Top jauni Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi

Valsts sekretāru sanāksmē 25. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi”, jo grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā paredz, ka 2019. gada 1. jūlijā mainās publisku dokumentu īstuma apliecināšanas kārtība. To paredz 2018.gada 1. novembra grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā.

Jaunie noteikumi attieksies uz Latvijas un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kuras plāno Latvijā izsniegtus dokumentus izmantot ārvalstīs, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, un ārvalstu, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, izsniegtos dokumentus izmantot Latvijā.

No 2019. gada 1. jūlija Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, kas paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisku dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts (turpmāk – apostille konvencija) īstumu apliecinās zvērināti notāri. Savukārt DLL 4. panta otrā daļa nosaka, ka ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot Latvijā, un Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, legalizēs (turpmāk – veiks abpusēju legalizāciju) tam pilnvarotas diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas.

Noteikumu projekts  paredz, ka ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, izsniegtu publisku dokumentu izmantošanai Latvijā legalizē, ja tas sākotnēji ir legalizēts tā izdevējvalstī. Šāds regulējums atbilst starptautiskajai praksei un ir paredzēts, lai novērstu iespēju izmantot ārvalsts pašas neatzītus dokumentus. Ja dokumenta izdevējvalsts kompetentā iestāde dokumentu sākotnēji nav legalizējusi, valsts, kurā dokuments tiks izmantots, kompetentajām iestādēm nav iespējams pārbaudīt tā izcelsmi un īstumu, jo praktiski nav iespējama visu pasaules valstu visu amatpersonu parakstu paraugu apkopošana. Šīs problēmas risinājums starptautiskajā praksē ir radies, iedibinot abpusējās legalizācijas tradīciju, saskaņā ar kuru izdevējvalstī publiska dokumentu īstuma apliecināšanu veic diplomātisko un konsulāro dienestu amatpersonas un valstis apmainās ar šo amatpersonu parakstu paraugiem, kas ir ievērojami mazāks datu apjoms. Šis aspekts ir īpaši svarīgs attiecībā uz riska valstīs izsniegtu dokumentu legalizāciju un nonākšanu starptautiskā apritē.

Lai mazinātu minēto apdraudējumu, riska valstīs izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kurus paredzēts izmantot Latvijā, tiks piemērotas papildu pārbaudes, paredz jaunie noteikumi.

Noteikumi vēl būs jāskata valdībā.