Vai darbiniekiem var noteikt atšķirīgu dienas naudas apmēru?

EST atziņas lietā par darba samaksu un netiešu diskrimināciju

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 4. oktobrī ir sagatavots spriedums Nr. C314/23¹ tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par darba samaksu, kurā skatīts darba samaksas jēdziens un netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 

Lietas apstākļi: Air Nostrum nodarbina personālu uz zemes, lidmašīnas salona apkalpes personālu un pilotus. Darba tiesiskās attiecības starp Air Nostrum un tās personālu uz zemes un salona apkalpes personālu reglamentē koplīgums, kuru ir parakstījusi šī uzņēmuma vadība un dažas arodbiedrības (turpmāk — TCP koplīgums). Savukārt darba tiesiskās attiecības starp Air Nostrum un tās pilotiem reglamentē cits koplīgums, ko ir parakstījusi šī uzņēmuma vadība un citas arodbiedrības (turpmāk — pilotu koplīgums).

Gan TCP koplīgumā, gan pilotu koplīgumā ir paredzēts izmaksāt dienas naudu, kas sedz izdevumus, kuri nav saistīti ar mājokli un transportu un kuri saistībā ar darba braucieniem radušies attiecīgi salona apkalpes locekļiem un pilotiem (turpmāk — dienas nauda). TCP koplīgumā paredzētais dienas naudas apmērs bija ievērojami mazāks par pilotu koplīgumā paredzēto. No pētījumiem izrietot, ka 94% salona apkalpes locekļu ir sievietes, savukārt 93,71% pilotu ir vīrieši. 

1 Sindicato de Tripulantes Auxiliares de Vuelo de Líneas Aéreas (STAVLA), Ministerio Fiscal pret Air Nostrum u.c., skat.: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:62023CJ0314. 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.

Viena no arodbiedrībām (STAVLA) 2022. gada 8. novembrī cēla prasību iesniedzējtiesā Audiencia Nacional (valsts mēroga lietu tiesa, Spānija), lūdzot tostarp atcelt TCP koplīguma pantu, kas noteica pienākumu maksāt dienas naudu. Arodbiedrība uzskatīja, ka ar šo pantu attiecībā uz darba nosacījumiem tiek ieviesta netieša diskriminācija dzimuma dēļ, kas ir aizliegta ar Direktīvas 2006/54² 14. panta 1. panta c) apakšpunktu.

Turklāt dienas nauda netiek uzskatīta par atalgojumu ne Spānijas darba tiesībās, ne Eiropas Savienības tiesībās, it īpaši ņemot vērā LESD 157. pantu un Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Šī dienas nauda nav atlīdzinājums par konkrētu darbu, bet ir viens no darba nosacījumiem, un tādējādi pilotu un salona apkalpes veiktā darba atšķirīgā vērtība nevar attaisnot šo dienas naudu atšķirīgo apmēru.

Audiencia Nacional nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST prejudiciālu jautājumu, kuru EST, izmantojot savas pilnvaras, ir pārformulējusi šādi: 

Direktīvas 2006/54/EK 2. panta «Definīcijas» 1. punktā ir noteikts: «Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

Savukārt 4. pantā «Diskriminācijas aizliegums» ir noteikts: «Tieša un netieša dzimuma diskriminācija attiecībā uz visiem atlīdzības aspektiem un nosacījumiem par tādu pašu darbu vai par vienādas vērtības darbu ir likvidējama. [..]».

EST norādīja, ka iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir balstīts uz trīs premisām: 

• pirmkārt, Air Nostrum salona apkalpes locekļi lielākoties ir sieviešu dzimuma darba ņēmējas un piloti lielākoties ir vīriešu dzimuma darba ņēmēji; 
• otrkārt, dienas naudas summa, kas pēc vienotas likmes tiek maksāta salona apkalpes locekļiem par noteiktām izmaksām, kuras tiem radušās, pildot viņu darba līgumā paredzētos pakalpojumus, ir ievērojami mazāka par dienas naudas summu, ko pēc vienotas likmes izmaksā pilotiem par šīm pašām izmaksām;
• treškārt, tiesa, uzdodot jautājumu, dienas naudu saista ar valsts tiesību un Direktīvas 2006/54 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratni, nevis darbinieku darba samaksu LESD 157. panta un direktīvas 2006/54/EK 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 4. panta izpratnē.

Atbildot uz uzdoto jautājumu, EST akcentēja, lai gan Direktīvas 2006/54 14. panta 1. punktā ir aizliegta jebkāda netieša diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz nodarbinātības un darba nosacījumiem, šīs direktīvas 4. pantā atšķirīga attieksme darba ņēmēju darba samaksas ziņā ir aizliegta tikai tad, ja tā attiecas uz tādu pašu vai vienādas vērtības darbu.

Tādējādi, lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi, jāpārbauda premisa, uz kuru balstīts uzdotais jautājums un saskaņā ar kuru pamatlietā aplūkotā [dienas] nauda nav daļa no pilotu un salona apkalpes personāla darba samaksas Direktīvas 2006/54 izpratnē.

Dienas nauda kā darba samaksas sastāvdaļa

3 Pēc analoģijas skat. spriedumus, 1996. gada 7. marts, Freers un Speckmann, C278/93, EU:C:1996:83, 16. punkts, un 2018. gada 19. septembris, Bedi, C312/17, EU:C:2018:734, 33. punkts.

EST, atsaucoties uz savu judikatūru, norādīja, ka Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais darba samaksas jēdziens ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kas jāinterpretē plaši³. 

EST uzsvēra, ka dienas nauda kā pamatlietā acīmredzami ir ekonomisks labums naudā, ko izmaksā darba devējs tieši darba ņēmējam un kas ir paredzēts, lai pēc vienotas likmes kompensētu noteiktas izmaksas, kuras varēja rasties, izpildot no darba līguma izrietošos pienākumus.

4 Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 19. septembris, Bedi, C312/17, EU:C:2018:734, 34. punkts.

Jēdziens «darba samaksa» Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē ir attiecināms uz izmaksājamo naudu. No šīs tiesību normas neizriet, ka šāds jēdziens prasa, lai darba devēja maksātā priekšrocība atlīdzinātu konkrētu darbu, jo šāda atlīdzība tam jāmaksā darba ņēmējam tikai «par darbu».⁴

EST argumentēja, ka, lai arī tāda dienas nauda kā pamatlietā aplūkotā netiek izmaksāta kā atlīdzība par darbu, tomēr tā ir priekšrocība, ko darba devējs piešķīris attiecīgajiem darba ņēmējiem viņu nodarbinātības dēļ, un tā ietilpst «darba samaksas» jēdzienā, kas definēts Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā, nevis darba nosacījumos šīs direktīvas 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

Tādējādi, EST, atbildot uz uzdoto jautājumu, nolēma, ka: dienas nauda, ar kuru pēc vienotas likmes tiek kompensēti konkrēti izdevumi, kas darba ņēmējiem radušies saistībā ar viņu darba braucieniem, ir viņu darba samaksas sastāvdaļa.

Nozīmīgi, ka EST arī izskaidroja judikatūru, kas izriet no 2011. gada 15. septembra sprieduma Williams u.c. (C155/10, EU:C:2011:588, 25. punkts), saskaņā ar kuru darba ņēmēja kopējās samaksas elementi, kas sedz tikai gadījuma rakstura izdevumus vai papildu izdevumus, kuri rodas, darba ņēmējam pildot viņa darba līgumā paredzētos pienākumus, nav jāņem vērā, aprēķinot maksājumu, kas jāmaksā par ikgadējo atvaļinājumu. EST norādīja, ka spriedumā Williams u.c., kas neattiecās uz Direktīvu 2006/54, bet gan uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, EST vienīgi konstatēja, ka darba samaksu var veidot vairāki elementi, no kuriem daži nav jāņem vērā, aprēķinot darba ņēmējam par viņa ikgadējo atvaļinājumu izmaksājamās summas. Savukārt EST nekādi nav uzskatījusi, ka šādi elementi nav daļa no darba ņēmēja darba samaksas.

EST noraidīja arī Eiropas Komisijas argumentu attiecībā uz to, ka EST 2021. gada 8. jūlija spriedumā Rapidsped (C428/19, EU:C:2021:548, 54. punkts) ir nospriedusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 7. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka dienas nauda, kuras apmērs atšķiras atkarībā no darba ņēmēja norīkojuma ilguma, ir ar norīkojumu saistīta komandējuma nauda, kas ir daļa no minimālās algas, ja vien to tostarp neizmaksā, atlīdzinot tādus faktiskos izdevumus saistībā ar norīkojumu darbā kā ceļa, mājokļa vai ēdināšanas izdevumi.

Šai sakarā EST sniedza skaidrojumu, norādot, ka arī spriedums Rapidsped (C428/19, EU:C:2021:548, 54. punkts) neattiecas uz Direktīvu 2006/54, turklāt apstāklis, ka pabalsts, kas tiek izmaksāts, atlīdzinot faktiskos izdevumus saistībā ar norīkojumu, nav minimālās algas daļa, nekādi neizslēdz to, ka tādas vienotas likmes izmaksas kā pamatlietā aplūkotā [dienas nauda] veido darba samaksas elementu Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē; tā, kā izriet no šī sprieduma 29. punkta, neaprobežojas tikai ar algu.

Atšķirīgs dienas naudas apmērs darba ņēmēju grupām

EST, atbildot uz uzdoto jautājumu, nolēma, ka: atšķirība starp šādas dienas naudas apmēru atkarībā no tā, vai tā tiek piešķirta darba ņēmēju grupai, kurā pārsvarā ir vīrieši, vai grupai, kurā pārsvarā ir sievietes, ar šo direktīvu nav aizliegta, ja šīs divas darba ņēmēju grupas neveic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu.

Fakts, ka pastāv netieša atšķirīga attieksme dzimuma dēļ, tika izsecināts tādēļ, ka salona apkalpes personālu galvenokārt veido sieviešu dzimuma darba ņēmējas un piloti lielākoties ir vīriešu dzimuma darba ņēmēji un arī, ka salona apkalpes locekļiem izmaksājamās dienas naudas apmērs ir ievērojami mazāks par pilotiem izmaksājamās dienas naudas summu.

Tomēr, pamatojoties uz to, ka jautājums ir uzdots par Direktīvas 2006/54 interpretāciju, tiesa norādīja, ka no Direktīvas 2006/54 4. panta izriet, ka šāda atšķirīga attieksme attiecībā uz pamatlietā aplūkoto darba ņēmēju atalgojumu varētu būt ar šo tiesību normu aizliegta netieša diskriminācija dzimuma dēļ tikai tad, ja šī darba samaksa tiktu maksāta «par tādu pašu darbu vai par vienādas vērtības darbu».

Direktīvas 2006/54 9. apsvērumā ir noteikts:

EST secināja, ka salona apkalpes locekļi un piloti acīmredzami neveic tādu pašu darbu. Turklāt, ņemot vērā kvalifikāciju, kas nepieciešama pilota amata veikšanai, un ar to saistītos pienākumus, nevar uzskatīt, ka pilotu darbs ir vienādas vērtības ar salona apkalpes locekļu darbu Direktīvas 2006/54 4. panta izpratnē. Tādējādi, izskatāmajā lietā atšķirīgā attieksme nevar tikt kvalificēta kā netieša diskriminācija dzimuma dēļ Direktīvas 2006/54 nozīmē.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma