Vakar, 4. jūnijā, Saeimā pieņemts jauns Noguldījumu garantiju likums, kas nacionālajā normatīvajā regulējumā ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām prasības un aizstāj līdzšinējo regulējumu, jo likuma izmaiņu apjoms pārsniedzis vairāk nekā pusi no veicamajiem grozījumiem. Jaunā kārtība paredz lielāku akcionāru atbildību par kredītiestāžu finanšu stabilitāti, kas ir svarīgi, lai banku glābšana nebūtu jāveic uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likums nosaka minimālo mērķapjomu, kas jānodrošina noguldījumu garantiju fondā. Likumprojekts paredz, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošā Noguldījumu garantiju likuma prasībām, ieviest ārkārtas iemaksu veikšanas kārtību, atbilstoši kurai, ja noguldījumu garantiju fondā ir nepietiekami līdzekļi noguldījumu garantiju izmaksai, noguldījumu piesaistītājs nodrošina šādu ārkārtas iemaksu veikšanu. Likums paredz pakāpeniski samazināt garantēto atlīdzību izmaksas termiņu. Ja saskaņā ar spēkā esošajām Noguldījumu garantiju likuma prasībām šāds termiņš noteikts 20 darbdienas ar iespēju termiņu pagarināt vēl par 10 darbdienām, tad pakāpeniski pārejas periodā līdz...
