Latvijā datu aizsardzību pamatā nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā paredz, ka personas datus drīkst apstrādāt ar cilvēka piekrišanu vai citu tiesisku pamatu, piemēram, lai aizsargātu savas tiesības. Personas dati var būt dažādi, piemēram, cilvēka fotoattēls, balss ieraksts, vārds un uzvārds utt. Tomēr ar to vēl viss nebeidzas – ja šādi dati tiek apstrādāti tikai savām vajadzībām, piemēram, foto nekur tālāk netiek izplatīts, tad uz tādu darbību datu aizsardzības prasības neattiecas, atgādina Datu Valsts inspekcija.
Tātad, ja pircējs veikalā fotografē vai filmē citu cilvēku (piemēram, darbinieku) un pēc tam šo materiālu izmanto ne tikai personīgām vajadzībām, bet, piemēram, ievieto sociālajos tīklos vai nodod darba devējam, tā jau ir personas datu apstrāde. Uz svešu personu fotografēšanu vai filmēšanu veikalos attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz ielas vai citā publiskā vidē.
Piemērs. Rita pārtikas veikalā nofotografēja ābolus, lai nosūtītu māsai šo foto un noskaidrotu, kura ābolu šķirne viņai garšo labāk. To...
24,99 € mēnesī ar 7 dienu
izmēģinājumu par 1,00 €
269 € gadā
12 mēnešu abonements
299 € gadā
12 mēnešu abonements