Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore
Foto: Aivars Siliņš
Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne savā prezentācijā dalījās ar jaunumiem tiešo nodokļu jomā, uzsverot, ka grāmatvežus 2026. gadā (ja vien netiks veikti pēkšņi grozījumi) sagaida gandrīz tikai labas ziņas.
2025. gadā jau ir veikti trīs grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». A. Kaļāne sniedza ieskatu būtiskākajās izmaiņās, kas skar gan darbiniekus, gan pensionārus, gan arī jauniešus un ārvalstu investorus. Vēl decembra vidū līdz valdības sēdei nebija nonākuši plānotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība»», kuri paredz daudz būtisku uzlabojumu kā darbiniekiem, tā darba devējiem IIN aprēķināšanā un piemērošanā. Tāpēc svarīgi sekot līdzi šo noteikumu virzībai un apstiprināšanai.
Viena no labajām lietām, kas stājās spēkā pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, ir darba devēju iespēja kompensēt darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem medicīnas izdevumus smagu slimību gadījumos. Lai darba devējs varētu veikt šādu kompensāciju, jāievēro noteikti kritēriji — ārsta konsīlija atzinums; kompensācija attiecas uz izdevumiem, kas netiek pilnībā segti no valsts budžeta līdzekļiem (ja valsts sedz tikai daļēji, darba devējs var palīdzēt ar atlikušo daļu); izdevumiem jābūt saistītiem ar konkrēto diagnozi un ārsta norādījumiem (ieskaitot zāles, izmeklējumus, medicīniskās tehnoloģijas); jābūt dokumentiem, kas apliecina izmaksas (nevar vienkārši pārskaitīt summu darbinieka kontā). Tāpat darba devēja rīcībā jābūt darbinieka (vai ģimenes locekļa) apliecinājumam, ka šos izdevumus neiekļaus attaisnotajos izdevumos citā veidā vai neiesniegs apdrošināšanas sabiedrībai.
Ar rosinātajiem grozījumiem paredzēts sakārtot jautājums par pensionāru neapliekamā minimuma piemērošanu, ja strādājošs pensionārs slimo. Ja pensionārs ir izvēlējies sadalīt neapliekamo minimumu divās vienādās daļās (vienu daļu piemēro pensijai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), otru daļu — darba devējs), un darbinieks saslimst un saņem slimības pabalstu no VSAA, radās jautājums par neizmantotās daļas piemērošanu. Lai nodrošinātu, ka pensionārs var pilnvērtīgi izmantot neapliekamo minimumu gada laikā, paredzēta iespēja — ja persona slimo, šo neizmantoto daļu attiecībā uz slimības pabalstu var piemērot VSAA. Tā kā norma stājās spēkā tikai pērn aprīlī, A. Kaļāne ieteica senioriem, kuri ir slimojuši, iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu neizmantoto neapliekamā minimuma daļu un pārmaksātos nodokļus.
Grozījumi izstrādāti arī attiecībā uz jauniešiem, kas mācību programmu ietvaros apgūst uzņēmējdarbību un gūst ienākumus, veidojot mācību uzņēmumus. Tie paredz, ka tad, ja jaunieša bruto ieņēmumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, personai nav jāreģistrē sava saimnieciskā darbība un nav jāmaksā nodokļi. Tas atrisina problēmas, kas iepriekš pastāvēja saistībā ar šo ienākumu deklarēšanu. Tomēr jaunietim ir jāveic uzskaite atbilstoši mācību procesa paredzētajai sistēmai.
Lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju un piesaistītu ārvalstu fizisko personu investīcijas, ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēts īpašs alternatīvs UIN režīms. Šis režīms attiecas uz uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir tikai fiziskās personas. Alternatīvais modelis paredz, ka uzņēmuma līmenī tiek maksāts 15% UIN, bet fiziskās personas līmenī (dividendes) ir jāmaksā vēl 6% IIN. Kopumā nodokļu likme būtiski nepieaug. Turklāt šī norma varētu būt interesanta arī lokālpatriotiskiem Latvijas uzņēmējiem, jo 6% IIN nonāks uzņēmēja pašvaldības budžetā.
