Vai par studentu jāveic minimālās iemaksas?

Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» atļauts neveikt minimālās sociālās iemaksas par studentiem. Tomēr nav skaidrs, kā darba devējs pārliecināsies, ka darbinieks atbilst šādam statusam?

Atbilde

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.⁴ panta ceturtās daļas 7. punktā minēts, ka sociālās iemaksas minimālajā apmērā nav jāveic par personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas.

Tas arī nozīmē, ka ceturtajā daļā minētās personas, tajā skaitā studenti un skolnieki, drīkst būt nodarbināti mazāk par normālo darba laiku un gūt mazāku atlīdzību nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, vienlaikus neradot darba devējam papildu izdevumus, proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra neaprēķinās papildu sociālās iemaksas (darba devējs veiks iemaksās tikai no faktiski aprēķinātās darba samaksas).

Jautājums ir tikai par to, ka darba devējam ir jānodrošina piekļuve datiem, kas apliecina, ka potenciālais darbinieks tiešām studē, turklāt, kā agrāk teica, "dienas nodaļā". Ja darba devējs būs pārliecināts, ka pieņem darbā šādu personu, tad nebūs jāgaida pārsteigums no VID.

Prasība sniegt informāciju par saviem studentiem (mācekļiem) formulēta likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19. panta 10.¹ daļā:

Atkārtoti vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes vienreiz gadā līdz pēctaksācijas gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju par visām personām, kuras iegūst vai taksācijas gadā ieguva vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību par maksu, norādot personas — izglītojamā — vārdu, uzvārdu, personas kodu, taksācijas gadā par mācībām samaksāto un atmaksāto summu, kā arī fiziskās personas kodu vai juridiskās personas reģistrācijas numuru, kura veikusi maksājumu par mācībām (10.² daļa).

Šādas informācijas nepieciešamība (arī pašam studentam vai viņa ģimenes locekļiem) saistīta ar fiziskās personas tiesībām uz ienākuma nodokļa daļēju atmaksu, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, kurā uzrādīti attaisnotie izdevumi par izglītību.

Analoģiski būtu jārīkojas citos "atbrīvošanas no iemaksām" gadījumos, proti, jāmeklē oficiāla informācija, vai attiecīgā persona ir tā, kas minēta 20.⁴ panta ceturtajā daļā. 

Diemžēl normatīvie akti nenosaka VID pienākumu sniegt jebkuram interesentam (šeit — darba devējam) potenciālo darbinieku sensitīvos datus. Nav arī zināms, ko šajā sakarā "domā" fizisko personu datu aizsardzības speciālisti... 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā.