Virsstundu apmaksai nozarēs pēc ģenerālvienošanās noslēgšanas būs izņēmuma regulējums

Saeima 28.martā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma  grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā.

Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saeimas Sociālo darba lietu komisija, strādājot pie likuma otrreizējās caurlūkošanas, to precizēja, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. 

Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50 procentiem.

Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli.

Galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis 12. Saeimas sasaukuma laikā, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajām vienlīdzības principam.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, teikts likuma grozījumu anotācijā.