0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIUIN vai IIN – kurš piemērotāks individuālajiem uzņēmējiem?

UIN vai IIN – kurš piemērotāks individuālajiem uzņēmējiem?

Inguna Leibus, Dr. oec., LLU ESAF profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
UIN vai IIN – kurš piemērotāks individuālajiem uzņēmējiem?
Foto: © Drobot Dean – stock.adobe.com
Inguna Leibus
Inguna Leibus, Dr.oec.,
LLU ESAF profesore,
Finanšu un grāmatvedības institūta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu).

1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums

Rādītājs UIN IIN
Tiesiskais statuss
  • SIA – visi;
  • IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi
  • IK un SDV – visi;
  • IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss
Statuss Juridiska persona 
  • IK un SDV – fiziska persona;
  • IU, ZS, ZvS – juridiska persona 
Atbildība pret kreditoriem
  • SIA – ar sabiedrības mantu;
  • pārējiem – ar īpašnieka personīgo mantu
Ar īpašnieka personīgo mantu
Iespēja īpašniekam izmantot saimnieciskajā darbībā nopelnīto naudu
  • dividendes (SIA) vai dividendēm pielīdzinātas izmaksas (IU, ZS, ZvS) – samaksājot UIN;
  • darba samaksa – samaksājot IIN, VSAOI un riska nodevu
Par ienākumiem no saimnieciskās darbības jāmaksā (neatkarīgi no tā, cik lielu summu izmanto personīgajām vajadzībām):
  • pašnodarbinātā* VSAOI (atbilstoši ceturkšņa ziņojumiem);
  • IIN (atbilstoši gada ienākumu deklarācijai).
Atlikušās naudas izmantošana personīgajām vajadzībām nav ierobežota, papildu nodokļi par to nav jāmaksā
Ienākumu nodokļa avansa maksājumi Avansā nav jāmaksā Jāveic avansa maksājumi atbilstoši iepriekšējā gada ienākumiem jeb peļņai 
  • 2020. gadā avansa maksājumi nav jāveic
Grāmatvedības sistēma Divkāršā ieraksta grāmatvedība (DIG) Vienkāršā ieraksta grāmatvedība (VIG),  Divkāršā ieraksta grāmatvedība, ja: 
  • IK ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000  eiro;
  • ir uzsākta divkāršā ieraksta grāmatvedība, tad to kārto vismaz 5 gadus
Grāmatvedības organizācijas dokumenti obligāti
  • VIG – nav nepieciešami;
  • DIG – obligāti
Uzskaites princips Uzkrāšanas
  • VIG – kases;
  • DIG – uzkrāšanas
Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas kārtība Īpašnieks izvēlas metodi un lietderīgās lietošanas laiku saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu Īpašnieks izvēlas vienu no divām IIN likumā noteiktajām metodēm
Grāmatvedības reģistri (žurnāli) Virsgrāmata un grāmatvedības konti
  • VIG – saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls;
  • DIG – virsgrāmata un grāmatvedības konti
Finanšu pārskats Par katru pārskata gadu
  • VIG – nav jāgatavo;
  • DIG – par katru pārskata gadu.

* Par IU īpašnieku VSAOI maksā kā par darba ņēmēju, nevis kā par pašnodarbināto

No vienas puses, tā ir laba iespēja izvēlēties sev visatbilstošāko tiesisko statusu un nodokļu maksājumu veidu, bet, no otras puses, tik liela dažādība bieži rada apmulsumu ne vien jaunajiem uzņēmējiem, bet arī pieredzējušiem uzņēmumu īpašniekiem un viņu grāmatvežiem. Turklāt ir grūti izsekot, par kura gada peļņu kurš nodoklis, kurā laikā un kādā apmērā ir jāmaksā, jo nodokļu normas pēdējos desmit gados ir grozītas vairākkārtīgi. Īpaši sarežģīti ir ZS nodokļu aprēķini, sevišķi, ja saimniecība šo gadu laikā ir mainījusi nodokļu maksātāja statusu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāju vai otrādi. Tāpēc šoreiz informācija ir apkopota vairākās tabulās, lai uzskatāmi parādītu dažādās situācijas.

Par atšķirībām nodokļu maksātāja statusā un to maiņu jau iepriekš (Nr. 3 (459), Nr. 4 (460) 2020. g.) Bilancei rakstījusi LLKC grāmatvedības eksperte Linda Puriņa. Šajā rakstā vairāk par to, kurš nodokļu maksātāja statuss (UIN vai IIN) ir piemērotāks individuālajiem uzņēmējiem ar dažādiem saimnieciskās darbības rādītājiem un kādas sekas var radīt statusa maiņa. SIA vienmēr ir UIN maksātāji, bet IK un SDV — IIN maksātāji, ja vien nav izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Izvēles iespējas — UIN vai IIN — ir tikai IU, ZS un ZvS īpašniekiem (turpmāk rakstā individuālie uzņēmēji), un galvenokārt tieši par viņiem ir šis raksts.

Atbilstoši UIN likuma 2. panta 2. daļas 2. punktam par UIN maksātājiem nevar būt individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam nav izvēlējušies sagatavot gada pārskatu. Savukārt atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 3. panta 1. daļas 2. punktam gada pārskats individuālajiem uzņēmumiem jāgatavo obligāti, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro. Lauksaimniekiem apgrozījums ietver arī visus saņemtos atbalsta maksājumus jeb subsīdijas.

Kā zināms, uzņēmuma apgrozījums nav vienāds gadu no gada, tas var mainīties, līdz ar to IIN maksātājam kādu gadu varbūt jākļūst par UIN maksātāju, bet pēc kāda laika tas atkal var atgriezties IIN maksātāja statusā, un otrādi. Visbiežāk ar to saskaras zemnieku saimniecības, bet tas attiecas arī uz IU un ZvS, tāpēc 2. tabulā dotas būtiskākās atšķirības starp UIN un IIN normām, ņemot vērā apgrozījumu jeb ieņēmumus no saimnieciskās darbības.

2. tabula Individuālo uzņēmēju – UIN un IIN maksātāju salīdzinājums

Rādītājs Ieņēmumi > 300 000 eiro gadā Ieņēmumi < 300 000 eiro gadā
Ienākuma nodoklis UIN  UIN (var izvēlēties) IIN
Nodokļi par īpašnieka personīgo patēriņu
  • Līdz 31.12.2011. gūtā peļņa ar nodokļiem netiek aplikta.
  • Dividendēm pielīdzināts ienākums no peļņas, kas gūta 2012.– 2017. gadā, jāmaksā IIN 20%.
  • Dividendēm pielīdzinātās izmaksas no peļņas, sākot ar 2018.g., – jāmaksā UIN 20% (jeb 25% no neto summas)
Nodokļus maksā par ienākumiem no saimnieciskās darbības, pēc tam personīgajām vajadzībām var izmantot visu nopelnīto, nemaksājot papildu nodokļus
Nodokļa atlaides lauk–saimniekiem Sākot ar 2018. gadu, UIN objektu (bruto summu) samazina par 50% no subsīdijām, kas saņemtas vai piešķirtas attiecīgajā gadā Neapliek:
  • ν ienākumu ≤ 3000eiro,
subsīdijas. Nosakot izdevumu ierobežojuma apmēru, ņem vērā arī subsīdiju summu
Pārskati
  • UIN deklarācijas 
  • Gada pārskats
  • Gada ienākumu deklarācija
  • Ja kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību, tad arī finanšu pārskats

Sākot ar 2018. gadu, UIN un IIN nodokļu aprēķins ir ļoti atšķirīgs, tāpēc individuālajiem uzņēmējiem, kuriem ir iespēja izvēlēties vienu no diviem statusiem, svarīgi izprast abu nodokļu normas un izvēlēties savam darbības veidam piemērotāko.

