Ventspils jaunais ceļš uz labklājību

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā.

Kad zelta laikmets beidzas

Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid–19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi — 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju ieņem 6. vietu Latvijā, atpaliekot no Rīgas, Valmieras, Liepājas, Rēzeknes un Jelgavas.

Vairāki uzņēmējdarbību raksturojoši rādītāji Ventspilī ir augstā līmenī — uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju — 2. vieta Latvijā (pārspējot arī Valmieru), uzņēmumos nodarbināto īpatsvars (31,8%) — 4. vieta (aiz Rīgas, Liepājas un Valmieras). Ventspils ir tuvu līderiem arī piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju ziņā iepriekšējos piecos gados (2019–2023) — 4. vieta aiz Valmieras, Rīgas un Rēzeknes. Tomēr bezdarba līmenis un vidējā darba samaksa Ventspilī ir valstspilsētu vidusmēra līmenī līdzīgi kā IKP.

Vēl viena samērā pārsteidzoša Ventspils («pilsētas ar rītdienu!») problēma ir tās neapskaužamā demogrāfiskā situācija. Ventspils allaž bijusi (un joprojām ir) Latvijas līdere pilsētvides un infrastruktūras sakārtotības ziņā. Kā norāda Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists: «Nevienā pasaules vietā, pat Šveicē, neesmu redzējis tik dārgu, greznu, pat izšķērdīgu publisko infrastruktūru tik nelielam cilvēku skaitam.» Tam vajadzētu veidot Ventspili par ļoti pievilcīgu dzīvesvietu. To apliecina arī CSP aptauja par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā, kur Ventspils ieņēmusi pārliecinošu pirmo vietu (81,6% respondentu ar dzīvi pilsētā ir «pilnībā apmierināti») starp valstspilsētām. Teorētiski šiem faktoriem vajadzētu darboties kā spēcīgam iedzīvotāju magnētam. Tomēr tieši Ventspilī noticis otrs straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp visām valstspilsētām pēdējo 12 gadu laikā. Proti, ventspilnieku skaits šajā laikā sarucis no 38 250 līdz 32 634 iedzīvotājiem — par 13,2% (vēl nedaudz krasāks kritums bijis tikai Rēzeknei — par 13,4%). 

«Pilsētas iedzīvotāju struktūra norāda uz ekonomiskiem izaicinājumiem. Ventspils ir Latvijas pilsēta ar visaugstāko pensionāru īpatsvaru, pat lielāku nekā Daugavpilī un Rēzeknē. No vienas puses, to var uzskatīt par pozitīvu faktoru — Ventspils ir sakopta, ar labu veselības aprūpi, kas veicina ilgmūžību. No otras puses, tas liecina par darbspējīgā vecuma iedzīvotāju trūkumu un jaunu cilvēku aizplūšanu,» komentē Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists.

Sarūkošās demogrāfijas efektu Ventspils pašvaldība skaidro gan ar visai Latvijai kopīgi raksturīgajām negatīvā dabiskā pieauguma un negatīvā migrācijas saldo (vairāk cilvēku pamet pilsētu, nekā tajā apmetas uz dzīvi) problēmām, gan, specifiski Ventspilij — ar tranzītbiznesa fiasko radītajām ekonomiskajām problēmām: «Tranzīta un ostas sektora lejupslīde, kas vēsturiski bija nozīmīgs nodarbinātības avots pilsētā, ir radījusi darba vietu zudumu.» Citiem vārdiem, lai cik skaisti sakārtota nebūtu pilsēta, ja tajā grūti atrast darbu — iedzīvotāji dodas prom.

Tieši tranzītbiznesa, ostas darbības neveiksmes Ventspils dome akcentē kā primāro pilsētas ekonomisko grūtību cēloni, un tam grūti nepiekrist. «Ventspils ekonomiku vēsturiski ir būtiski ietekmējis tranzīta un ostas sektors, kas ilgstoši bijis nozīmīgākais darbavietu un ienākumu avots pilsētā, tomēr pēdējo gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies — kravu apjomi Ventspils ostā ir ievērojami sarukuši, samazinot gan nodarbinātību, gan ostas devumu pilsētas ekonomikā,» raksta pilsētas dome.