Atzīstot, ka Latvijas uzņēmumi ir slikti kapitalizēti un saskaras ar problēmām finansējuma piesaistē, FM ir paredzējusi piecus jaunus alternatīvus finansējuma avotus, no kuriem aizņemoties nebūtu jāpiemēro nacionāli noteiktais nodokļu pretizvairīšanās modelis par aizņemtā un pašu kapitāla proporciju (4:1). Šie avoti galvenokārt attiecas uz ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) uzņēmumiem, kuri ir regulēti un uzraudzīti (piemēram, vērtspapīrošanas gadījumi, regulētas ieguldījumu platformas, brokeru finansēšanas elementi, alternatīvie ieguldījumu fondi). Vissvarīgākais kritērijs ir, lai aizdevējs un aizņēmējs nav saistītas personas (lai procentu maksājumi nenonāktu saistītai personai).
Tāpat nacionālās kapitalizācijas normas neattieksies uz publiskās un privātās partnerības gadījumiem. Tiek atļauta arī situācija, kad grupas ietvaros viens uzņēmums piesaista finansējumu (no kredītiestādēm vai emitētiem vērtspapīriem) un novirza to citiem grupas uzņēmumiem, ja vien aizdevējs un aizņēmējs nav tieši saistītas personas.
Šī norma stājas spēkā ar šo gadu, nevis 2028. gadu, kā sākotnēji tika domāts.
Likums «Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam» paredz, ka VID uzsāk datu uzkrāšanu par nodokļa maksātāju (darbinieku) darba vietu. No 2026. gada darba devējam paziņojumos par fiziskajām personām izmaksātajām summām būs jānorāda darbinieka faktiskās darba vietas teritoriālais kods. Svarīgi, ka jānorāda faktiskā darba vieta, nevis juridiskā adrese (piemēram, Rūjienas struktūrvienības darbiniekam norāda Rūjienu, nevis Rīgu). Datu fiksācijas datums: 1. janvāris.
Diskusijas notiek par to, kā rīkoties attālināta darba gadījumā (piemēram, IT speciālists, kas strādā no citas valsts). Galīgā skaidrība par attālināto darbu tiks viesta MK noteikumos, kurus gatavo VID. A. Kaļāne mudināja grāmatvežus neuztraukties un sekot līdzi noteikumiem.
Izstrādātie grozījumi IIN piemērošanas noteikumos atļaus kompensēt uzņēmumam piederoša elektroautomobiļa uzlādi darbinieka dzīvesvietā. Kompensācija tiks veikta pēc ļoti līdzīga principa kā nobraukuma aprēķināšana, nosakot elektroenerģijas patēriņa normu (kas nepārsniedz rūpnīcā noteikto patēriņu plus 20%).
Lai kompensācija būtu iespējama, jāievēro vairāki nosacījumi: par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) vai ir piemērots atbrīvojums no aplikšanas ar UVTN. Personai jābūt noslēgtam līgumam par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīvesvietā; jāiesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtais rēķins par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīvesvietā, lai redzētu tarifu un izcenojumu. Ja auto tiek uzlādēts gan darbavietā, gan mājās, darbavietā jābūt izstrādātām iekšējām vadlīnijām un nodrošinātai atsevišķai uzskaites kārtībai attiecībā uz uzlādi darbavietā, lai varētu nošķirt kompensējamo daļu.
Kā atzīmēja A. Kaļāne, viena no jomām, kur normas ir palikušas nemainīgas vairākus gadu desmitus, ir darba devēja atlīdzinājums par darbinieka privātā auto izmantošanu darba vajadzībām. Paredzēts atlīdzinājumu par nobraukto kilometru palielināt no 4 centiem uz 8 centiem. Tāpat iecerēts paaugstināt arī maksimālo mēneša limitu, kas līdz šim bija ne vairāk kā 57 eiro, bet turpmāk sasniegs 115 eiro mēnesī.
Ņemot vērā, ka jaunā paaudze arvien vairāk norēķinās ar maksājumu kartēm, kļuvusi aktuāla tā dēvēto dzeramnaudu aplikšana ar nodokli restorānos. Situācijās, kad klients maksā ar karti un izvēlas maksāt dzeramnaudu, šī summa nekļūst zināma darba devējam. Tāpēc šādus ienākumus nevarēja aplikt ar darbaspēka nodokļiem. Plānots, ka turpmāk būs iespējams dzeramnaudu aplikt ar IIN. bet starpniekam būs pienākums gan ieturēt nodokli, gan sniegt ziņas VID.
Publicēts žurnāla “Bilance” 2026. gada janvāra (529.) numurā.
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