UIN plusi un mīnusi

UIN maksātāja būtiskākie plusi:

  1. Iespēja neaprēķināt UIN, kamēr peļņa netiek izmantota īpašnieka vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, bet ieguldīta uzņēmumā, piemēram, lauksaimniekiem jaunu zemes gabalu iegādei.
  2. Atlaide lauksaimniekiem par saņemtajām subsīdijām.

UIN maksātāja būtiskākais mīnuss — atbilstoši UIN likuma pārejas noteikumu 9. punktam peļņa jādala, piemērojot metodi "pirmais iekšā — pirmais ārā" jeb pēc FIFO metodes, bet daudziem uzņēmumiem, it īpaši lauksaimniekiem, ir uzkrājušās lielas nesadalītās peļņas summas no iepriekšējiem gadiem. Tātad tie nevar dalīt peļņu, kas gūta, sākot ar 2018. gadu, un piemērot UIN atlaidi par subsīdijām, kamēr nav sadalīta iepriekšējos gados aprēķinātā peļņa. Attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem pareizāk gan būtu teikt, ka tā ir peļņa, kas ir uzņēmuma rīcībā, jo nav tikusi izmantota īpašnieka personīgajām vajadzībām. Atšķirībā no kapitālsabiedrībām individuālajos uzņēmumos peļņa netiek dalīta un dividendes netiek aprēķinātas, nav arī normatīvās bāzes, kas reglamentētu peļņas sadali šajos uzņēmumos. Attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem peļņas sadales jēdziens tiek lietots tikai VID metodiskajos materiālos un atsevišķos nodokļu normatīvajos aktos.

IIN plusi un mīnusi

IIN maksātāja būtiskākie plusi:

  1. Lauksaimniekiem saņemtās subsīdijas palielina peļņu, bet par tām netiek aprēķināts IIN.
  2. Ienākumi no lauksaimniecības 3000 eiro gadā netiek aplikti ar IIN, kas nozīmē nodokļa atlaidi līdz 600 eiro (3000 ◊ 20%) gadā.
  3. Iespēja piemērot IIN neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamām personām, attaisnotos izdevumus par medicīnu, mācībām, apdrošināšanu u.tml.

IIN maksātāja būtiskākie mīnusi:

  1. Nepieciešamība maksāt IIN arī tad, ja peļņa tiek ieguldīta uzņēmumā, piemēram, lauksaimniekiem jaunu zemes gabalu iegādei.
  2. Ierobežots izdevumu apmērs (80% no ieņēmumiem), rezultātā var nākties maksāt nodokli par peļņu, kas nav gūta.

Lai uzskatāmi parādītu, kā atšķiras UIN un IIN summas lauksaimniekiem pat tad, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi ir vienādi, doti aprēķini 3. tabulā. Aplūkotas divas atšķirīgas situācijas: 

A — izdevumi pārsniedz 80% ierobežojumu, kas noteikts IIN maksātājiem; 

B — izdevumi nepārsniedz IIN likumā noteikto ierobežojumu, 

turklāt no saimnieciskās darbības gūta peļņa arī tad, ja neskaita subsīdijas. Katrai situācijai aprēķini veikti trīs atšķirīgiem gadījumiem, mainot subsīdiju lielumu: 50 000, 30 000 un 10 000 eiro apmērā. Ikvienā gadījumā tiek pieņemts, ka visa gūtā peļņa tiek izmantota īpašnieka personīgajām vajadzībām, bet, ja peļņas nav, tad personīgie izdevumi nav plānoti. Kā redzams 3. tabulā, katrā no gadījumiem nodokļu summas var ļoti atšķirties, tāpēc ilgtermiņā ir grūti plānot, kurš statuss ir piemērotāks, turklāt joprojām nav zināms, vai nākamajos gados atkal netiks veiktas būtiskas nodokļu izmaiņas.

3. tabula IIN un UIN aprēķina salīdzinājums atkarībā no subsīdiju un peļņas lieluma

Rādītājs A izdevumi > 80% B izdevumi < 80%
subsīdijas 50 000 30 000 10 000 50 000 30 000 10 000
ieņēmumi no lauksaimniecības 90 000 90 000 90 000 100 000 100 000 100 000
saimnieciskās darbības izdevumi 120 000 120 000 120 000 80 000 80 000 80 000
ienākumi (peļņa) 20 000 0 –20 000 70 000 50 000 30 000
personīgie izdevumi 20 000 0 0 70 000 50 000 30 000
IIN maksātājs
Izdevumu ierobežojums (80% no ieņēmumiem) 112 000 96 000 80 000 120 000 104 000 88 000
ar IIN apliekamā ienākuma aprēķins 90 000 – 112 000 90 000 – 96 000 90 000 – 80 000 – 3000 100 000 – 80 000 – 3000
ar IIN apliekamais ienākums 0  0 7000 17 000 17 000 17 000
IIN 20% 0 0 1400 3400 3400 3400
UIN maksātājs
nodokļa objekta aprēķins 20 000 / 0,8 – 50 000 × 50%  x x 70 000 / 0,8 – 50 000 × 50% 50 000 / 0,8 – 30 000 × 50% 30 000 / 0,8 – 10 000 × 50%
nodokļa objekts, izmantojot atlaidi  0 0 0 62 500 47 500 32 500
UIN 20% 0 0 0 12 500 9500 6500
IIN un UIN starpība 0 0 1400 –9100 –6100 –3100
starpība % no peļņas 0,0 0,0 7,0 13,0 12,2 10,3

Par situāciju A, kurā izdevumi pārsniedz 80% ierobežojumu, secinājums ir šāds — jo lielāku ieņēmumu daļu veido subsīdijas, jo piemērotāks ir IIN maksātāja statuss, bet, ja subsīdijas ir mazākas vai vispār netiek saņemtas, IIN kļūst neizdevīgāks. Turklāt IIN tiek aprēķināts arī tad, ja rezultāts ir nevis peļņa, bet zaudējumi. Savukārt UIN maksājumi neveidojas nevienā gadījumā, jo par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām tiek aprēķināta atlaide 50% no saņemtajām subsīdijām, bet, ja peļņa netiek izmantota personīgajām vajadzībām, tad UIN objekts vispār neveidojas.

Par situāciju B, kurā izdevumi nepārsniedz IIN likumā noteikto ierobežojumu, secinājums ir šāds — subsīdiju apjoms IIN aprēķinu vispār neietekmē, jo IIN visos gadījumos tiek aprēķināts no peļņas, neskaitot subsīdijas. Savukārt UIN ir lielāks tad, ja lielāki ir personīgie izdevumi jeb dividendēm pielīdzinātās izmaksas un UIN atlaide par subsīdijām ir mazāka par aprēķināto nodokli. 

Kopumā no 3. tabulas aprēķiniem var secināt, turklāt šie secinājumi attiecas uz visiem individuālajiem uzņēmējiem, ne vien lauksaimniekiem, — jo saimnieciskās darbības izdevumi ir lielāki un mazāka peļņa, kuru izmanto īpašnieka personīgajām vajadzībām, jo izdevīgāks ir UIN maksātāja statuss. Savukārt, ja personīgie izdevumi ir lielāki un lauksaimniekiem saņemtas arī lielākas subsīdijas, piemērotāks ir IIN maksātāja statuss. Turklāt nodokļu maksājumi atšķiras ļoti būtiski (3. tabulā dotajos piemēros pat līdz 13% no peļņas), tāpēc var secināt arī to, ka attiecībā pret individuālajiem uzņēmējiem netiek ievērots nodokļu vienlīdzības princips, jo atbilstoši tam par vienādiem ienākumiem būtu jāmaksā proporcionāli līdzīgas nodokļu summas.

Tieši šīs būtiskās atšķirības starp abiem nodokļu maksājumiem veicina vēlmi mainīt nodokļu maksātāja statusu. Tomēr pēc 2018. gada nodokļu reformas mainīt statusu no UIN uz IIN maksātāju ir kļuvis sarežģītāk (sk. 4. tabulu). Turklāt, lai saprastu, vai nodoklis ir vai nav jāmaksā, kurš un kādā termiņā, jāspēj izsekot un nepieciešamības gadījumā arī pierādīt VID auditoriem, kura gada peļņa vēl ir palikusi neizmantota. 

4. tabula Ienākumu nodokļu aprēķins, mainot nodokļu maksātāja statusu

Peļņas gūšanas periods Nepieciešamās darbības par iepriekšējā nodokļu maksātāja statusā gūto peļņu
No UIN uz IIN
Līdz 31.12.2011. Saskaņā ar IIN likumu:
  • Jāiesniedz Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām līdz nākamā gada 1. februārim kā par neapliekamu ienākumu (kods 3011)
1.01.2012. – 31.12.2017. Saskaņā ar IIN likumu:
  • Jāaprēķina IIN 20% tad, kad peļņa tiek izmantota īpašnieka personīgajām vajadzībām (līdz 2019. gada beigām nodoklis bija 10%).
  • Jāsamaksā IIN līdz nākamā mēneša 5. datumam.
  • Jāiesniedz Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām līdz nākamā mēneša 15. datumam (kods 1011)
No 1.01.2018. Saskaņā ar UIN likumu:
  • Pēdējā gadā, kad vēl ir UIN maksātāja statuss, jāaprēķina UIN 20%. 
  • Jāsamaksā UIN līdz nākamā gada 20. janvārim.
  • Jāiesniedz UIN deklarācija par decembri līdz nākamā gada 20. janvārim
No IIN uz UIN Mainot statusu, kā arī izmantojot peļņu īpašnieka personīgajām vajadzībām, papildu nodokļa aprēķini nav jāveic. Turklāt arī Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām nav jāsniedz, jo ienākums jau iepriekš uzrādīts īpašnieka gada ienākumu deklarācijā 

Kā redzams 4. tabulā, pavisam vienkārši ir mainīt statusu no IIN uz UIN maksātāju, jo nekādi papildu nodokļi nav jārēķina un VID nav jāziņo. Vienkārši ir arī tad, ja maina statusu no UIN uz IIN maksātāju un ir izmantota visa iepriekšējo gadu peļņa, jo arī šajā gadījumā papildu nodokļi nav jāmaksā. Uzmanīgam jābūt ar statusa maiņu no UIN uz IIN maksātāju tad, ja UIN statusa periodā ir gūta peļņa, kas vēl nav izmantota (sadalīta), turklāt atsevišķos gadījumos arī nodokļa maksājumi var izrādīties ļoti lieli. 

Par līdz 2011. gada beigām gūtas peļņas izmaksu īpašniekam ir tikai jāpaziņo VID kā par neapliekamu ienākumu. Savukārt laikā no 2012. līdz 2017. gadam individuālo uzņēmumu gūtā peļņa tiek pakļauta gan UIN, gan IIN likumam. UIN tika aprēķināts peļņas gūšanas gadā, bet IIN ir jāmaksā tikai tad, ja īpašnieks peļņu izmanto savām personiskajām vajadzībām. Tātad, kamēr peļņa ir uzņēmuma rīcībā, atbilstoši IIN likumam nodoklis nav jāmaksā. Savukārt par peļņu, kas gūta, sākot ar 2018. gadu, jāmaksā UIN, nevis tad, kad to izmanto īpašnieks, bet gan mainot nodokļa maksātāja statusu. Papildu nodokļi nav jāmaksā vienīgi tad, ja pēdējā gadā, kurā ir UIN maksātāja statuss, ir saņemtas tik lielas subsīdijas, lai nodokļu atlaide būtu aprēķinātā nodokļa summas apmērā. Tāpēc ieteicams individuālo uzņēmumu īpašniekiem ļoti uzmanīgi izvērtēt statusa maiņu no UIN uz IIN maksātāju, veicot iespējamo nodokļu aprēķinus un plānojot naudas plūsmu tā, lai neveidotos nodokļu parādi. Viss labi jāpārdomā, arī brīvprātīgi mainot statusu no IIN uz UIN maksātāju, jo pēc dažiem gadiem var būt vēlme atgriezties IIN statusā, kas var radīt lielas papildu nodokļu izmaksas.

Neatbildētie jautājumi, kas gaida risinājumu

Par nesadalīto peļņu, kas gūta kopš 2018. gada, UIN likumā ir atrunāts ļoti skaidri — mainot statusu no UIN uz IIN maksātāju, jāaprēķina UIN. Par nesadalīto peļņu, kas gūta UIN statusā līdz 2011. gadam (ieskaitot), normatīvajos aktos nav tik viennozīmīgi. IIN likuma pārejas noteikumu 74. punktā ir noteikts: veicot 2011. gada pārskata gada peļņas un gadu pirms minētā pārskata gada nesadalītās peļņas sadali, no individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, personīgajām vajadzībām izņemtos līdzekļus neiekļauj maksātāja apliekamajā ienākumā. Tātad pilnīgi skaidrs ir par 2011. un 2010. gadu, bet kas notiek ar iepriekšējo gadu peļņu? Tomēr šajā jautājumā VID ir paudis savu viedokli uzziņās — nodokļi nav jāmaksā. Savukārt par peļņu, kas gūta UIN statusā periodā no 2012. līdz 2017. gadam, rodas jautājums: kurā brīdī IIN jāaprēķina? IIN likums nosaka, ka nodoklis jāaprēķina tikai par dividendēm pielīdzinātu ienākumu, tas nozīmē tad, kad peļņa tiek izmantota īpašnieka personīgajām vajadzībām. 

Jautājums nav viennozīmīgi atbildams arī tāpēc, ka individuālie uzņēmumi peļņu nedala, kā arī izmanto ne vien personīgajām vajadzībām, bet arī uzņēmuma attīstībai. Piemēram, lauksaimnieki lielu daļu peļņas izmanto jaunu zemes gabalu iegādei, turklāt zeme var tikt iegādāta gan uz uzņēmuma, gan īpašnieka vārda, bet izmantota saimnieciskajai darbībai. Ņemot vērā, ka zemei nolietojumu nerēķina un tās vērtība izmaksās netiek iekļauta, daudziem lauksaimniekiem bilancē ir uzkrājušās lielas nesadalītās peļņas summas, kas faktiski ir izmantotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei. Arī FIFO metodes piemērošana peļņas sadalei nav piemērota. Individuālie uzņēmumi nav kapitālsabiedrības, tātad tiem nav reģistrēts pamatkapitāls, tie peļņu nedala, un tiem ir grūtāk noteikt, cik liela peļņas daļa ir ieguldīta uzņēmuma attīstībā, tāpēc pielietot FIFO metodi var būt pat neiespējami. Turklāt arī kopš 2018. gada gūtā peļņa var būt izmantota jaunu zemes gabalu iegādei. Tā kā UIN jāaprēķina par visu nesadalīto peļņu, tad lauksaimniekiem tās var būt ļoti lielas nodokļu izmaksas. 

Noslēgumā jāatzīst, ka tik liela uzņēmumu tiesisko formu dažādība un, vēl jo vairāk, iespēja mainīt nodokļu maksātāja statusu, kā arī ļoti daudzās nodokļu regulējuma izmaiņas un to neviennozīmīgā piemērošana ir apgrūtinājums ne vien pašiem uzņēmējiem un viņu grāmatvežiem, bet arī nodokļu administrācijai. Laiks atcerēties, ka jau pirms daudziem gadiem bija vēlme un pat reālas darbības, lai sakārtotu individuālo uzņēmumu tiesisko regulējumu, to pārtrauca iepriekšējā krīze, nu klāt ir nākamā. Tikmēr neatrisinātais jautājums rada arvien jaunas problemātiskas situācijas, un diemžēl šī nesakārtotība var novest līdz pat tiesvedībai starp VID un nodokļu maksātājiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada septembra (465.) numurā