Valdība apstiprinājusi VID jauno nolikumu

Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Valsts ieņēmumu dienesta likums un spēku zaudēs likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", Ministru kabinets (MK) 25. jūnijā apstiprinājiis jaunus noteikumus "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums".

Nolikumā teikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas (FM) starpniecību.

Nolikumā paredzēts, ka atbilstoši kompetencei VID īsteno valsts uzraudzības un kontroles funkciju vairākās jomās - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu uzraudzības jomā, sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā, valsts amatpersonām likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto pienākumu izpildē, kā arī īsteno ārpakalpojuma grāmatvežu atbilstības novērtēšanas funkciju.

Nolikums paredz, ka VID pilda kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas kontroles nodrošināšanai, ko ieved Latvijā vai izved no tās, koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes, atbild par tehniskajiem standartiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi un darbību, pilda koordinējošās iestādes funkcijas attiecībā uz Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2012. gada 12. novembra protokola par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu saistību izpildi, kā arī piedalās muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā.

Lai nodrošinātu funkciju īstenošanu, nolikumā paredzēts, ka VID atbilstoši kompetencei veic Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvos noteiktos uzdevumus, kā arī īsteno muitas lietu un nodokļu politiku.

Nolikums paredz, ka VID ir tiesības atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, citām institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, veidot ekspertu grupas, konsultatīvās padomes un darba grupas, ārējos normatīvos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus, organizēt un vadīt seminārus, konferences un citus pasākumus, lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar dienesta kompetencē esošajiem uzdevumiem, kā arī sniegt maksas pakalpojumus.

Dienesta ģenerāldirektora izdotu administratīvo aktu valsts civildienesta jomā ierēdnis var apstrīdēt un pārsūdzēt vai dienesta ierēdņu izdotos administratīvos aktus, rīkojumus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā, ti., ierēdnim vispirms jāvēršas FM

Kā zināms, VID reorganizācijā paredzēts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai. Attiecīgi tiek sašaurināta VID kompetence.

Vienlaikus apstiprināti arī jauni MK noteikumi "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņu dienesta pakāpēm un formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem". Tajos saglabāta esošā dienesta pakāpju piešķiršanas vai esošo dienesta pakāpju saglabāšanas, pazemināšanas vai atņemšanas kārtība VID. Muitas ierēdņiem ir precizēti amata nosaukumi, svītrojot neaktuālos.

Ņemot vērā, ka no 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policija tiek izveidota kā atsevišķa valsts pārvaldes iestāde, paredzēts, ka VID muitas ierēdņa amatā ieceļot pretendentu, kurš dienējis VID Nodokļu un muitas policijā vai Nodokļu un muitas policijā un kuram piešķirta dienesta pakāpe, kas atbilst VID ieņemamajam amatam atbilstošajai augstākajai dienesta pakāpei, vai par to augstāka dienesta pakāpe, tad ierēdnim tiks piešķirta ieņemamajam amatam atbilstoša augstākā dienesta pakāpe.

Noteikumos precizēts regulējums, nosakot, ka dienesta pakāpi atņem, ja konstatēts, ka ierēdnis neatbilst VID ierēdnim noteiktajām prasībām. 

Noteikumos saglabāta norma, ka, ieceļot vai pārceļot VID ierēdni no struktūrvienības, kur dienesta pakāpi nepiešķir, uz amatu, kurā piešķir, visu VID nostrādāto laiku ieskaita dienesta pakāpes piešķiršanai nepieciešamajā izdienas laikā. Šāds regulējums ir spēkā no 2009. gada un plānots to saglabāt arī turpmāk.

Šāda norma saglabāta, jo visi VID ierēdņi uzskatāmi par specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kas amata pienākumus veic gan struktūrvienībās, kurās piešķir dienesta pakāpes, gan struktūrvienībās, kurās nepiešķir dienesta pakāpes. VID struktūrvienībās ierēdņu veiktie amata pienākumi ir līdzīgi, atšķiroties darbības jomām un sasniedzamajiem mērķiem, līdz ar to amata pienākumu izpildes laikā uzkrātā pieredze var būt noderīga un/vai nepieciešama amatos, kuros tiek piešķirtas dienesta pakāpes.

• Vai uzņēmums var atprasīt no personas nodokļus, kas samaksāti par viņu VID?
• VID varēs uzsākt administratīvo pārkāpuma procesu par sankciju pārkāpšanu
• Izmaiņas ziņu sniegšanā par darbiniekiem