Vēlas paplašināt normatīvo regulējumu, kādā radošās personas var pieteikties valsts atbalstam

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 19.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, kas paredz iespēju plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Deputāti likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē nolēma virzīt kā steidzamu.

Plānots, ka atbalsta stipendijām varēs pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru radītie darbi ir publiskoti laikā līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Patlaban noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas.

Šāds priekšlikums rosināts, jo patlaban daudzi radošās nozares pārstāvji, kas sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus nav publicējuši saskaņā ar Autortiesību likumu.

Ņemot vērā situāciju, kad liela daļa radošo cilvēku pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, rosinātie grozījumi paredz iespēju atbalsta stipendiju saņemt arī tad, ja personas ienākumi triju mēnešu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas katrā mēnesī ir mazāki par 75 procentiem no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra.

Tāpat radošo personu atbalstam ar grozījumiem plānots noteikt, ka atbalsta stipendijai slimības gadījumā varēs pieteikties arī tie radošie cilvēki, kuri darbojas kā pašnodarbinātās personas.

Grozījumi paredz iespēju atbalsta stipendijai pieteikties tām personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu, bet dažādu iemeslu dēļ vecuma pensiju nesaņem, jo nav uzkrāts apdrošināšanas stāžs un nav veiktas sociālās iemaksas, kas iepriekš netika noteiktas kā obligātas.

Ņemot vērā, ka Kultūrkapitāla fondam pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta stipendijas piešķiršanu ir jāpārbauda, vai persona ir tiesīga pretendēt uz atbalstu, grozījumi paredz precizēt, ka informāciju par personas ienākumiem fondam ir tiesības iegūt no valsts iestāžu reģistriem. Patlaban Kultūrkapitāla fonds pārbaudi veic sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.