#SIF_MAF2022

Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina gan par pozitīvām, gan mazāk iepriecinošām sekām, kādas pēdējā gada ekonomiskie satricinājumi atstājuši uz Latvijas tautsaimniecību. Inflācijas pieauguma temps Latvijā turpina strauji samazināties, aprīlī mēneša laikā cenām palielinoties tikai par 0,3%, bet gada inflācijai sarūkot līdz 15,1%, salīdzinot ar 17,3% iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas mazināšanos nosaka, pirmkārt, energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, bet aprīlī, sekojot pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumam, sākušas stabilizēties arī pārtikas cenas Latvijā, un kopējo nelielo cenu pieaugumu mēneša laikā noteikušas galvenokārt sezonālās apģērbu un apavu cenu svārstības. Gada griezumā cenu pieaugums pagaidām vēl saglabājies augsts,...

Pasaules, tostarp Latvijas, ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem satricinājumu viļņiem. Covid–19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja energoresursu sadārdzināšanās un vispārējs cenu pieaugums, kā arī negatīvu ietekmi radījis Krievijas karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada vasaras esam sekojuši līdzi ekonomisko procesu attīstībai, intervējot ekspertus, uzņēmumu nozaru asociāciju vadītājus un politiķus par krīžu radīto ietekmi uz biznesa ikdienu, vēlamajiem risinājumiem un tālākās attīstības prognozēm. Laiks apkopot bilanci — kā Latvijai līdz šim izdevies pārdzīvot Ukrainas kara un inflācijas laiku? Kas no sagaidāmā piepildījies, kas — ne, kā izdevies tikt galā ar sarežģījumiem? Kara un sankciju ietekme Pagājušā gada februārī...

Pasaules un Latvijas ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem lielu satricinājumu viļņiem. Covid-19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja inflācija un karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada vasaras esam sekojuši līdzi ekonomisko procesu attīstībai, intervējot ekspertus, uzņēmumu nozaru asociāciju vadītājus un politiķus par krīžu radīto ietekmi uz biznesa ikdienu, vēlamajiem risinājumiem un tālākās attīstības prognozēm. Laiks apkopot bilanci. Kā Latvijai līdz šim izdevies pārdzīvot Ukrainas kara un inflācijas laiku? Kas no sagaidāmā piepildījies, kas - ne, un kā izdevies tikt galā ar sarežģījumiem? Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojušās sankcijas ekonomiku ietekmēja vairākos veidos. Viens no tiem -...

2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies. Savukārt autopārvadājumu jomā, par spīti Krievijas sāktajam karam Ukrainā un tam sekojošajām sankcijām, kritums bijis neliels un kopējie apjomi aizvien krietni lielāki nekā 2021. un 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 102,6 milj. t kravu, par 1,3 % mazāk nekā pirms gada un par 1,3 % vairāk nekā 2020. gadā, bet par 13,1 % mazāk nekā 2019. gadā, vēstī CSP. Tieši ar autotransportu 2022. gadā pārvadāti 80,9 milj. t kravu, kas bijis par 0,8 % mazāk nekā iepriekšējā...

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek? Kādu mērķi esam izvirzījuši sev tuvākajos gados? Kas jādara, lai to sasniegtu? Žurnālā “Bilance” kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu biznesa nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju vadītājus. Projekta noslēdzošajā intervijā žurnāla aprīļa numurā tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni, lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju izceltajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, un kuru risināšana atrodas tieši Ekonomikas ministrijas pārziņā. Lai izdotos būtiski samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas ekonomikas gada pieauguma temps būtu jāpalielina no ierastajiem 2-3 procentiem līdz apmēram pieciem procentiem gadā. Šādu...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Sāksim ar situācijas fiksāciju. Kāda Ekonomikas ministrijas skatījumā pašlaik ir Latvijas ekonomikas konkurētspēja un kas ir galvenie šīs situācijas cēloņi — Baltijas, Ziemeļeiropas reģiona un Eiropas Savienības (ES) kontekstā? Svarīgākajos rādītājos, tādos kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, eksportspēja, produktivitāte, esam sliktākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija. Ir jāapzinās, kur esam,...

Ilgi tapušais un sen gaidītais valsts budžets 2023. gadam daudzās nozarēs diemžēl atnesis vilšanos. Kārtējo reizi līdzekļu pietrūcis veselības aprūpei, un vienlaikus pietiekams atbalsts budžetā nav arī valdības deklarētajam mērķim - ekonomikas transformācijai un izrāvienam. Kamēr Finanšu ministrija vēl nav gatava runāt par jauno nodokļu politiku, pie kuras diskusijas tikai šobrīd sākušās, žurnāla Bilance marta numurā uz sarunu gan par nodokļiem, gan budžetu, gan priekšnoteikumiem ekonomikas izaugsmei aicinājām opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu. Žurnāla Bilance interviju ciklā uzņēmēji nereti uzsvēruši, ka viena no galvenajām Latvijas...

Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā jaunievēlētās opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa...

Par vienu no galvenajām Latvijas ekonomikas atpalicības problēmām tiek uzskatīta uzņēmumu vājā kreditēšana (šis faktors vien samazina ekonomikas izaugsmi par ~0,8% no IKP ik gadu, pēc Latvijas Bankas dažus gadus seniem aprēķiniem). Vai valstij iespējams ko darīt? Piemēram, radīt instrumentus, kas stimulētu banku motivāciju kreditēt (līdzīga pieredze ir citās valstīs)? Finanšu ministrija (FM) atbildē portālam BilancePLZ norāda, ka no valsts puses kreditēšanas situāciju varot ietekmēt tikai ar ļoti netiešiem, vispārējiem paņēmieniem: "Komercbanku vietā nevaram pieņemt lēmumu, kreditēt vai nē un ar kādiem nosacījumiem. Tas ir pašu komercbanku darbības stratēģijas jautājums. Tas, ko varam darīt no valsts puses, ir: aktivizēt konkurenci...

Ziemas apkures sezona, par kuru vēl rudenī uzņēmējiem nebija nekādas skaidrības, šobrīd ir jau pusē. Vai energoresursu dārdzība šoziem kavē Latvijas uzņēmumu darbību? Kā biznesu ietekmē makroekonomiskie procesi, un galu galā - kas jādara, lai Latvija neturpinātu nīkuļot, bet beidzot sāktu panākt Lietuvu un Igauniju? Žurnāla “Bilance” februāra numurā - intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti. Enerģētikas jomā drūmākie prognožu scenāriji nav piepildījušies. Lai gan tie ir dārgi, energoresursu pietiek un uzņēmumiem nav nācies apturēt ražošanu. Turklāt, kā stāsta Andris Bite, daudzi uzņēmumi spējuši īsā laikā pāriet uz alternatīvu resursu izmantošanu - piemēram, dabasgāzes vietā sākot...

Žurnāla Bilance pētniecisko interviju sērijā žurnāla 2022. gada septembra numurā varējāt lasīt interviju ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski — toreiz uzņēmēji vēl bija neziņā, vai gaidāmajā apkures sezonā nepietrūks energoresursu, kā attīstīsies inflācijas spirāle un vai sagaidāms patēriņa un ekonomikas kritums. Tagad daļai atbilžu uz šiem jautājumiem jābūt skaidrākai, tāpēc tiekamies ar otras lielās Latvijas darba devēju organizācijas — Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Andri Biti. Runājam arī par to, kā Latvijas ekonomiku beidzot padarīt konkurētspējīgu Baltijas reģionā, kā LDDK vērtē jauno likumdošanas iniciatīvu piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt nodokļu uzrēķinus uzņēmumos...

Lai gan Eiropas Savienība decembrī piemēroja jau devīto sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai, un daudzi Latvijas uzņēmēji uzsver, ka jebkādu sadarbību ar šīm valstīm pārtraukuši, makroekonomikas dati rāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju būtiski nemainās. Lai gan uzņēmumu skaits, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, tiešām ir krietni samazinājies, tomēr naudas vērtības izteiksmē eksports un imports saglabājas apmēram tādā pašā līmenī kā pirms kara Ukrainā sākuma. Neraugoties uz Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, Krievija 2022. gada novembrī aizvien bija Latvijas trešais lielākais eksporta partneris, kā arī sestais lielākais importa partneris (attiecīgi 6,1% un 3,6% no kopapjoma). 2022. gada novembrī eksports...

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti — tā nodrošina, lai viss valsts sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Degvielas cenas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā rezultātā piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā jaunā realitāte mainījusi situāciju nozarē? Vai tirdzniecība ar austrumu kaimiņiem tiešām apstājusies? Vai sankcijas nozarē nesušas tikai negatīvus efektus? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko. Kā pārvadājumu nozari ietekmēja Covid–19 pandēmijas laiks? 2020. gada vasarā medijos sacījāt, ka pārvadājumu kritums sasniedzis 30–40%...

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti - tā nodrošina, lai viss sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā dēļ piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā autopārvadājumu nozare adaptējas jaunajos apstākļos? Žurnāla “Bilance” janvāra numurā sarunājamies ar Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko. Kā izrādās, sankcijas tranzīta jomā strādā daudzšķautņaini un uz Latvias uzņēmumiem tām nebūt nav tikai negatīvs efekts. Nozarē šogad piedzīvoti visai pretrunīgi procesi. No vienas puses, sankciju noteiktie tirdzniecības ierobežojumi samazinājuši no Eiropas uz...

Gandrīz ikvienā sarunā par to, kā Latvijai kļūt bagātai un labklājīgai valstij, neizbēgami tiek piesaukts eksports. Eksports, inovācijas, augstas pievienotās vērtības ražošana, pozitīva ārējās tirdzniecības bilance - tie visi ir svarīgi faktori, kas liecina, uz cik stipriem pamatiem būvēta valsts ekonomika. Kā Latvijai veicies attīstīt šīs jomas un kādu ietekmi uz tām atstājušas pēdējo gadu krīzes? Par to žurnāla BILANCE decembra numurā saruna ar Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Tiknusu. Pirmajā, paviršajā acu uzmetienā varētu šķist, ka Latvijas eksportējošajiem uzņēmējiem veicas itin labi. Eksporta kopapjoms jau vairākus gadus ir audzis. Tomēr, ieskatoties dziļāk, optimisms diemžēl...