Viena no šāgada VID prioritātēm būšot TV un interneta nelegālo komersantu kontrole

Trešdien, 18. janvārī, parakstot Savstarpējās sadarbības Memorandu, Valsts ieņēmumu dienests (VID), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un biedrība „Par legālu saturu!”, kā arī Latvijas Interneta asociācija vienojušās, ka šāgada prioritāte būs TV un interneta nelegālo komersantu pastiprināta kontrole.

„TV, filmu un interneta pakalpojumu nelegālie komersanti ik gadu valstij nemaksā nodokļus no vismaz 12 miljoniem EUR", pirms Memoranda parakstīšanas uzsvēra biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva.

Absolūta un pilnīga izpratne par televīzijas un interneta nelegālo komersantu problemātiku un to nodarīto kaitējumu lietotājam ir Memoranda tā sauktais „lietussarga” mērķis, lai īstenotu Memorandā definēto mērķi, par 20% palielināt reģistrēto TV programmu apjomu līdz 2018. gadam, un līdz 2019. gadam sekmēt to mājsaimniecību skaitu, kuras izmanto TV nelegālos pieslēgumus, samazināšanos par vismaz 30%, vienlaikus samazinot nelegālos komersantus par 20% nozarē. Nelegālās televīzijas apkarošanas aktivitāte kā atsevišķa ir iekļauta arī valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.- 2020. gadam.

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzsver: “Godīga un caurspīdīga uzņēmējdarbības vide ir ekonomikas virzītājspēks. Jāatzīst, ka apjoms, kādā šobrīd darbojas televīzijas un interneta nelegālie komersanti, rada tiem nepamatotas priekšrocības, būtiski pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju, un kropļo uzņēmējdarbības vidi kopumā. Taču valsts pienākums ir veicināt godīgu konkurenci un atbalstīt tos komersantus, kuri godprātīgi attiecas pret valsti un citiem tirgus dalībniekiem, un uzņemas atbildību par saviem darba rezultātiem. Tādēļ  jau pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienestā ir izveidota īpaša struktūrvienība, kas uzrauga tieši elektroniskās komercijas jomu. Jāmin, ka ar šo gadu normatīvajos aktos būtiski ir paplašinātas VID iespējas iegūt informāciju par veikto saimniecisko darbību e-vidē, kā arī VID ir piešķirtas tiesības ierobežot saimnieciskās darbības iespējas e-vidē negodprātīgiem saimnieciskās darbības veicējiem, pieņemot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu. Esmu pārliecināta, ka arvien ciešāka VID un citu par šo jomu atbildīgo iestāžu sadarbība, ko paredz arī šodien parakstītais Savstarpējās sadarbības Memorands, ļaus arvien operatīvāk ierobežot nelegālo komersantu darbību šajā jomā”.

Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas pētījuma datiem no 707 344 mājsaimniecībām, kuras lieto maksas TV, nelegālu pieslēgumu lieto 97 000 mājsaimniecību jeb 240 000 Latvijas iedzīvotāju. Gan biedrība „Par legālu saturu!”, gan kompetentās iestādes uzskata, ka visticamāk iedzīvotāji neapzinās, ka ir nelegālo komersantu rokās. Līdz ar situācijas un problemātikas apzināšanos, būtisks kļūst jautājums, kā zināt legālos komersantus.

SPRK Padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis skaidro: „Lai arī SPRK pārrauga signālu (balss, attēlu, datu) pārraides jomu elektronisko sakaru tīklos, Regulators ir pirmā iestāde, pie kuras ir jāvēršas tirgus dalībniekiem, kas vēlas sniegt šo signālu izplatīšanas pakalpojumus arī interneta un kabeļtelevīzijas vidē, proti, Regulators veic šo komersantu autorizāciju. Tātad Regulatoram ir iespēja vērsties pret tiem komersantiem, kas tirgū darbojas nelegāli, bez autorizācijas, un kas bieži ir gatavi sniegt arī nelegāla satura pakalpojumus. Regulators savā mājas lapā uztur vienotu reģistrēto legālo komersantu datu bāzi, ko  uzziņai par legālu komercdarbību elektronisko sakaru jomā ērtā, viegli saprotamā veidā var izmantot ne tikai komersanti un citas iestādes, bet arī jebkurš iedzīvotājs.”

Pastiprinātu TV pakalpojumu monitoringu veiks arī NEPLP, kuram līdz ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā 2016. gada nogalē tika palielinātas pilnvaras pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu un noteikt piekļuves ierobežošanas mehānismu TV pakalpojumu sniedzējiem.

NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska: “NEPLP 2016. gadā aktīvi darbojusies nolūkā mazināt nelegālu pakalpojumu izplatību. NEPLP Monitoringa centrs turpinājis 2015. gadā uzsāktās sistemātiskās kabeļtelevīzijas operatoru pārbaudes, dodoties uz pārbaudes reidiem gan Rīgā, gan reģionos. NEPLP apmeklējusi kabeļtelevīzijas operatoru darbības vietas Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. 2015. un 2016. gadā kopā organizēti 9 pārbaudes braucieni, kopā pārbaudot 40 kabeļtelevīzijas operatorus. Vairākos gadījumos NEPLP piemērojusi administratīvos sodus par programmu retranslāciju bez NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas. Tāpat NEPLP Monitoringa centrs uzsācis televīzijas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes internetā, sekojot komersantu sniegto pakalpojumu tehnoloģiskajai attīstībai. NEPLP Monitoringa centrs iesaistījies Valsts policijas darbinieku apmācībā par audiovizuāla satura tiesisku izplatīšanu, kā arī uztur ikdienas sadarbību, lai nodrošinātu nozares sakārtošanu.Lai uzlabotu informācijas iesniegšanas procesu, sākot ar 2016. gada nogali, NEPLP kabeļtelevīzijas operatoriem piedāvā elektronisko reģistrēšanas sistēmu, lai atvieglotu retranslējamo programmu saraksta uzturēšanu atbilstoši faktiskajai situācijai.”

Lai novērtētu Memorandā definēto mērķu rezultativitāti, plānots, ka 2017. gada nogalē Prof. A. Sauka veiks atkārtotu pētījumu par „Maksas TV nelegālās apraides apjomu Latvijā”.