Valdībai caurskatīšanai nodos grozījumus Konkurences likumā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. aprīlī atbalstīja skatīšanai valdībā grozījumus Konkurences likumā, kas sniegtu Konkurences padomei efektīvas pilnvaras vērsties pret publisku personu – valsts un pašvaldību – radītiem konkurences kropļojumiem.

Konkurences padomes pērn rudenī īstenotajā sabiedriskās domas pētījumā respondenti – uzņēmumi, asociācijas, juridiskie biroji un pašvaldības – norādīja, ka viena no aktuālākajām konkurences tiesību problemātikām Latvijā ir publisku personu radītie konkurences kropļojumi. Šo problemātiku Konkurences padome novēro arī savā ikdienas darbībā – pērn iestāde saņēma gandrīz 50 iesniegumus par publisku personu radītiem konkurences ierobežojumiem. Tas ir divreiz vairāk nekā 2015. gadā.

Publisku personu radītie konkurences kropļojumi var izpausties kā privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, nodrošinot sev piederošām kapitālsabiedrībām labvēlīgākus nosacījumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus.

Konkurences padome atgādina, ka iestāde no 2016. gada 1. janvāra atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam izvērtē valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanas pamatotību. Ministru kabineta komitejas sēdē skatītie grozījumi Konkurences likumā minēto kārtību nedublē un neatceļ. Konkurences likuma grozījumi ir pamatots nākamais solis konkurences neitralitātes principu stiprināšanai, jo paredz Konkurences padomei tiesības ne tikai izteikt atzinumus, bet jau novērst diskriminējošu vai citādi konkurences neitralitāti pārkāpjošu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību tirgū vai valsts iestāžu nepamatotus lēmumus.

Papildus jāņem vērā, ka, ieviešot grozījumus Konkurences likumā, tiktu ņemta vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācija. Tā paredz piešķirt Konkurences padomei pilnvaras vērsties pret konkrētām konkurenci ierobežojošām pašvaldību darbībām. Pašlaik publisko personu rīcības negatīvās ietekmes uz konkurenci kontrole jau ir noteikta vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Zviedrijā, Itālijā, Somijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Lietuvā.

Konkurences padomes loceklis Jānis Račko: “Līdzšinējā Konkurences likumu grozījumu pieņemšanas gaitā esam saņēmuši lielu uzņēmēju atbalstu, jo tiem ir būtiski sevi pasargāt no publisku personu diskriminējošām darbībām. Jāatzīmē, ka pašvaldības savas autonomās kompetences ievaros nevar būt izņēmums, jo tām ir jāveicina sava reģiona privāto uzņēmēju attīstība, nediskriminējot tos un nekropļojot konkurenci, kā arī neradot nepamatotas priekšrocības savai komercdarbībai. Likuma grozījumi ir būtiski godīgas konkurences attīstībai, kas galarezultātā nodrošina labumu arī patērētājiem, tajā skaitā kvalitatīvāku un inovatīvāku preču un pakalpojumu formā.”

Pēc izskatīšanas valdībā par likuma grozījumiem būs jālemj Saeimai.