2022. gada 15. martā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai noteiktu patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos. Likumā tiek precizētas un stiprinātas normas, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību neatbilstošu preču iegādes gadījumā. 

Kopumā grozījumi veicinās ātrāka digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprinās patērētāju tiesības un atvieglos pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem, vebinārā skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktora vietniece Inta Bērante–Sukaruka.

Iestrādā trīs direktīvas

Likuma grozījumi tika izstrādāti, lai nacionālajos tiesību aktos pārņemtu trīs direktīvas:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 19 99/44/EK;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva (ES) 2019/2161 , ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā attiecas uz tām precēm un pakalpojumu rezultātā izgatavotajām lietām, kuras ir iegādātas no 15. marta. Likuma panti, kas attiecas uz pakalpojumiem, šoreiz netika grozīti.

Savukārt PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa brīdināja, ka jau pašlaik Eiropas Savienībā tiek radīta nākamā direktīva. Ņemot vērā zaļo kursu un cilvēku vēlmi, lai preces būtu ilgāk lietojamas, remontējamas, top jauni noteikumi, kuru galvenais mērķis ir sasniegt, lai ražotu ilgtspējīgākas preces, lai pāragri preces nebūtu jāmet ārā. Veicinot to, lai patērētāji izvēlētos ilgizturīgas preces, tiks ieviesti ilgizturības rādītāji daļai preču.

Atsevišķs regulējums digitālajām precēm

Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir papildināts ar vairākām jaunām definīcijām, piemēram, saderība, funkcionalitāte, sadarbspēja, ilgizturība, integrēšana.

Īpašu vērību I. Bērante–Sukaruka pievērsa tam, ka atsevišķs regulējums ir noteikts precēm, kas satur kādu digitālo elementu, bez kura prece nespēj pildīt savu funkciju. Piemēram, tie ir viedtelefoni, viedpulksteņi, gudrie televizori u.c.

Likums nosaka, ka par preci uzskatāms digitālais saturs kopā ar materiālo datu nesēju un jebkādi materiāli kustami priekšmeti, kas ietver digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai ir savstarpēji saistīti ar to tādā veidā, ka minētā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesība neļautu precēm pildīt savas funkcijas.

Pagarina laiku līdz gadam

Būtiskas izmaiņas ir skārušas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. pantu — laika termiņš no sešiem mēnešiem pagarināts līdz vienam gadam. Tagad likums nosaka: Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas gada laikā pēc preces piegādes, uzskatāms, ka tā bija preces, tai skaitā preces ar digitāliem elementiem, piegādes brīdī, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.

Tas nozīmē, ka gada laikā patērētājam nav jāveic ekspertīzes, lai pierādītu, ka prece ir nekvalitatīva. Bet pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums šī gada laikā pierādīt, ka prece ir atbilstoša līguma noteikumiem.

Digitālajai precei — divi gadi

Līdzīgs noteikums ir arī precei ar digitālo saturu. Likums nosaka, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, kas atklājusies divu gadu laikā kopš piegādes brīža, ja digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde paredzēta pastāvīgi noteiktā laikposmā.

Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kurš tirgo preci ar digitālo elementu, ir pienākums pierādīt, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir atbilstošs visā tā pastāvīgās piegādes laikposmā.

Subjektīvās prasības

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā saistībā ar preču atbilstību līguma noteikumiem ir noteikti 14. pantā.

Jāpiebilst, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 19 99/44/EK, iedala divu veidu prasības attiecībā uz atbilstību — subjektīvās un objektīvās.

Subjektīvās prasības attiecībā uz atbilstību ir šādas:

• atbilst pārdošanas līgumā noteiktajam aprakstam, veidam, daudzumam un kvalitātei, un tām piemīt līgumā noteiktā funkcionalitāte, saderība, sadarbspēja un citas iezīmes;
• ir derīgas jebkuram konkrētam nolūkam, kuram patērētājs tās pieprasa, kuru patērētājs ir darījis zināmu pārdevējam, vēlākais, pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī un attiecībā uz kuru pārdevējs ir sniedzis piekrišanu;
• tiek piegādātas ar visiem piederumiem un instrukcijām, tostarp uzstādīšanas instrukciju, kā noteikts pārdošanas līgumā;
• tiek piegādātas kopā ar atjauninājumiem, kā noteikts pārdošanas līgumā.

Objektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

Savukārt direktīvā noteiktās objektīvās prasības attiecībā uz atbilstību ir šādas:

• tās ir derīgas nolūkam, kādam parasti tiktu izmantotas tāda paša veida preces, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jebkādus spēkā esošus Savienības un valsts tiesību aktus, tehniskos standartus vai, ja šādu tehnisku standartu nav, piemērojamus nozarei specifiskus rīcības kodeksus;
• attiecīgā gadījumā tām ir tāda parauga vai modeļa kvalitāte un tās atbilst šāda parauga vai modeļa aprakstam, kuru pārdevējs ir darījis pieejamu patērētājam pirms līguma noslēgšanas;
• attiecīgā gadījumā tās tiek piegādātas kopā ar tādiem piederumiem, tostarp iepakojumu, uzstādīšanas instrukcijām vai citām instrukcijām, kādus pircējs var pamatoti sagaidīt saņemt;
• tās ir tādā kvantitātē un tām piemīt tādas īpašības un citas iezīmes, tostarp attiecībā uz ilgizturību, funkcionalitāti, saderību un drošumu, kādas parasti ir raksturīgas tāda paša veida precēm un kādas pircējs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču veidu un jebkādu publisku paziņojumu, ko sniedzis pārdevējs vai citas personas, tostarp ražotājs, iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegts pārdevēja vai šādu personu vārdā, jo īpaši preču reklāmā vai marķējumā.

Precei jāatbilst sniegtajam aprakstam

Apvienojot direktīvā norādītās subjektīvās un objektīvās prasības attiecībā uz atbilstību, ir izstrādāts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14. pants.

14. panta pirmā daļa nosaka, ka pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, lai prece:

• atbilst sniegtajam preces aprakstam, norādītajam preces veidam, daudzumam un kvalitātei, kā arī funkcionalitātei, saderībai, sadarbspējai un citām iezīmēm;
• ir derīga mērķiem, kādiem patērētājs izvēlējies preci un kādus norādījis pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ne vēlāk kā līguma slēgšanas brīdī, un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir apstiprinājis preces derīgumu šiem mērķiem;
• ir piegādāta ar visiem norādītajiem piederumiem un lietošanas pamācībām, tai skaitā par uzstādīšanu;
• tiek piegādāta kopā ar līgumā paredzētajiem atjauninājumiem;
• ir derīga mērķiem, kādiem šāda veida preces parasti tiek izmantotas, attiecīgajā gadījumā ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, standartus vai, ja tādu nav, piemērojamos attiecīgo nozaru labās prakses kodeksus;
• atbilst pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajam preces parauga aprakstam un kvalitātei;
• ir piegādāta ar tādiem piederumiem, iepakojumu un pamācībām, kādas patērētājs var pamatoti gaidīt;
• ir norādītajā daudzumā, un tai piemīt īpašības un izpildījums, tai skaitā attiecībā uz ilgizturību, funkcionalitāti, saderību un drošību, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preces raksturu un jebkurus, īpaši reklāmā vai preces marķējumā sniegtus, pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai citu piegādes ķēdē iesaistīto saimnieciskās darbības veicēju publiskos paziņojumus.

Prasības precei ar digitālo elementu

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14. panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka attiecībā uz precēm ar digitālajiem elementiem pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka patērētājs tiek informēts un prece viņam tiek piegādāta ar tādiem atjauninājumiem, tai skaitā drošības atjauninājumiem, kādi nepieciešami, lai saglabātu preces atbilstību noteiktā laikposmā.

Ja patērētājs saprātīgā termiņā neinstalē šā panta trešajā daļā minētos atjauninājumus, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par neatbilstību, kuru rada tikai attiecīgā atjauninājuma trūkums, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

• pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs bija informējis patērētāju par atjauninājuma pieejamību un par tā neinstalēšanas sekām;
• iemesls tam, ka patērētājs atjauninājumu neinstalēja vai instalēja nepareizi, nebija trūkumi patērētājam sniegtajās instalēšanas instrukcijās.

Komercgarantija

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 16. pants nosaka, kas ir komercgarantija (ir mainījies nosaukums no garantijas uz komercgarantiju).

Komercgarantija ir ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apsolījums atmaksāt patērētājam par preci samaksāto naudas summu, apmainīt pret atbilstošu preci, bez atlīdzības novērst preces neatbilstību, veikt ar tās funkciju uzturēšanu saistītas darbības jebkādā veidā, ja prece neatbilst specifikācijām, vai veikt citas darbības, ja prece neatbilst komercgarantijā vai reklāmā sniegtajam aprakstam, kas ir pieejams līguma slēgšanas brīdī vai pirms līguma slēgšanas.

Komercgarantiju patērētājam nodrošina pastāvīgajā informācijas nesējā ne vēlāk kā preču piegādes brīdī.

Komercgarantijā skaidri norādāmi nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz komercgarantiju — komercgarantijas termiņš, komercgarantijas devēja nosaukums, preču nosaukumi, uz kurām komercgarantija attiecas. Jānorāda arī tas, ka patērētājam ir noteiktas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, kur garantija bija noteikta kā bezmaksas apsolījums, tagad likumā vairs nav vārda "bezmaksas", kas nozīmē to, ka komercgarantijas var tikt izsniegtas arī par maksu.

Svarīgi komercgarantijas nosacījumi

Ja komercgarantija neatbilst šiem noteikumiem, tas neietekmē komercgarantijas derīgumu.

Komercgarantija ir saistoša tās devējam atbilstoši tās nosacījumiem un attiecīgajā reklāmā sniegtajai informācijai, kas ir pieejama līguma slēgšanas brīdī vai pirms līguma slēgšanas.

Ja ražotājs devis precei komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, ražotājam ir pienākums nodrošināt preces neatbilstības novēršanu vai preces apmaiņu atbilstoši 28. pantam visā šajā laikposmā. Ražotājs var patērētājam piedāvāt labvēlīgākus nosacījumus.

Patērētājs izvēlas

Izmaiņas ir skārušas arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28. pantu.

28. panta otrās daļas grozījumos pastiprināts tas, ka tieši patērētājs izvēlas, ko dara ar līgumam neatbilstošu preci — vai nu maina, vai novērš neatbilstības.

Likumā iekļauta jauna 28. panta 3.¹ daļa, kas nosaka: pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var atteikties novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem vai veikt preces apmaiņu, ja tas nav iespējams vai radītu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izmaksas, kas nav samērīgas, ņemot vērā preces vērtību bez neatbilstības un neatbilstības nozīmību.

Jāatceras, ka šāds atteikums ir jāpamato, norādīja I. Bērante– Sukaruka.

28. panta ceturtā daļa ir papildināta ar vienu teikumu, kas nosaka, ka patērētāja pienākums ir nodot preci pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam neatbilstību novēršanai vai apmaiņai. Ar šo papildinājumu ir novērsts tas, ka patērētāji itin bieži atsakās nodot preci pārbaudes veikšanai.

Cenas samazinājums

28. panta piektā daļa nosaka gadījumus, kad patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs samērīgi samazina preces cenu vai atceļ līgumu un atmaksā par preci samaksāto naudas summu. Tie ir šādi gadījumi, ja:

• pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saprātīgā termiņā nav novērsis preces neatbilstību līguma noteikumiem vai nav preci apmainījis pret līguma noteikumiem atbilstošu, nav ievērojis šā panta devīto un vienpadsmito daļu vai atteicies to darīt;
• neraugoties uz pārdevēja centieniem, preču atbilstība joprojām nav nodrošināta;
• neatbilstība ir tik nozīmīga, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma atcelšanu;
• pārdevējs ir paziņojis vai no apstākļiem ir skaidri redzams, ka pārdevējs nenovērsīs preču neatbilstību vai nenodrošinās to apmaiņu saprātīgā termiņā vai neradot būtiskas neērtības patērētājam.

28. panta 5.¹ daļa nosaka, ka cenas samazinājums ir proporcionāls preču vērtības samazinājumam salīdzinājumā ar vērtību, kāda precēm būtu atbilstības gadījumā. Samazinot cenu vai atceļot līgumu un atmaksājot patērētājam par preci samaksāto naudas summu, var tikt ņemts vērā preces nolietojums vai labums, kādu patērētājs guvis, lietojot preci, un par kādu līgumslēdzējas puses ir vienojušās.

Var prasīt līguma atcelšanu

28. panta sestajai daļai ir pievienots teikums, ka pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka preces neatbilstība ir maznozīmīga.

28. pants ir papildināts ar 6.¹, 6.² un 6.³ daļu.

6.¹ daļa nosaka, ka patērētājs ir tiesīgs prasīt līguma atcelšanu, par to paziņojot pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

Savukārt 6.² daļa paredz: ja konstatēta neatbilstība tikai attiecībā uz kādu no precēm, kas piegādātas saskaņā ar līgumu, un ir pamats prasīt līguma atcelšanu atbilstoši šim pantam, patērētājs ir tiesīgs prasīt līguma atcelšanu vai nu tikai attiecībā uz neatbilstošajām precēm, vai arī attiecībā uz jebkurām citām precēm, kuras viņš ir iegādājies kopā ar neatbilstošajām precēm, ja nevar pamatoti gaidīt, ka patērētājs paturēs tikai atbilstošās preces.

Šī panta daļa attiecas uz precēm, kuras nopērk, lai būtu komplekts, skaidroja PTAC pārstāve. 

6.³ daļa nosaka: ja patērētājs ir pieprasījis, lai līgums tiktu atcelts, patērētājs uz pārdevēja rēķina atdod pārdevējam preces un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atmaksā patērētājam par precēm samaksāto naudas summu brīdī, kad tiek saņemtas preces vai kad patērētājs ir iesniedzis pierādījumu tam, ka preces ir nosūtītas atpakaļ.

Visas preces jānogādā uz pārdevēja rēķina

Līdz šim uz pārdevēja rēķina trūkumu novēršanai varēja nogādāt lielgabarīta un par desmit kilogramiem smagākas preces. Tagad, papildinot 28. panta devīto daļu, noteikts, ka visas preces, kas neatbilst līguma noteikumiem, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uz sava rēķina nogādā trūkumu novēršanai vai apmaiņai.

28. pants papildināts ar vienpadsmito daļu, kas nosaka: ja preču neatbilstības novēršanai vai apmaiņai nepieciešama tādu preču noņemšana, kuras, pirms atklājās neatbilstība, tika uzstādītas atbilstoši to veidam un mērķim, kādam tās paredzētas, pienākums novērst preces neatbilstību vai veikt preces apmaiņu ietver arī neatbilstošo preču noņemšanu un atbilstošu preču uzstādīšanu vai ar preču noņemšanu un uzstādīšanu saistīto izmaksu segšanu.

Var aizturēt maksājumu

Likums papildināts ar 28. panta divpadsmito daļu, kas nosaka: patērētājam ir tiesības aizturēt jebkādu vēl nesamaksāto maksājumu līdz brīdim, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir izpildījis savus pienākumus saskaņā ar šo pantu.

Ja patērētājs izvēlas aizturēt maksājumu, viņš par to paziņo pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveidā bez nepamatotas kavēšanās. Pārdevēja pienākumu izpilde tiek uzskatīta par pabeigtu kopš brīža, kad pārdevējs ir paziņojis patērētājam par preču atbilstības panākšanu un patērētājs ir pieņēmis preces kā atbilstošas.

Šie gadījumi neattieksies uz līgumiem ar līzinga un kredītdevēju kompānijām, bet gan saistībā ar preces vai pakalpojuma sniedzēju, uzsvēra I. Bērante–Sukaruka.

Likuma 28. pants papildināts ar trīspadsmito daļu, kas nosaka, ka patērētājam nav jāmaksā par nomainīto preču normālu lietošanu laikposmā pirms to nomaiņas.

Tas nozīmē, ka tad, kad tiek veikta preces maiņa, preces vai pakalpojuma sniedzējs nevar mainīt preci un ņemt vērā to nolietojumu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā.