Aizdevuma noformēšanas apliecinošu dokumentu veidi

Rīgas šķīrējtiesas konsultantiem ik dienas tiek uzdoti jautājumi ne tikai par šķīrējtiesvedību un dokumentu sagatavošanu, bet arī par dokumentu veidiem un to izmantošanu darījumos starp pusēm. 

Aizdevuma noformēšanas un parāda atgūšanas iespējas ir ļoti plašas, tāpēc nevar noteikt vienu vai divus labākos juridiskos risinājumus. Aizdevuma līgumiem, vekseļiem, parādzīmēm, notariāli apstiprinātiem aktiem, kas apliecina aizdevuma faktu, ir gan savi plusi, gan mīnusi, gan izmantošanas specifika. Arī divu līdzīgu darījuma dokumentu izmantošana tiesvedībā, šķīrējtiesvedībā vai piedziņas procesā, kad saistības netiek pildītas un parāds netiek atmaksāts labprātīgi, var noritēt ļoti atšķirīgi. Par iemeslu tam parasti ir ne tikai aizdevuma dokumentu noformēšanas nepilnības, bet arī darījuma izpildes gaita, parādnieka attieksme, procesuālās formalitātes.

Aizdevuma līgums

Viens no veidiem, kā noformēt aizdevumu starp juridiskām vai fiziskām personām, ir aizdevuma līgums. Civillikuma 12. nodaļas pirmā apakšnodaļa satur pamatnoteikumus par aizdevuma līgumiem. Kaut arī likums neprasa aizdevumu obligāti noformēt rakstveidā, tomēr tas būtu ieteicams, lai atvieglotu pierādīšanu strīdus gadījumā, ja kāda no pusēm noslēgto līgumu nepilda.

Aizdevuma līgumu paraugu varat atrast Rīgas šķīrējtiesas mājaslapas sadaļā „Atbalsts” (17. un 18. dokuments – https://court.lv/lv/atbalsts/dokumenti).

Aizdevuma līgumā ir skaidri jānorāda, kas, kam, ko un cik aizdod, uz kādu laiku un vai par aizdevumu maksājami procenti. Jāatceras, ka aizdevējam jeb kreditoram ir svarīgi pierādīt aizdevuma došanas faktu, bet parādniekam (aizdevuma ņēmējam) ir tikpat svarīgi pierādīt, ka viņš ir parādu atdevis un atdevis to pilnā apmērā un īstajai personai. Pušu identificējoša informācija ir jebkura darījuma svarīgākā sastāvdaļa. Līgumā nepieciešams norādīt pušu rekvizītus. Juridiskai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, paraksttiesīgo personu, personas kodu, apliecinošu dokumentu, uz kā pamata personai ir paraksta tiesības. Fiziskai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto adresi.

Norādot konkrētos datus līgumā, ir būtiski, lai šie dati ļautu nepārprotami identificēt darījuma puses. Attiecībā uz aizņēmēju (parādnieku) ir svarīgi, lai tā būtu rīcībspējīga persona. Ja naudas līdzekļi vai citas aizdotas lietas tiek nodotas parādniekam brīdī, kad tiek parakstīts aizdevuma līgums, tad ieteicams to norādīt jau pašā dokumentā, lai nebūtu jāsastāda atsevišķs apliecinājums par naudas līdzekļu vai lietu nodošanu un pieņemšanu. Pārskaitījums uz aizdevuma līgumā norādīto bankas kontu ir arī visdrošākais pierādījums tam, ka esat aizdevumu saņēmis vai atdevis.

Notariālais akts

Līgumu kā notariālo aktu var slēgt dažādās dzīves situācijās, piemēram, slēdzot aizdevuma, pirkuma vai īres līgumu, vienojoties par vienreizējiem vai periodiskiem maksājumiem. Notariāla akta formā sagatavota līguma izmaksas ir atkarīgas no darījuma vai aizdevuma summas. Notariālais akts kā notariāla apliecinājuma veids nodrošina ticamību apliecinātā gribas izteikumā. Tas nozīmē – ja līgumā, kas ir sagatavots kā notariāls akts, uzņemtās saistības netiek pildītas, puse, kuras tiesības ir aizskartas, var nevērsties tiesā, bet doties pie zvērināta notāra notariālā izpildu akta (faktiski izpildu raksta) saņemšanai. Pēc šā akta saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs uzsāk saistību piespiedu izpildi – tiesas spriedums nav nepieciešams.

Parādzīme

Parādzīme ir dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju (kreditoru). Parādzīme ir beznosacījuma solījums samaksāt aizdevējam aizņēmuma pamatsummu ar procentiem vai bez tiem līdz noteiktam datumam vai pēc aizdevēja pieprasījuma. Situācijās, kad nepieciešami naudas līdzekļi, parādzīmes ir labs veids, kā sevi nodrošināt gan no naudas aizdevēja, gan no parādnieka puses. Parādzīme nosaka aizdoto naudas līdzekļu apmēru, tā atmaksas termiņus un soda sankcijas, ko aizdevējs ir tiesīgs piemērot, ja aizdevums netiek atdots noteiktā termiņā.

Parādzīmes parasti tiek izmantotas gan darījumu, gan patērētāju parāda darījumos, tomēr gan kreditoram, gan parādniekam rūpīgi jāizvērtē, vai uzņemtais parāds būs nodrošināts vai nenodrošināts, ar regresa prasību vai bez tās.

Nodrošināta parādzīme ir parādzīme, kurā maksājums tiek nodrošināts ar ķīlu. Ja parād­zīme nav nodrošināta ar ķīlu, tā ir nenodrošināta parādzīme. Savukārt parādzīme bez regresa pieprasījuma ir parādzīme, kas aizliedz kreditoram no parādnieka personīgi prasīt maksājuma trūkumu, ja parādnieks nepilda uzņemtās saistības un ķīla, kas nodrošina parādzīmi, nav pietiekama, lai apmierinātu atlikušo parāda maksājuma summu. Ja parādzīmē nav ietverts jautājums par regresa pieprasījumu, kreditors var izmantot ne tikai īpašumu, kas nodrošina parādzīmi, bet arī personīgi vērsties pie parādnieka.

Vekselis

Vekselis ir likumā noteiktā formā sastādīta un debitora parakstīta parādzīme, kas ir tiesiski atzīts dokuments un apliecina parādu, sniedz garantiju kreditoram, piespiež debitoru atdot aizņēmumu. Ja vekselis norādītajā termiņā netiek izpirkts, tas ar notāra starpniecību tiek protestēts un piespiedu kārtā iekasēta paredzētā naudas summa saskaņā ar notāra sastādīto izpildu rakstu.

Izšķir vienkāršo vekseli un pārvedu vekseli. Vienkāršais vekselis ir debitora parādzīme savam kreditoram, kur ievērotas visas vekseļa formālās prasības. Savukārt pārvedu vekseli bieži dēvē par tratu. Tā ir kreditora rakstiska pavēle debitoram vekselī norādīto parāda summu samaksāt kādai trešajai personai. Izmantojot vienkāršo vekseli, piedalās divas puses: tas, kurš ir parādā, un tas, kuram ir parādā. Pārvedu vekselis prasa trīs pušu dalību – vekseļa devējs, maksātājs un saņēmējs. Galvenā atšķirība starp vienkāršo un pārvedu vekseli – iespēja nodot citai personai tiesības saņemt naudu saskaņā ar vekseli. Tas tiek darīts ar speciālu atzīmi uz vekseļa. Pārvedu vekselis var būt alternatīva cesijas līgumam, taču atšķirībā no tā, ka par katru prasījuma tiesību nodošanu nav jāsastāda līgums, pietiek ar atzīmi uz vekseļa par tā nodošanu citai personai. 

Vekselī ir iespējams paredzēt arī galvojumu (papildu nodrošinājumu par parādnieka saistību), kurš arī noteiktā veidā un vietā tiek atzīmēts vekselī. Lai vekselis iegūtu vekseļa spēku, likums paredz stingras prasības tā saturam. Kāda rekvizīta neesamība var padarīt vekseli par spēkā neesošu. Kā arī ir jāatceras, ka pirms vekseļa izdošanas ir jāsamaksā vekseļa nodeva, kas sastāda 0,03 eiro no katriem 15 eiro.

Likums nosaka, ka vekselim ir jābūt samaksātam noteiktā samaksas termiņā, kas norādīts vekselī. Vekseļa nesamaksas gadījumā pastāv speciāla procedūra – vekseļa protests. Vekseļa protestu īsteno notārs. Tiesa pēc vekseļa protesta izdod tiesas spriedumu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā. Tas nozīmē, ka tiek uzsākta piespiedu izpildu tiesvedība pret parādnieku.

Vekselis būtībā ir parādsaistība, tas nav aizdevuma līguma analogs. Tas satur vienpusēju apņemšanos samaksāt naudu, un iemeslam, kāpēc vekselis izrakstīts, nav nozīmes. Pie tam vekseļa samaksa tiek īstenota tikai naudā. Vekselis nav emisijas vērtspapīrs. Tā izsniegšana neprasa valsts reģistrāciju.

Katrā dzīves situācijā izvēlieties un izmantojiet jums noderīgāko dokumentu. Tikai jūsu rokās ir uzņēmuma izaugsme, un minētie dokumentu veidi ir instrumenti, kurus varat izmantot ceļā uz šo izaugsmi!

Materiāls tapis sadarbībā ar

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada novembra (113.) numurā.