Latvijas Republikas tiesībsargs sagatavojis un Saeimas deputātu vērtējumam iesniedzis 191 lappusi apjomīgo 2024. gada ziņojumu par tā darbību un secinājumiem iepriekšējā pārskata gadā. Lai gan 22. maija Saeimas sēdē ziņojums vēl netika izskatīts tiesībsarga Jura Jansona saslimšanas dēļ, aplūkosim to sadaļu, kas ir nozīmīga arī nodokļu maksātājiem.
Kā norāda tiesībsargs, pārskata periodā tika saņemti 370 iesniegumi saistībā ar labu pārvaldību. Iepriekšējos gados par šo tematu saņemts mazliet mazāks skaits iesniegumu, proti, 2023. gadā – 326, savukārt 2022. gadā – 332 iesniegumi. Tiesībsargs par labas pārvaldības jautājumiem sniedzis arī 202 juridiskās konsultācijas. Konsultāciju jomā tas ir ceturtais aktuālākais temats pēc tiesībām uz izglītību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un bērnu tiesībām.
Ziņojumā secināts, ka 2024. gadā nav bijuši plaši sistēmiski pārkāpumi, vairumā gadījumu tie ir bijuši individuāla rakstura. Pārkāpumi konstatēti dažādās iestādēs, dažādās jomās, un tiem bijušas dažādas smaguma pakāpes. Lielākoties par pārkāpumiem ziņoja iedzīvotāji. Kopumā iestādes vēlas labot kļūdas un tiecas orientēties uz klientu vajadzībām.
Pārskata periodā iezīmējušās vairākas apakštēmas, kas saistītas ar labas pārvaldības nepilnībām. Vieno tām, ko min tiesībsargs savā ziņojumā, ir principa “konsultē vispirms” neatbilstoša piemērošana.
Vērtējot nodokļu maksātāja sūdzību, tiesībsargs konstatēja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar nodokļu maksātāju ilgstoši sarakstījās par to, vai ir maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no nodokļu maksātāja īpašumā esoša meža (cirsmas tiesību) pārdošanas. VID principa “konsultē vispirms” ietvaros aicināja iedzīvotāju izvērtēt, vai jāmaksā nodoklis, ievērojot, ka ir pārdotas vairākas cirsmas divos nekustamajos īpašumos.
Savukārt nodokļu maksātājs jau no paša sākuma pauda uzskatu, ka nodoklis nav jāmaksā, jo viņš neveic saimniecisko darbību, bet gan pārdod savu īpašumu.
Iedzīvotājs sarakstē ar VID vairākkārt aicināja iestādi ar lēmumu uzlikt par pienākumu maksāt nodokli, lai viņam būtu iespēja tiesāties un netiktu rēķināta nokavējuma nauda.
Pretēji tam VID turpināja saraksti ar iesniedzēju pusotra gada garumā, apmainoties ar atšķirīgiem viedokļiem.
Tiesībsargs secināja, ka VID pienākums šajā gadījumā bija bez kavēšanās veikt nodokļu kontroles pasākumus. Iestādes vilcināšanās dēļ nodokļu maksātājam uzrēķināta ievērojama nokavējuma nauda, kas varēja būt mazāka, ja VID būtu rīkojies aktīvi. Citā gadījumā VID, piemērojot principu “konsultē vispirms”, nodokļu kontroles pasākumus veica dažu mēnešu laikā.
- Vai VID izsūtītie informatīvie paziņojumi par ienākumu deklarēšanu un datu nesakritību ir tiesiski?
- Kādi ir ieguvumi un riski, konsultējoties ar VID
- Kā vienošanās līguma ar VID noslēgšana var samazināt maksājumus