BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Gan sociālā distancēšanās, gan saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas lielai daļai uzņēmumu ir radījuši smagas finansiālas un ekonomiskas sekas, faktiski ir piespieduši uzņēmumus kļūt ne vien elastīgiem attiecībā uz savas darbības un pakalpojumu sniegšanas veidu un darba apstākļiem, bet arī piespieduši pieņemt nepopulārus lēmumus, kas skar uzņēmumā nodarbinātos. Viens no tādiem ir darba procesa un līdz ar to arī darbaspēka pārstrukturizēšana, kas pozitīvākajā scenārijā nozīmē mainīt darbinieka/-u pozīciju komandā, sliktākajā – izbeigt darba tiesiskās attiecības. Gadījumos, kad runa ir par neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kuru iemesls var būt gan uzņēmuma darbības restrukturizācija un finanšu līdzekļu optimizācija, gan uzņēmuma reorganizācija, ir divi ceļi, pa kuriem var aizvest darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Proti, sadarbības turpināšana, vienojoties par darba līguma grozījumiem (grozot atsevišķus noteikumus vai līgumu izsakot jaunā redakcijā) vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības (apbusēji vienojoties vai ar darba līguma uzteikumu). Tāpat kā darba tiesisko attiecību nodibināšana, arī...

NUMURA INTERVIJA Gads Covid-19 ēnā – kāds tas bijis? Saruna ar ULDI RUTKASTI, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju KOMERCTIESĪBAS Dalībnieku (akcionāru) balsstiesību ierobežošana kapitālsabiedrībās. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Kā pareizi organizēt personas datu apstrādi kolektīvās vakcinācijas nolūkos. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Pandēmijas laika izaicinājumi darba tiesībās. EVIJA KOLBERGA, Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns SIA zvērināta advokāte Patērētāju kreditēšanas reklāmas: vai kāposts reklamē zīmolvārdu? IEVA ANDERSONE, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere, zvērināta advokāte, un LŪCIJA STRAUTA, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurista palīdze Kas ir prasības nodrošināšana? INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese FINANSES Kā saņemt maksājumu un e-naudas iestādes licenci. Ieskats vebinārā "Licence – kvalitātes zīme maksājumu un e-naudas pakalpojumiem" IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2021. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību...

Mūsdienās e-komercija attīstās straujiem soļiem, bet Covid-19 krīze šo tempu ir vairāk nekā dubultojusi, norāda Mg.iur. Zanda Dāvida, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) galvenā juriste, Biznesa augstskolas Turība lektore un Latvijas Universitātes doktorante. Pandēmija ir bijusi kā stimuls daudziem uzņēmumiem, tostarp arī lielajiem, kuri attīstīt e-komerciju bija plānojuši tālākā nākotnē. E-komercija attīstās ļoti strauji, jo parādās jauni digitālā mārketinga veidi, ienāk jaunas tehnoloģijas, dažādi rīki, piemēram, virtuālie asistenti. Patērētājs un bieži vien pat uzraudzības iestādes nespēj izsekot līdzi visiem tehnoloģiskajiem, digitālā mārketinga un e-komercijas jauninājumiem. Parādās arī jauni patērētāju datu analīzes veidi. Komersantiem šai ziņā ir jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas būtiski maina datu apstrādes principus, jo Eiropas Savienība virzās uz to, lai dati tiktu apstrādāti pēc iespējas mazāk, lai pircējiem būtu skaidrs, kādā veidā viņu dati tiek analizēti, kur tos izmantos, vai tos nodos kādam tālāk. Patērētājam ir jābūt iespējai atteikties no savu datu nodošanas, bet šī izvēle nedrīkstētu ietekmēt...

Ievērojot Darba likuma 150. panta pirmo daļu, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu un to jāizmanto gada laikā. Kā skaidrots iepriekš, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā un ir saņemta darbinieka rakstveida piekrišana, to pieļaujams pārcelt uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkstētu būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Jāielāgo, ka atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Būtiski nošķirt tiesības izmantot uzkrātās atvaļinājuma dienas un tiesības saņemt kompensāciju par uzkrātajām (neizmantotajām) atvaļinājuma dienām darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Tātad – uzkrāt atvaļinājuma dienas, lai tās izmantotu, var tikai vienu gadu. Savukārt atvaļinājuma dienu uzkrājums, lai par neizmantotajām dienām darba devējam būtu pienākums izmaksāt kompensāciju, var veidoties visu darba attiecību laiku – tātad arī piecus vai desmit gadus. Šāds pienākums darba devējam nebūs vien tad, ja iespēja atvaļinājumu izmantot dota, bet darbinieks to nav apzināti darījis....

NUMURA INTERVIJA Pandēmija kāpina e-komercijas tempu. Saruna ar Mg.iur. ZANDU DĀVIDU, Patērētāju tiesību aizsardzības centra galveno juristi KOMERCTIESĪBAS Dalībnieku (akcionāru) balsstiesību ierobežošana kapitālsabiedrībās. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Kā laikus pamanīt un risināt finanšu problēmas? IKARA KUBLIŅA ieskats Tieslietu ministrijas rīkotajā vebinārā Jauns Dzīvojamo telpu īres likums – kas mainīsies? EVIJA KOLBERGA, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte Noilguma iestāšanās pārbaude, saņemot parādnieka iebildumus. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec. SIA JZ Consulting juriste Mobings kā svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai. IVETA ZELČA, Mg. iur, zvērināta advokāte Atvaļinājumu piešķiršana un izmantošana: kas jāzina darba devējiem? LINDA LIELBRIEDE, Zvērinātu advokātu biroja BDO Law juriste Dokumentu kopiju noformēšanai ir būtiska nozīme. INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese IEPIRKUMI Kā mazināt slepenas norunas publiskajā iepirkumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2021. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir pieņemts 2008. gada 17. jūlijā un stājies spēkā 2008. gada 13. augustā, tajā līdz šim izdarīti 18 grozījumi. Kopš 2019. gada 29. jūnija likuma nosaukums ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā – Novēršanas likums). Būtiskākie grozījumi likumā ir notikuši 2018. gadā un 2019. gadā, un šo brīdi varētu arī uzskatīt par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā. Novēršanas likuma subjektu loks ir noteikts ļoti plašs. Saskaņā ar likuma 3. pantu tā subjekti ir, piemēram, gan kredītiestādes un finanšu iestādes, gan ārpakalpojuma grāmatveži un zvērināti revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji un pat maksātnespējas procesa administratori. Likuma subjektu pienākums ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Galvenā metode, kā šo mērķi sasniegt, ir ziņot speciālai institūcijai - Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), par aizdomīgiem darījumiem...

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi? Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu...

Brīdī, kad Covid-19 pandēmijai pretī pavīd blāva gaisma tuneļa galā saistībā ar apstiprinātajām vakcīnām un vakcinācijas uzsākšanu arī Latvijā, daļai sabiedrības rodas jautājumi par to, vai valsts vai darba devēji var mūs piespiest vakcinēties pret pašu gribu, vai pat plašāk – iziet noteiktas medicīniskas pārbaudes vai veikt noteikta veida analīzes. Īsā atbilde uz šiem jautājumiem – saistībā ar vakcinēšanos pret SARS-CoV-2 (kas izraisa Covid-19 saslimšanu) – Latvijā tas tiek plānots kā brīvprātīgs pasākums, bet teorētiski personas brīvā izvēlē rūpēties par savu veselību valsts var iejaukties, konkrēti paredzot to normatīvajos aktos. Vakcinēšanās – pienākums ar iespēju atteikties Epidemioloģiskās drošības likuma 30. pants piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt obligātu vakcinēšanos ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no pandēmijas apstākļiem. Ministru kabinets minētā deleģējuma ietvaros ir izdevis “Vakcinācijas noteikumus” (noteikumi), kuros paredzēta obligāta rakstura vakcinācija noteiktām personu grupām pret noteiktām infekcijām. Covid-19 šajos noteikumos nav minēts, un, kā tika norādīts iepriekš, vakcinācija pret to būšot brīvprātīga. Taču...

NUMURA INTERVIJA Specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums. Saruna ar KRISTĪNI MIĻEVSKU, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktori JURISTA PADOMS Pārzinis vai apstrādātājs? Kā nekļūdīties. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Sajaucami līdzīgs domēna vārds – ko darīt? ILZE BUKALDERE, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte Mobings kā svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai. IVETA ZELČA, Mag. iur., zvērināta advokāte Vai ir iespējams piedzīt izdevumus par jurista pakalpojumiem? INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese KOMERCTIESĪBAS Restrukturizācija – mērķis, uz kuru doties. KPMG Latvia un KPMG Zvērinātu advokātu biroja rīkotā vebināra atziņas IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU PIRKT E-ŽURNĀLU E-žurnālu arhīvs abonentiem

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus. Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz...

NUMURA INTERVIJA Banku sektors meklē zelta vidusceļu. Ikara Kubliņa saruna ar KRISTAPU MARKOVSKI, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktoru. JURISTA PADOMS Sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācija. INDRA AUŽELE, Mg.iur., Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja Nenoskaidrotas izcelsmes vai noziedzīgi iegūti līdzekļi? OLAVS CERS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns vadītājs un partneris Tiesiskās aizsardzības procesi kļūs pieejamāki no izmaksu viedokļa. RIČARDS FREIMANIS, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais jurists Darbinieku nosūtīšana – paplašināts regulējums. KRISTĪNE PATMALNIECE, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs COBALT Force majeure starptautiskos darījumos. KONSTANTĪNS IVANOVS, tiesību zinātņu doktors, starptautiskā advokātu biroja Foxen Law Office padomnieks, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis INVESTĪCIJAS Cilvēkkapitāls, digitalizācija un zaļā ekonomika. Ineses Helmanes ieskats diskusijā “Kā atgūt Latvijas ekonomiku pēc Covid-19 un palielināt investīcijas ilgtermiņā?” TIESU PRAKSE Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. Noslēgums. Sākumu sk....

Ekonomikas kāpums valstī ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas”, uzskata Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, kura padomi vada no 2020. gada 1. janvāra. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā viņa skaidro, kā fiskālās disciplīnas prasības "sadzīvo" ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad ekonomika nonākusi lejupslīdošā fāzē. Publicējam fragmentus no intervijas. Kāds prognozējas šis gads, kad varētu būt cerības sākt atlabt? Kas Latvijai var līdzēt, lai atlabtu ekonomika? Tagad visi zīlē kafija biezumos, veido un pārveido prognozes. Grūti ko pateikt, jo valda pārāk liela nenoteiktība. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā mēs arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas. Optimistiski spriežot, uzlabojums varbūt būs pavasarī, vēlākais – rudenī. Tad arī lielākā iedzīvotāju daļa, ceru, tiks vakcinēta...

NUMURA INTERVIJA Ekonomika uz valsts atbalsta adatas. Saruna ar INNU ŠTEINBUKU, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Atteikums izpildīt datu subjekta pieprasījumu. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Personas datu aizsardzība ārkārtējās situācijas laikā. DATU VALSTS INSPEKCIJAS skaidrojums vebinārā “Pandēmijas laika izaicinājumi personu datu apstrādē un aizsardzībā” Prasījuma tiesību noilguma jēdziens. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Uzņēmuma pārvaldības svarīgākie principi. TIESLIETU MINISTRIJAS vadībā sagatavots Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss DARBA TIESĪBAS Attālinātajam darbam jābūt noteiktam darba līgumā TIESLIETAS Senāts - tiesiskuma un taisnīguma garants. Ieskats AUGSTĀKĀS TIESAS plēnumā par 2020. gada darba rezultātiem TIESU PRAKSE Darba devēja rīcība pirms uzteikuma, ja darbinieks veicis tiesību pārkāpumu. IVETA ZELČA, Mag. iur, zvērināta advokāte Ja darbinieks nepiekrīt darba vietas pārcelšanai. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts JURIDISKIE JAUNUMI Uzņēmumu reģistrs pakalpojumus klātienē vairs nesniedz Kreditoriem līdz martam liegts pieteikt parādniekiem maksātnespēju Precizē ziedojumu pieņemšanas regulējumu valsts amatpersonām ABONĒT DRUKĀTO...

Jautājums: Kā zināt un būt drošam, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaitītā naudas summa patiešām segs nepieciešamos nodokļu un nodevu maksājumus? Atbild* Sandija Novicka, zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā vienotajā nodokļu kontā iemaksātās naudas summa tiks sadalīta. Tas tiks darīts rindas kārtībā pēc FIFO principa - pirmais iekšā, pirmais ārā (first in – first out). Tātad vispirms vienotajā nodokļu kontā iemaksātā nauda tiks novirzīta vecākās nodokļu saistības segšanai – tai, kura rindā bijusi pirmā. Bet ir paredzēti daudzi izņēmumi, tai skaitā arī par maksājumiem atbilstoši noteiktam identifikatoram. Tie varētu būt ļoti specifiski gadījumi, piemēram, maksājumi saistībā par akcīzes nodokļa markām. Šie izņēmuma gadījumi, kad varēs veikt maksājumu atbilstoši noteiktajam identifikatoram un summu novirzīt tikai konkrēti šim nodoklim, ir noteikti Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību...

NUMURA INTERVIJA Nodokļu jomā šis būs pārejas gads. Saruna ar SANDIJU NOVICKU, zvērinātu advokātu biroja COBALT partneri, zvērinātu advokāti JURISTA PADOMS Piespiedu vakcinācija – vai tā var kļūt par realitāti? SARMIS SPILBERGS, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts; IVETA CEPLE, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte; DĀRTA ŪDRE, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš juriste Kādas priekšrocības videokonferencei ir tiesvedības procesā? INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese DARBA TIESĪBAS Rosina paplašināt koplīgumu nosacījumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atziņas rīkotajā konferencē “Attīstot nozaru koplīgumu pārrunas” Uzteikums pārbaudes laikā un procesuālā termiņa nokavējuma sekas. IVETA ZELČA, Mg. iur., zvērināta advokāte KOMERCDARBĪBA Pretkorupcijas kontroles sistēmas loma uzņēmumā. Ieskats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu rīkotajā konferencē “4K” TIESU PRAKSE Tiesības veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētajiem parādiem. Sagatavots pēc LR Senāta sprieduma lietā SKA-122/2020 Noilguma piemērošana darba samaksas jautājumos. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo...