NODOKĻI
Aizdevums – nodokļu ierobežojumi tagad un drīzumā
Nodokļu normatīvajos aktos ir vairākas normas, kas regulē nodokļu piemērošanu saistībā ar aizdevumu un attiecīgi procentu maksājumiem. Proti, aizdevumi/aizņēmumi un procentu nosacījumi saistās ar dažādiem nodokļu aspektiem, gan saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk UIN), gan saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk IIN), un ir atkarīgi no konkrētā darījuma un darījumā iesaistītajām pusēm. Par to, kā ir patlaban, un kā vērtēt sagatavotās izmaiņas Bilancē raksta sertificēta nodokļu konsultante, SIA BDO TAX vecākā nodokļu menedžere DIĀNA KĻUŠKINA.
GRĀMATVEDĪBA
VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citu lēmumu, dokumentu un informāciju paziņošana, izmantojot Elektronisko deklarēšanas sistēmu
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² pantu, sākot no 2013. gada 1. maija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Elektroniskās deklarēšanas daļas vadītāja ILZE JANKOVA speciāli Bilancei izskaidro, tostarp ar zīmējumiem no mājaslapas, kā notiek paziņošana EDS un kā tās lietotājam jārīkojas. Ļoti noderīgi!
PĒTĪJUMA REZULTĀTI
Ēršķainais ceļš uz Mandela sapni jeb Par ko saistībā ar eiro ieviešanu Latvijas politiķi negrib runāt
ES augstais komisārs Andris Piebalgs portālā tvnet.lv saka, ka būtu labi, ja par Eiropas vienoto valūtu priecātos vismaz 51% Latvijas iedzīvotāju. Ja vien aptauju dati netiek sagrozīti, eiro piekritēju pulks jau tā nepilna pusgada laikā ir pārsteidzoši strauji audzis. Izbrīnu rada tas, cik vienkāršotam eiro ieviešanas seku skaidrojumam notic iedzīvotāji. Sak’, nekas liels jau nenotiek un nenotiks – lats ir piesiets eiro, tagad to vienkārši nomainīs pret eiro. Pakontrolēsim cenas, lai kāds pārāk neiedzīvojas, nevienam pāri netiks nodarīts, toties kādi ieguvumi. Ak, pašreiz nav saskatāmi? Nu protams, kā gan var būt. Eirozona taču ir krīzē, ko izraisījuši mistiski, no tās neatkarīgi spēki vai neapzinīgi kredītņēmēji.
Lūk, te jau rodas pirmās bažas par „smadzeņu skalošanu” un to, ka lēmums par eiro ieviešanu nav tik vienkāršs, kā to pasniedz diskusijās un eiro ieviesēju skaidrojumos. Kāda krīze! – mēs taču gribam pievienoties eirozonai, lai nekad vairs neciestu krīzēs. Pastāvot gandrīz piecpadsmit gadus, eirozonai taču vajadzēja pierādīt, ka krīzes to neskar. Tāpat, kā oficiālajai statistikai vajadzētu parādīt visas tās priekšrocības, ko Latvijas, un ne tikai Latvijas politiķi un funkcionāri stāsta iedzīvotājiem, lai iedzīvotāju noskaņojums mainītos no gandrīz pilnīga nolieguma uz pārliecinošu atbalstu nepilna gada laikā.
Statistika neapstiprina apgalvojumu, ka eiro ieviešanas rezultātā vispārīgi samazinās valūtas risks un ārējās tirdzniecības izmaksas. Šis apgalvojums ir patiess tikai eirozonas robežās, kamēr tirdzniecībā ar trešajām valstīm un ES valstīm ārpus eirozonas valūtas risks darījumos paliek spēkā, pat ja darījumi notiek eiro valūtā – ieguvums ir atkarīgs no ārējās tirdzniecības struktūras. Latvijā ieguvums skartu apmēram 40% ārējās tirdzniecības. Tomēr, ja neievēro suverenitātes ierobežojumu un pieņem, ka kopējās ekonomiskās politikas ietvaros valdība spēs īstenot valsts attīstībai labvēlīgu nacionālo ekonomisko politiku, Latvijai kā mazai valstij pievienošanās eirozonai ir izdevīgāka nekā pastāvēšana ārpus tās. Nevajadzētu aizmirst neapstrīdamo patiesību, ka Latvija būs eirozonas visvājāk attīstītā dalībvalsts, pakļauta no ārpuses vadītam konverģences procesam, kura efektivitāte valsts attīstības veicināšanā līdz šim nav pierādīta (augsti augsmes rādītāji nenozīmē labu attīstību). SIA EPC valdes locekle, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, akadēmiķe RAITA KARNĪTE Bilancē iepazīstina ar sava veiktā pētījuma par eiro rezultātiem un secinājumiem – vērtīgi iepazīties gan atbalstītājiem, gan pārējiem.
NODOKĻI
Parādnieku datubāzes metamorfozes
Valsts ieņēmumu dienests no 2013. gada 1. aprīļa, izpildot likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteikto uzdevumu, nodrošina publiski, tas ir, VID mājas lapā internetā www.vid.gov.lv, pieejamu VID administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzi. Kā jau ikviens jauns projekts, arī šis negāja kā pa diedziņu vien. Par to, kas ticis pilnīgots un būtu vērtīgi vēlreiz uzsvērt – par to BILANCĒ raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu administrēšanas metodikas un uzraudzības daļas vadītāja vietniece MARIKA VALDMANE.
GRĀMATVEDĪBA
Nianses saistīto pušu vadības un konsultāciju pakalpojumu tirgus cenu noteikšanā
Transfertcenu jautājums kļuvis par apspriestu tematu starptautisko komercsabiedrību grupu grāmatvežu un vadītāju aprindās jauno, likumā „Par nodokļiem un nodevām” iekļauto transfertcenu dokumentācijas prasību dēļ. Tāpēc ZAB SORAINEN vecākā nodokļu menedžere ILZE BERGA rakstā BILANCĒ iepazīstina ar tirgus cenu noteikšanas niansēm attiecībā uz vienu no izplatītākajiem saistīto uzņēmumu darījumu veidiem – vadības un konsultāciju pakalpojumiem.
Numurā:
Visiem Bilances abonentiem PIELIKUMS „Attaisnojuma dokumenti, rēķini, avansi, skaidra nauda”. Aurore – grāmatvedības konsultante MAIJA GREBENKO.- Nepagāja ne 11 gadu… jeb Vai grāmatvežiem atkal parādīta piga? MAIJA GREBENKO skaidro, kas sagatavotajos Darba likuma grozījumos nav, kā vajadzētu.
- Eiro – izaicinājums IT sistēmām. Labs Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidentes, ekonomikas doktores SIGNES BĀLIŅAS raksts, kas uzņēmumos un iestrādēs darāms, gatavojoties eiro ieviešanai.
- Kas jāzina par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītājas KRISTĪNES ĀBOLAS raksts.
- Par PVN noliktavu un tās izmantošanas iespējām. DNB bankas nodokļu riska vadītājas, sertificētas nodokļu konsultantes INAS SPRIDZĀNES un PricewatwrhouseCoopers SIA nodokļu konsultantes KRISTĪNES BUMBURES raksts.
- Ar matemātisku aprēķinu, bet no sirds. IKARA KUBLIŅA intervija ar G4S Latvia galveno grāmatvedi INGU MAZIŅU.