādas ir, piemēram, Daugavpils un Rīga. Ekonomiski ļoti netipiskā Rēzekne, par spīti grūtiem apstākļiem un finanšu problēmām, raksturojama...

Nokļūšana no attālāka novada stūra līdz tā centram vai tuvākajai valstspilsētai, vai uz galvaspilsētu Rīgu — ne vienam vien pagastos mītošajam sagādā pamatīgas neērtības. Izaicinājums ir ne tikai nokļūt ar sabiedrisko transportu līdz ārstam, skolām vai pašvaldību iestādēm. Nepieejama vai ierobežota satiksmes infrastruktūra reģionos rada problēmas ar darbaspēku. Rezultātā — nepietiekamas investīcijas un zema uzņēmējdarbības aktivitāte, kas savukārt atstāj sekas arī uz vietvaras ieņēmumiem un iespējām uzlabot dzīvi vietējiem ļaudīm. Transporta sistēma ir būtiska valsts ekonomikas attīstībai, īpaši ņemot vērā valsts reģionālo struktūru un iedzīvotāju mobilitātes paradumus. Diemžēl Latvijā tā nebūt nav optimāla — jauni ceļi Latvijā top maz, joprojām daudz ir ar grants segumu, naudas ceļu uzturēšanai un remontam pietrūkst un tāpēc ceļu kvalitāte pasliktinās. Arī dzelzceļa attīstību grūti nosaukt par strauju. Jauni elektrovilcieni ir, bet paaugstināto peronu joprojām daudzās stacijās nav. Kad būs ātrvilcienu satiksme Rail Baltica maršrutā un kur galu galā tie piestās, braucot cauri Latvijai, nav skaidrs....

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī pašu vietvaru iesaistei civilās aizsardzības stiprināšanā būs jāpalielina, tāpat augs arī konkurence gan par investīcijām, gan par cilvēkresursiem. Latvijas valstspilsētas ar galvaspilsētu Rīgu priekšgalā ir svarīgas trofejas politiskajās cīņās, jo spēj nodrošināt partijām labu tramplīnu jau uz parlamenta vēlēšanām (vai arī nogremdēt, ja neizdodas solījumus izpildīt). Lai arī lielā ģeopolitiskā un...

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai Latvijā, secinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK aicina "pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai". Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību" un Finanšu ministrijas (FM) "Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam Progresa ziņojums" Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. LDDK norāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem pirmajā ceturksnī joprojām nav publiski pieejami, līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā. Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi, un pašreiz, redzot tendences vilcināšanos pielāgot un mainīt valsts budžeta tēriņu paradumus, rodas šaubas par valdības spēju sasniegt pašu izvirzītos mērķus, norāda LDDK. LDDK ieskatā, tā vietā, lai vienotos par konkrētiem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem, EM piedāvā vīziju, kas nav nedz datos pamatota, ne saskaņā ar spēkā esošiem nozaru attīstības dokumentiem....

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Ko atklāj datu spogulis Rīgas, Viļņas un Tallinas ekonomisko datu salīdzinājums atklāj Rīgai neglaimojošu ainu. Baltijas centrālā un līdz šim arī lielākā pilsēta ekonomiski atpaliek no konkurentēm jau ilgstoši. Salīdzināt triju galvaspilsētu datus tieši pilsētu robežās saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) griezumā nav iespējams, jo Lietuvas Statistikas pārvalde neapkopo (vai vismaz nepublisko) datus par Viļņas pilsētas IKP. Šajā kontekstā salīdzinājums iespējams tikai starp Rīgu un Tallinu. Tas atklāj, ka no 2014. gada abu pilsētu dinamika mazliet svārstījusies, Rīgai «pieraujot» vistuvāk Tallinai 2015. un 2021. gadā, kad tās IKP uz iedzīvotāju pārsniedzis 82% no Tallinas IKP uz iedzīvotāju,...

Žurnāla Bilance valstspilsētu ekonomikas pētījumu ciklā dodamies uz mūsu pašu galvaspilsētu – Rīgu. Pilsētu, kas Latvijas mērogā ir nepārprotams ekonomikas līderis, bet, ja skatāmies adekvātā svara kategorijā - Baltijas kontekstā, Rīga ir pamatīgi atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētām, un pagaidām nav manāmas tendences, ka šī atpalicība varētu sākt mazināties. Spilgti par to runā skaitļi. 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu Rīgas iedzīvotāju bija nedaudz virs 31 000 eiro, kamēr Tallinā un Viļņā tas bija ap 40 000. Salīdzinājumā ar Tallinu, Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd veido tikai 78%. Tas ir identisks rādītājs kā 2014. gadā – tātad progresa nav. Savukārt no Viļņas pa šo laiku esam pamatīgi atpalikuši, jo vēl 2015. gadā Rīgas IKP uz iedzīvotāju bija gandrīz līdzvērtīgs Viļņai. Situācija kļūst vēl skarbāka, ja skatāmies uz IKP pēc pirktspējas paritātes. Šis rādītājs, kas ņem vērā cenu līmeņu atšķirības, ir viens no objektīvākajiem labklājības...

Bilances valstspilsētu ekonomikas pētījumā dosimies uz Kurzemes piekrasti, uz pilsētu, kuras ekonomiskā ainava pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu transformāciju. Tā ir Liepāja – pilsēta ar bagātu vēsturi un ambicioziem nākotnes plāniem. Vēl nesen Liepājas ekonomika bija cieši saistīta ar smagās metalurģijas gigantu – Liepājas Metalurgu. Iebraucot pilsētā no Rīgas šosejas puses, nereti pirmā vizuālā zīme bija rūpnīcas iespaidīgie skursteņi, no kuriem reizēm pacēlās sarkanīgi dūmi. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga veiksmīga darbība tieši vai netieši ietekmēja 25% Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja vismaz 0,5%. Liepājas Metalurga varenības stāsts piedzīvoja dramatisku sabrukumu 2013. gadā, kad uzņēmums cieta gandrīz 150 miljonu eiro lielus zaudējumus. Lai gan kādu laiku tas vēl turpināja eksistēt maksātnespējas procesā un tika mēģināts to revitalizēt, nopietnu ekonomisko ietekmi tas vairs neradīja. Interesanti, ka Liepājas iekšzemes kopprodukta oficiālajā statistikā šī notikuma sekas gandrīz nemaz neparādījās. Izskaidrojums ir vienkāršs – Liepājas Metalurgs...

Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas. Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas novirzīšana civilajai aizsardzībai, piemēram, kaut vai patvertņu izveidošanai, tās īpaši neaizraujas. Jā, nauda sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēta, taču realitātē tas nozīmē, ka lauvas tiesa aiziet pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Taču, ņemot vērā pēdējā laika straujās starptautiskās politikas pārmaiņas un Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, apņemšanos daudz būtiskāk stiprināt savu...

Liepājai — vēju pilsētai starp jūru un ezeru — allaž piemitis īpašs šarms gan dabas, gan arhitektūras un kultūras dzīves dēļ. Šis šarms vienmēr vilinājis ļaudis, un uz Liepāju labprāt pārceļas tie, kas var strādāt attālināti un kuriem nav būtisks galvaspilsētas tuvums. Iespējams, uz Liepāju pārceltos vēl vairāk cilvēku, taču jautājums, kā parasti, ir par, pirmkārt, darba (un atalgojuma) iespējām, otrkārt, dzīvojamā fonda pieejamību. Bilances valstspilsētu pētījuma priekšpēdējā pilsētu apskatā zem lupas liekam Latvijas trešo apdzīvotāko pilsētu — Liepāju. Liepājas Metalurga spožums un posts Līdzīgi kā Valmieras un Valmieras stikla šķiedras gadījumā, Liepājas ekonomika ilgstoši tika asociēta ar smagās metalurģijas flagmani Liepājas Metalurgs, kura iespaidīgo skursteņu izverstie sarkanīgie dūmi nereti bija arī pirmais vizuālais iespaids, iebraucot Liepājā no Rīgas šosejas puses. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga sekmīga pastāvēšana tieši vai netieši ietekmē ceturtās daļas Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja ap pusprocentu1 (Liepājas dome norāda,...

Ja kopējais valsts parāds 2024. gada nogalē sasniedza teju 18 miljardus eiro, tad, skatoties jau nedaudz sīkāk, pašvaldību līmenī — teju divi miljardi eiro ir aizdoti (izsniegti aizņēmumi un izsniegtie galvojumi) desmit lielākajām Latvijas pilsētām, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Patlaban vislielākos parādos slīkst Rēzekne (aizņēmuma apjoms uz vienu pilsētas iedzīvotāju), kur pērnā gada maijā sākās arī pilsētas finanšu stabilizācijas process un ir skaidrs, ka kādu laiku ar lielu vēzienu projektus realizēt vairs neizdosies. Savukārt vismazāk naudas šobrīd parādā ir Ventspils, un tas pilsētai dod iespēju finansiāli elpot daudz brīvāk. Izvērtēt — cik veiksmīgi pašvaldības ir aizņēmušās līdzekļus un vai šī nauda ir sasniegusi galveno mērķi, proti, veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir visai sarežģīti. Latvijā pašvaldību finanšu uzraudzību veic Finanšu ministrija (FM), kura galvenokārt vērtē, vai tērēts netiek par daudz. Taču, kur šo naudu investēt, ir jau vietējo cilvēku ievēlēto pašvaldību deputātu atbildība, un to vērtēt neviens īpaši nevēlas — vietvaras...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid-19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi - 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju ieņem 6. vietu Latvijā,...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Kad zelta laikmets beidzas Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid–19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi — 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju...