Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 11 mēnešiem.
Jautājums: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.1.pants "Vidējā izpeļņa" paredz, ka visos gadījumos, darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darba samaksas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Darbinieks ņem ikgadējā atvaļinājuma divas kalendārās nedēļas un papildus atvaļinājumu 10 darba dienas, kas piešķirtas - vienā mēnesī ikgadējais atvaļinājums un nākamajā mēnesī papildus atvaļinājums. Iestādēs katrs no šiem atvaļinājuma veidiem tiek aprēķināts atsevišķi, jo ikgadējais atvaļinājums ir saistīts atvaļinājuma rezerves izlietošanu, bet papildus atvaļinājums nav. Vai ir pareizi katram atvaļinājuma veidam piemērot savu vidējās izpeļņas aprēķina periodu?
Atbild MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle.
Atvaļinājumi tiek apmaksāti, izmantojot vidējo dienas izpeļņu, un visos gadījumos tā tiek aprēķināta vienādi. Cita lieta - atvaļinājumu dienu uzskaite. Izmantoto dienu skaits katram atvaļinājuma veidam būtu jāuzskaita atsevišķi. Ja starp diviem atvaļinājuma veidiem ir pārtraukums, var aprēķina periodu pavirzīt uz priekšu par kādu mēnesi,...
24,99 € mēnesī ar 7 dienu
izmēģinājumu par 1,00 €
269 € gadā
12 mēnešu abonements
299 € gadā
12 mēnešu abonements
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