1 «Pastiprināta Eiropas Savienības austrumu kaimiņu politika: jautājumi un izaicinājumi», https://www.lai.lv/site/attachments/17/01/2012/PastiprinataESkaiminu_politika.pdf, 48. lpp.

Pirmo tranzīta biznesa sarukumu Ventspils piedzīvoja jau divtūkstošo gadu vidū, jo 2005. gadā Krievija, izbūvējusi pati savu ostu infrastruktūru, pārtrauca transportēt jēlnaftu caur Ventspils ostu.¹ Nākamajā desmitgadē Krievija pakāpeniski samazināja arī kravu apgrozījumu. Taču domes eksperti norāda uz vēl vienu iemeslu, kas, viņuprāt, veicinājis otro (neseno) krituma vilni, uzreiz pēc 2019. gada. Proti, lielu skādi esot nodarījis valdības lēmums pārņemt Ventspils ostas vadību: «Viens no būtiskākajiem pavērsieniem notika 2019. gadā, kad no Ventspils brīvostas pārvaldes tika izslēgti visi pilsētas domes pārstāvji. Tas radīja jaunu situāciju, kurā vairs nav skaidras pārliecības, ka ostas pārvaldes stratēģiskie mērķi sakrīt ar pilsētas domes attīstības redzējumu. Tā rezultātā Ventspils pašvaldība ir zaudējusi tiešu ietekmi uz vienu no svarīgākajiem ekonomikas sektoriem, kas ietekmē gan nodarbinātību, gan pilsētas infrastruktūras attīstību. Ja salīdzina ar Liepāju, tad var redzēt, ka šis lēmums ir samazinājis Ventspils brīvostas apgrozījumu par 60%, bet Liepājā, kur netika veikta šāda «reforma», ostas apgrozījums ir palicis stabils kopš 2019. gada.»

Hronoloģiski šie procesi atbilst statistikai — tieši 2019. gadā Ventspils IKP sāka sarukt, bet 2020. gadā gāzās kā no kraujas, ko diez vai varētu skaidrot tikai ar Covid–19 ietekmi, jo nevienā citā valstspilsētā tik dramatisks IKP kritums nenotika. 

Bilances uzrunātie ekonomisti neuzņēmās sniegt analīzi par ostu pārvaldības reformas saimniecisko ietekmi. Tomēr P. Strautiņš norāda, ka sava loma Ventspils ostas biznesa neveiksmēs pēdējos gados varētu būt arī citiem cēloņiem: «Bez iespējamās reformas ietekmes starpību Liepājas un Ventspils ostas dinamikā varēja radīt arī citi faktori. Ir labi zināms, ka Ventspils daudz vairāk bija atkarīga no Krievijas kravām, kamēr Liepāja ir vairāk reģionālo kravu pārvadātāja, lielākā daļa no tām ir ar Baltijas izcelsmi — graudi, kokmateriāli u.tml. Tāpat ir labi zināms par straujo rūpniecības attīstību Liepājā. Arī tās ražojumi papildina Liepājas ostas statistiku.»

Izejas stratēģija — ekonomikas transformācija

Ventspils nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi, gaidot neizbēgamo krahu. Jau pirms laba laika, apzinoties rūkošo tranzītbiznesa un ostas lomu, pilsēta sākusi darbu pie ekonomikas transformācijas uz apstrādes rūpniecības sektoru, uzsvaru liekot uz atbilstošu investoru piesaisti.

Tam ir zināmi panākumi. Ventspils apstrādes rūpniecības apjomi laikā no 2014. līdz 2019. gadam attīstījušies visstraujāk Latvijā. Rūpniecības veiksmes stāstu nekautrējas uzsvērt arī pilsētas vadība: «Ventspils ekonomikas transformācija no tranzīta uz apstrādes rūpniecību pēdējā desmitgadē ir bijis viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības virzieniem. Ventspils ir izveidojusies par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem Latvijā, kur straujāk nekā citviet valstī pieaug apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi. Pilsētā sekmīgi darbojas dažādi ražošanas uzņēmumi — no metālapstrādes līdz augsto tehnoloģiju produktiem, un jaunu rūpnīcu izveide turpinās, pateicoties mērķtiecīgām investīcijām un uzņēmējdarbības atbalstam.»

Tiesa gan, minētā «straujākā attīstība Latvijā» bija iespējama tāpēc, ka tās atspēriena punkts bija visai zems, un pēdējos gados Ventspils rūpniecības izaugsme vairs tik ļoti neizceļas uz citu Latvijas valstspilsētu fona. Jā, apgrozījums vēl 2022. gadā pieaudzis strauji (izvirzot Ventspili 3. vietā Latvijā aiz Rīgas un Liepājas), tomēr par adekvātāku (inflāciju izslēdzošu) rādītāju uzskatāma nozares radītā pievienotā vērtība. Pievienotās vērtības ziņā laikposmā no 2013. līdz 2022. gadam Ventspils apstrādes rūpniecības kāpums bijis otrs straujākais Latvijā (2,91 reizes, no 24 līdz 70 miljoniem eiro), atpaliekot no Rēzeknes (4,12 reizes), kas sāka no vēl zemāka punkta (no 13 līdz 54 miljoniem eiro) un mazliet apsteidzot Liepāju. Taču pēdējos gados pievienotās vērtības izaugsme bijusi nevienmērīga (ar kāpumiem un kritumiem). Turklāt pievienotās vērtības apjomā Ventspils aizvien ieņem tikai 6. vietu starp valstspilsētām. Vai tas nozīmē, ka pēc straujās izaugsmes tagad būtu dabiski iestājusies «plato fāze»?

Ventspils dome neliedzas — patlaban tālāka rūpniecības attīstība saskaras ar grūtībām, taču izaugsmes potenciāls vēl esot liels. «Pēdējie gadi ir nesuši būtiskas globālas pārmaiņas, kas ietekmējušas investoru izvēles un ekonomikas dinamiku. Sankcijas pret Krieviju, Covid–19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir radījuši nenoteiktību pasaules tirgos un investīciju plūsmās. Ventspils, kuras rūpniecība lielā mērā balstās uz eksportu, šajos apstākļos ir saskārusies ar izaicinājumiem, kas bremzējuši tālāku ražošanas apjomu pieaugumu. Pasaules ekonomikā piegādes ķēžu pārrāvumi, izejvielu sadārdzināšanās un energoresursu cenu svārstības ir tiešie faktori, kas ietekmējuši arī Ventspils uzņēmumu darbību. Jautājums, vai apstrādes rūpniecības izaugsme ir sasniegusi dabisku «plato fāzi», ir sarežģīts. No vienas puses, pēc straujas izaugsmes no ļoti zema punkta neizbēgami iestājas stabilizācijas periods, kurā izaugsmes tempi kļūst mērenāki. No otras puses, rūpniecības attīstības potenciāls vēl nav izsmelts — Ventspils turpina piesaistīt jaunus uzņēmumus, attīstīt industriālās teritorijas un piedāvāt investoriem labvēlīgu vidi,» norāda Ventspils dome.

Jautājums — cik lielā mērā apstrādes rūpniecībai Ventspilī jau izdevies aizstāt un kompensēt zudušo tranzīta «pārpilnības ragu» (kurš gluži vai šķiet attēlots Ventspils ģerbonī)?

Ventspils vadība atzīst — par to vēl runāt pāragri: «Lai gan apstrādes rūpniecība ir kļuvusi par jauno ekonomikas pamatu, tās radītā pievienotā vērtība un darbavietu skaits vēl nav pilnībā kompensējis tranzīta sektora lejupslīdi. Turklāt, atšķirībā no tranzīta nozares, kas spēja nodrošināt lielu darbavietu skaitu ar salīdzinoši zemākām kvalifikācijas prasībām, rūpniecība prasa specializētākas prasmes, kas rada papildu izaicinājumus darbaspēka sagatavošanā un piesaistē.»

Problēmas rada arī tas, ka jauno nozaru attīstība pieprasa citas prasmes un kvalifikāciju, līdz ar to tās nav automātiski pieejamas alternatīvas ostas sektorā darbu zaudējušajiem. «Tranzīta sektora lejupslīde nozīmē, ka daudzi darbinieki, kuri gadiem strādājuši ostas nozarē, ir saskārušies ar nepieciešamību pārkvalificēties vai meklēt darbu citās nozarēs. Tomēr ne visi bijušie ostas darbinieki var viegli pārkvalificēties darbam citās nozarēs, piemēram, rūpniecībā vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Lai gan pilsētā attīstās jauni rūpniecības uzņēmumi un tiek veicināta IKT sektora izaugsme, šo jauno darbavietu pieprasītās prasmes ne vienmēr sakrīt ar to iedzīvotāju iespējām, kuri zaudējuši darbu tranzīta nozarē. Konkrēti, šo pēdējo piecu gadu laikā ostā nodarbināto skaits ir papildus samazinājies par 800 nodarbinātajiem, kas vēsturiski bija augstāk apmaksāti nekā rūpniecībā nodarbinātie. Ņemot vērā starptautisko nenoteiktību, investori, kuri varētu izveidot vismaz 800 darbavietas, nav izvēlējušies izveidot jaunas ražotnes,» skaidro Ventspils dome (kā liecina CSP dati, patlaban apstrādes rūpniecības nozarē Ventspilī strādā ap 3000 cilvēku). Pilsēta cenšoties šo problēmu risināt, izveidojot iedzīvotāju pārkvalifikācijas programmas.

Ekspertu vērtējums

P. Strautiņš norāda — lai gan patlaban Ventspils vairs ne tuvu nav tādā relatīvās labklājības pozīcijā uz Latvijas kopējā fona kā iepriekš, tomēr iznākums būtu vēl krietni sliktāks, ja Ventspils nebūtu samērā laikus sākusi pārorientēt saimniecību, attīstot apstrādes rūpniecību. 

«Ventspils tranzīta bizness savulaik bija liels un ienesīgs — ar augstām algām un iespaidīgām peļņām. Ražošana pilsētā augusi tiešām strauji, praktiski no nulles, un šobrīd tā sasniegusi tipisku Latvijas vidēja lieluma pilsētas līmeni. No vienas puses, ir paveikts daudz, bet, ja aplūkojam Ventspils IKP relatīvo dinamiku — salīdzinājumā pret Latvijas vidējo rādītāju —, redzams, ka relatīvi pilsēta piedzīvojusi vislielāko ekonomisko pagrimumu valstī. Tomēr, ja nebūtu visa tā, kas ticis paveikts rūpniecības politikā, Ventspils šodien būtu rēgu pilsēta, tur viss būtu sabrucis. Tranzīts salīdzinājumā ar tā ziedu laikiem ir sarucis dramatiski — ja agrāk caur ostu plūda 3, 4 vai pat 5 miljoni tonnu kravu mēnesī, tad tagad apjomi nokritušies līdz pusmiljonam. Kritums ir graujošs. Līdz ar to rūpniecība, kas izaugusi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, ir kļuvusi par galveno pilsētas ekonomikas balstu, bez kuras Ventspils atrastos pilnīgā bedrē. 2024. gadā Ventspilī eksportējošo uzņēmumu algu fonds rūpniecībā jau aptuveni izlīdzinājies ar algu fondu transporta nozarē. Tā gan joprojām ir diezgan nedroša situācija, jo tranzīta bizness neuzrāda nekādas atveseļošanās pazīmes. Tomēr ir panākta vismaz zināma paritāte. Vēl pirms dažiem gadiem transporta pakalpojumu eksportētāju algu fonds Ventspilī bija ievērojami, pat vairākas reizes lielāks nekā rūpniecībā,» analizē P. Strautiņš.

Līdzīgi vērtē arī O. Krasnopjorovs. «Kad vienā no iepriekšējām intervijām Bilancei sacīju, ka Ventspils piedzīvo ekonomisko lejupslīdi, saņēmu uzaicinājumu no Ventspils domes uz tikšanos. Man bija interesanti redzēt, ka lielā mērā viņu skatījums uz situāciju sakrita ar manējo. Pilsētas attīstību ilgstoši balstīja divi galvenie faktori — Ventspils osta un Eiropas Savienības fondi. Taču ostas nozīme gadu gaitā ir būtiski sarukusi, un pilsētai jāatrod jauni attīstības virzieni. Viens no Ventspils stratēģiskajiem risinājumiem bija brīvās ekonomiskās zonas izveide un rūpniecības attīstība. Tika aktīvi piesaistīti investori gan no Latvijas, gan ārvalstīm, lai veidotu rūpnīcas un uzņēmumus šajā reģionā. Un tas lielā mērā izdevās. Tomēr rodas jautājums — vai uzņēmumi nāca uz Ventspili tādēļ, ka šeit bija īpaši labvēlīgi apstākļi ražošanai, vai arī tikai nodokļu optimizācijas nolūkos? Ja uzņēmumu piesaiste balstās vienīgi uz nodokļu priekšrocībām, ilgtermiņā tas nav stabils attīstības modelis. Tagad Ventspils saskaras ar lielu izaicinājumu — tai jāatrod jauna konkurētspējas priekšrocība, kas nebūtu tikai atviegloti nodokļu nosacījumi. Kā pilsētai izcelties starp citām Latvijas un Baltijas reģiona pilsētām? Pateikt, ka vajadzīga jauna izaugsmes stratēģija, ir vienkārši, bet reāli to izstrādāt un īstenot — daudz sarežģītāk,» spriež O. Krasnopjorovs.

Ventspils dome gan uzsver, ka investoru piesaistē cenšas izmantot arī citus trumpjus. «Lai gan brīvostā piedāvātie nodokļu atvieglojumi ir svarīgs faktors, Ventspils konkurētspēja balstās arī uz plašāku priekšrocību klāstu,» norāda domes eksperti, pie šādām priekšrocībām uzskaitot attīstītu loģistiku un ostas infrastruktūru, ilgtspējīgas enerģijas risinājumus (patlaban attīstoties zaļās enerģijas centrs ar saules parkiem, zaļā ūdeņraža un amonjaka ražošanu), atbalstu ar ražošanas un biroju telpām, investoru vajadzībām pielāgotas mācību programmas vietējās augstskolās un tehnikumos, u.c.

Citi izaugsmes ceļi

Vēl viens virziens, kas nosprausts kā viens no perspektīvākajiem Ventspils stratēģiskās attīstības dokumentos, ir IKT nozare. Jau pirms 10 gadiem Ventspils dome izvirzīja virsmērķi — Ventspils kā Eiropas līmeņa viedo tehnoloģiju centrs. Tomēr šajā virzienā ar panākumiem gan nav sekmējies. CSP statistika liecina, ka IKT pakalpojumu sadaļā Ventspils uzņēmumu apgrozījums un saražotās produkcijas vērtība, pievienotā vērtība un nodarbināto skaits būtiski atpaliek pat no Jūrmalas, Daugavpils un Liepājas, ir līdzīgā līmenī ar Jelgavu, Valmieru un Rēzekni, vārdu sakot, Ventspils pat ne tuvu nav Latvijas IKT centra statusā, nerunājot par Eiropu. Ventspils dome norāda, ka 10 gadu laikā pēc mērķa nospraušanas «pilsētā darbojas Ventspils Digitālais centrs, IKT stratēģijas ietvaros tiek veicinātas partnerības ar augstskolām un investoriem» un tagad pieņemta jauna Ventspils digitālās transformācijas stratēģija 2023–2030, kas paredzot «divkāršot IKT speciālistu skaitu» (kas gan arī nav pārāk ambiciozs mērķis — jau pēc pēdējiem, 2022. gada datiem, piemēram, Liepājā IKT nozarē ir teju trīsreiz vairāk nodarbināto nekā Ventspilī (469 pret 179). Rezumējot — šī virziena attīstībā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem. 

Papildu apstrādes rūpniecībai un IKT, Ventspils plāno orientēties arī zaļās enerģijas, atjaunojamo resursu tehnoloģiju attīstībā. Pilsētas mērķis esot «kļūt par zaļās enerģijas ražošanas un pakalpojumu centru Baltijā,» pamatā balstoties uz «trim vaļiem» — vēja enerģiju (Ventspils kā Baltijas jūras vēja enerģijas servisa centru, nodrošinot vēja turbīnu komponentu ražošanu un uzturēšanu), saules enerģiju (pilsētas tuvumā tikšot izveidoti saules parki ar vismaz 110 MW jaudu, kas nodrošinās ilgtspējīgu enerģijas piegādi industriālajām zonām) un zaļo ūdeņradi (brīvosta plāno liela mēroga zaļā ūdeņraža un amonjaka rūpnīcas izveidi, lai attīstītu ilgtspējīgas degvielas ražošanu).

Atmestas nav arī cerības saglabāt un attīstīt ostu kā vienu no pilsētas ekonomikas dzinējiem. Tagad Ventspils ostas un loģistikas sektora virzības potenciāls tiek saskatīts Eiropas un Ziemeļvalstu tirgos. Jāatzīmē, ka Ventspils patlaban nodrošina vienīgo regulāro (divi reisi dienā) pasažieru prāmju satiksmi ar Skandināviju (Stena Line prāmju līnija starp Ventspili un Nīnashamnu (Zviedrijā)), jo Tallink maršruts starp Rīgu un Stokholmu aizvien nav atjaunots. Daļu tranzīta veido pašu Ventspils eksporta uzņēmumu (elektronikas, mehānikas, būvmateriālu u.c.), perspektīvā arī zaļās enerģijas un biokurināmā eksporta kravas. «Ventspils joprojām redz perspektīvu loģistikas un tranzīta attīstībā, taču fokuss tiek pārvirzīts no tradicionālā tranzīta uz vietēji radītu kravu plūsmām un pievienotās vērtības loģistiku. Pilsētas galvenais uzdevums ir nodrošināt mūsdienīgu un konkurētspējīgu infrastruktūru, lai privātie uzņēmēji varētu attīstīt savus loģistikas un transporta biznesus,» skaidro Ventspils dome.

Ventspils pašvaldība uzsver, ka pilsētas uzņēmējdarbībā tiekot sekmīgi integrēts arī Ventspils akadēmiskais potenciāls — veidojas cieša sadarbība starp Ventspils Augstskolu, Ziemeļkurzemes Profesionālās izglītības kompetences centru — tehnikumu un uzņēmējdarbību, veicinot inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Kā vienu no spilgtākajiem sadarbības augļiem dome nosauc TestDevLab, kas ir viens no vadošajiem programmatūras testēšanas uzņēmumiem Baltijā. To dibinājuši Ventspils Augstskolas studenti 2011. gadā, patlaban uzņēmums ievērojami paplašinājies un nodarbina vairāk nekā 500 inženieru. Dažāda veida sadarbība ar akadēmisko sektoru ir arī citiem Ventspils uzņēmumiem — Azeron (spēļu kontrolieru ražotājs), HansaMatrix Ventspils (elektroniskā rūpniecība; uzņēmumā karjeru uzsākot daudzi Ventspils Augstskolas un tehnikuma absolventi), Bucher Municipal (aktīvi sadarbojas gan ar augstskolu, gan tehnikumu, veicinot izglītības un prakses iespējas studentiem, piešķirot stipendijas, īstenojot darba vidē balstītas mācības u.c.).

Ventspils ekonomikas stāsts līdzinās «amerikāņu kalniņiem» (vai drīzāk — «krievu tranzīta kalniņiem»), kas vispirms (deviņdesmitajos gados) pilsētu uznesa pārējai Latvijai nesasniedzamos augstumos, bet pēc tam draudēja triekt tikpat dziļā bezdibenī. Nevar noliegt, ka Ventspils vadības stratēģiskie centieni mīkstināt šo piezemēšanos ir bijuši svarīgi, lai izvairītos no katastrofas. Šī vienādojuma pašreizējais rezultāts ir pilsēta, kas, aizvien saglabājot savu teju nevainojami (ja pieveram acis uz ēku renovācijas aspektu) noslīpēto dzīves telpu, ekonomiski planē Latvijas valstspilsētu vidusmēra plaknē — kopā ar Jelgavu un Rēzekni, bet jau atpaliekot no senās konkurentes Liepājas, un vairs nesaskatot reiz politiski principiālās pretinieces Valmieras muguru. Vai varēja būt labāk? Grūti pateikt. Taču pavisam noteikti varēja būt sliktāk. Galvenais — Ventspilī ir jūtama vēlme aktīvi un gudri rīkoties, lai pilsēta turpinātu ķepuroties augšup. Tranzītbiznesa vētrainie uzplūdi un atplūdi ir sarežģījuši tās likteni un ilgtermiņa konsekventai attīstībai maksājuši gadus, taču, ja pašreizējais vektors saglabāsies, Ventspili varētu gaidīt laba nākotne.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Ventspils jaunais ceļš uz labklājību» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada marta (519.) numurā.

Lasiet arī: